Jūlijā turpināja samazināties ārējās tirdzniecības apjomi
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2023.gada jūlijā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 15%. Preču importa vērtība gada griezumā bija par 19,6% mazāka kā pirms gada. Eksports samazinājās ceturto, bet imports – piekto mēnesi pēc kārtas. Tirdzniecības deficīts jūlijā bija 13,5 procenti.
Jūlijā gada griezumā būtiski samazinājās minerālo produktu un koksnes un tās izstrādājumu eksporta vērtība. Saruka arī dzelzs un tērauda izstrādājumu, mehānismu un ierīču, piena un piena produktu un mēbeļu eksports. Turpretī pieauga parfimērijas un kosmētikas līdzekļu, dzīvu dzīvnieku, labības un miltu izstrādājumu, apavu, kā arī eļļas augu sēklu eksporta vērtība.
Jūlijā gada griezumā par 17,1% samazinājās eksports uz ES valstīm. Eksporta vērtība straujāk samazinājās uz Lietuvu (minerālie produkti, piena produkti), Zviedriju (koksne, mēbeles), Itāliju (jaukti ķīmiskie produkti, koksne), Igauniju (minerālie produkti, koksne), Vāciju (koksne) un Somiju (minerālie produkti, koksne). Savukārt eksports pieauga uz Ungāriju (minerālie produkti), Kipru (dzērieni) un Īriju (koksne).
Jūlijā samazinājās arī eksports uz NVS valstīm – par 10,2%. Būtiski samazinājās eksports uz Krieviju (farmācijas produkti, elektroierīces un iekārtas). Uz Krieviju lielākoties tiek eksportēti dzērieni, farmācijas produkti, apģērbi un piederumi, parfimērijas un kosmētikas līdzekļi, kā arī citas sankciju sarakstā neiekļautas preces. Savukārt pieauga eksports uz Kirgizstānu (augu daļas, saknes, mehānismi un ierīces) un Moldovu (mēslošanas līdzekļi).
Eksporta apjomi jūlijā samazinājās arī uz pārējām valstīm – par 10,3%. Šajā valstu grupā straujāk eksporta vērtība samazinājās uz Apvienoto Karalisti (koksne, lidaparāti, to daļas) un Saūda Arābiju (graudaugi). Savukārt eksporta vērtība pieauga uz Ukrainu (neatšifrētas preces), Turciju (dzelzs un tērauds), kā arī uz Kotdivuāru un Senegālu (uz abām – graudaugi).
Jūlijā gada griezumā turpināja ievērojami samazināties minerālo produktu importa vērtība. Līdzīgi kā pirms mēneša samazinājās arī metālu un to izstrādājumu, koksnes un tās izstrādājumu, ķīmiskās rūpniecības, kā arī plastmasas izstrādājumu imports. Savukārt pieauga sauszemes augu valsts produktu, transportlīdzekļu, kā arī pārtikas rūpniecības ražojumu importa vērtība.
Kopumā 2023.gada janvārī-jūlijā faktiskajās cenās preču eksports bija par 5,8% mazāks nekā 2022.gada septiņos mēnešos, bet preču imports šajā laikā samazinājās par 6,5 procentiem.
Eksporta izaugsmi tuvākajos mēnešos turpinās ietekmēt vājš ārējais pieprasījums un ģeopolitiskā nenoteiktība. Šajā situācijā jāturpina meklēt jaunas piegāžu iespējas un preču noieta tirgi.