Kādas ir Latvijas iedzīvotāju svarīgākās apņemšanās jaunajam – 2024. gadam?
Jauna gada sākums cilvēkos mēdz raisīt dažādas ieceres un viest apņēmību uzsākt ko jaunu, tādēļ daudzi mēdz uzsākt jaunu gadu ar kādu apņemšanos.
Pētījumu kompānija Kantar veica aptauju ar mērķi noskaidrot, kādas ir Latvijas iedzīvotāju svarīgākās apņemšanās jaunajam, 2024. gadam. Pētījuma rezultāti atklāj, ka salīdzinoši visbiežāk jaunajā gadā Latvijas iedzīvotāji apņemas veltīt vairāk laika savai veselībai (uzturam, miegam, atpūtai u.c.). To ir norādījuši teju ceturtā daļa (24%) aptaujāto iedzīvotāju.
Aptuveni piektā daļa jeb 18% iedzīvotāju Jaunajā gadā apņemas veltīt vairāk laika sportam, uzlabot fizisko formu, 15% iedzīvotāju – veltīt vairāk laika ģimenei, tuvajiem, kā arī apgūt jaunas zināšanas, prasmes (15%). Savukārt 13% iedzīvotāju Jaunajā gadā apņemas doties sen kārotā ceļojumā.
Desmitā daļa (11%) iedzīvotāju apņemas pieņemt jaunus profesionālos izaicinājumus (nomainīt darbu, pakāpties karjerā u.tml.), veidot uzkrājumus (11%), kā arī veltīt vairāk laika hobijiem (10%).
Teju desmitā daļa (9%) iedzīvotāju Jaunajā gadā apņemas cik vien iespējams, samazināt izdevumus, būt taupīgiem, samazināt vai atteikties no kaitīgajiem ieradumiem (smēķēšana, alkohols, neveselīgs uzturs u.tml.) (9%), kā arī spēt nokārtot parādsaistības (8%).
6% iedzīvotāju nākamajā gadā apņemas atrast darbu, kā arī veltīt mazāk laika sociālajiem tīkliem, sērfošanai internetā (6%) kam seko apņemšanās atrast mūža mīlestību (4%), saprast dzīves jēgu, savu misiju uz zemes (4%), sākt plānot savu budžetu (3%), sagaidīt ģimenes pieaugumu (3%), iestūrēt laulības ostā (2%).
Desmitā daļa (12%) iedzīvotāju ir norādījuši, ka neko neapņemas, jo viņiem ir labi tāpat, savukārt 8% iedzīvotāju ir pauduši, ka neko neapņemas, lai pēc tam nekas sev nav jāpārmet.
Aplūkojot rezultātus sīkākās sociāli demogrāfiskās grupās, atklājas, ka veltīt vairāk laika savai veselībai (uzturam, miegam, atpūtai u.c.). salīdzinoši biežāk apņemas sievietes, savukārt retāk – vīrieši, iedzīvotāji ar augstiem personīgajiem ienākumiem (EUR 1501 un vairāk “uz rokas”).
Veltīt vairāk laika ģimenei, tuvajiem vidēji biežāk apņemas iedzīvotāji vecuma grupā 35-44 gadi, iedzīvotāji, kuriem ir bērni, iedzīvotāji ar salīdzinoši augstākiem personīgajiem ienākumiem (EUR 1001-1500 “uz rokas”).
Raksturīgi, ka pieņemt jaunus profesionālos izaicinājumus (nomainīt darbu, pakāpties karjerā u.tml.), salīdzinoši biežāk apņemas iedzīvotāji ir salīdzinoši augstākiem personīgajiem ienākumiem (EUR 1001-1500 “uz rokas”), savukārt retāk – iedzīvotāji vecuma grupā 55-65 gadi, iedzīvotāji ar vidējo izglītību, strādnieki.
Interesanti, ka apgūt jaunas zināšanas, prasmes 2024. gadā salīdzinoši biežāk apņemas Kurzemē dzīvojošie, savukārt retāk – vidzemnieki, uzņēmuma vadītāji, īpašnieki, kā arī nestrādājoši pensionāri, personas ar invaliditāti, ilgstoši darbnespējīgas personas.
Apņemšanos spēt nokārtot parādsaistības sev salīdzinoši biežāk ir izvirzījuši iedzīvotāji, kuriem ir divi un vairāk bērni, kā arī strādnieki, savukārt retāk – 18-24 gadus veci iedzīvotāji.
Veltīt vairāk laika sportam, uzlabot fizisko formu caurmērā biežāk apņemas iedzīvotāji ar salīdzinoši augstākiem gan personīgajiem, gan ģimenes ienākumiem uz vienu cilvēku (EUR 1001-1500 “uz rokas”), savukārt retāk – strādnieki, kā arī iedzīvotāji ar salīdzinoši zemākiem gan personīgajiem, gan ģimenes ienākumiem uz vienu cilvēku (līdz EUR 300 “uz rokas”).
Interesanti, ka veltīt mazāk laika sociālajiem tīkliem, sērfošanai internetā biežāk ir norādījuši jaunieši (18-24 gadus veci), bet retāk – vīrieši.
Raksturīgi, ka veidot uzkrājumus biežāk apņemas iedzīvotāji vecuma grupā 25-34 gadi, savukārt retāk – 55-65 gadus veci iedzīvotāji. Saprotami, ka atrast darbu, vidēji biežāk apņemas nestrādājošie.
Attiecībā uz pārējiem plāniem un iecerēm būtiskas atšķirības sociāli demogrāfiskajās grupās neiezīmējas.