Kādēļ Latvijai “zaļā” enerģija izmaksājusi īpaši dārgi?
Obligātā iepirkuma atbalsta sistēma Latvijā jau vairākus gadus saņem asu kritiku no medijiem un sabiedrības. Arī Eiropas Komisija, atzīstot Latvijas sasniegumus “zaļās” enerģijas īpatsvara palielināšanā, vienlaikus norāda uz Latvijas “zaļās” elektroenerģijas atbalsta politikas dārdzību un neefektivitāti, arī no nozares attīstības viedokļa raugoties. Revīzijā “Vai Latvijā tiek īstenota mērķtiecīga atjaunojamās enerģijas politika?” analizējot sadārdzinājuma un neefektivitātes iemeslus, Valsts kontrole atklāja nepamatoti piešķirta atbalsta gadījumus, regulāri negūtus un miljonos skaitāmus potenciālos ieņēmumus no koģenerācijā saražotās siltumenerģijas “izkūpināšanas gaisā”, kā arī nespēju novērst dārgu un neefektīvu tehnoloģiju iegādi. Šīs diemžēl ir izrādījušās sistēmiskas problēmas.
Miljards eiro par nozares reputācijas zaudēšanu
Laikā no 2011. līdz 2019. gadam obligātā iepirkuma sistēma, kuras ietvaros sniegts atbalsts arī atjaunojamās elektroenerģijas ražotājiem, Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecībai izmaksājusi vienu miljardu eiro. Vienlaikus sabiedrībā izskan aizdomas par krāpšanos atjaunojamās elektroenerģijas ražošanā un koģenerācijas stacijās, tāpat ir uzsākti kriminālprocesi par pārkāpumiem obligātā iepirkuma atbalsta saņemšanā. Tas viss kopumā ir būtiski mazinājis sabiedrības uzticību izveidotajai atjaunojamo energoresursu atbalsta sistēmai, kā arī Eiropas Savienības zaļajam kursam.
Kaut arī Ekonomikas ministrija kā par šo jomu atbildīgā iestāde jau kopš 2012. gada ir apzinājusies atbalsta mehānisma trūkumus, tā tomēr nav rīkojusies, lai kardināli ko mainītu. Valsts kontrole savā vērtējumā par Ekonomikas ministrijas īstenoto atjaunojamās enerģijas politiku ir skarba, tomēr tiek sagaidīts, ka ministrijas turpmākā rīcība ļaus atgūt sabiedrības uzticību atjaunojamās enerģijas politikai. Lai to paveiktu un glābtu nozares reputāciju, Valsts kontrole ministrijai iesaka būt izlēmīgai saistībā ar nepamatoti izmaksātā valsts atbalsta atgūšanu, pieņemt izsvērtus lēmumus par nozares attīstību, kā arī uzskatāmi demonstrēt sabiedrības ieguvumus no “zaļās” enerģijas izmantošanas.
Kādēļ Latvijai “zaļā” enerģija izmaksājusi īpaši dārgi?
No Eiropas Komisijas secinājumiem izriet, ka pašreizējā Latvijas atjaunojamās enerģijas atbalsta shēma ir izrādījusies dārga. Valsts kontrole revīzijā ir atklājusi vairākus sadārdzinājuma iemeslus.
Ekonomikas ministrijas īstenotā komersantu uzraudzība bija vāja, tādējādi atsevišķiem ražotājiem ir ticis pārmaksāts. Piemēram, no revīzijas izlasē iekļautajiem astoņiem komersantiem septiņu komersantu pārskatos par darbību 2018. un 2019. gadā atklātas nepilnības elektroenerģijas izlietojuma uzskaitē. Tas norāda uz risku saņemt lielāku obligātā iepirkuma atbalstu, nekā to nosaka normatīvie akti. Turklāt par diviem komersantiem, revidentu ieskatā, ir iegūti pietiekami pierādījumi par nepamatoti saņemtu atbalstu 2018. un 2019. gadā gandrīz 500 tūkstošu eiro apmērā. Šai gadījumā Valsts kontrole pēc revīzijas vērsīsies tiesībsargājošās institūcijās.
Ekonomikas ministrija nav pietiekami kontrolējusi lietderīgā siltuma izmantošanu pašās koģenerācijas stacijās. Obligātajā iepirkumā pirktās elektroenerģijas cenas aprēķinā nav ņemti vērā koģenerācijas staciju negūtie ieņēmumi no saražotās siltumenerģijas, kas faktiski “izkūpināta gaisā”. Saskaņā ar Valsts kontroles un revīzijā iesaistīto ekspertu aprēķiniem tie ir bijuši vismaz 8,5 miljoni eiro gadā. Šādu koģenerācijas staciju nesaimniecisku darbību pieļāva valsts garantētā samaksa par pārdoto elektroenerģiju virs tirgus cenas, kas vismaz divas reizes pārsniedza atbalsta apjomu līdzīgām koģenerācijas stacijām Igaunijā.
Ekonomikas ministrija atjaunojamās enerģijas attīstības politikā nav ievērojusi tehnoloģiju neitralitātes principu, lai gan vairākkārt ir atzinusi, ka esošā pieeja nodrošina atbalstu dārgu un neefektīvu tehnoloģiju izmantošanai, tas, savukārt, ir kavējis konkurētspējīgāku tehnoloģiju attīstīšanu atjaunojamās elektroenerģijas ražošanā, kā arī obligātā iepirkuma komponentes sloga samazināšanu elektroenerģijas lietotājiem.
Vienlaikus jāatgādina, ka obligātā iepirkuma komponente veido salīdzinoši nelielu elektrības rēķina daļu. Turklāt pretēji bieži sabiedrībā kļūdaini lietotam vispārinājumam, ka obligātā iepirkuma komponentes izmaksas ir cena par “zaļo” elektroenerģiju, Valsts kontrole uzsver, ka tikai 64 % atbalsta, ko ar šīs komponentes starpniecību apmaksā elektroenerģijas lietotāji, saņem atjaunojamās enerģijas elektrostacijas. Tātad mājsaimniecības rēķinā atbalsts atjaunojamās enerģijas elektrības ražotājiem veido vidēji 8–12 % no rēķina kopsummas. Proti, ja mājsaimniecības mēneša rēķins par elektroenerģiju ir 28,64 eiro, tad par atbalstu “zaļās” elektroenerģijas ražošanai mājsaimniecība 2020. gadā samaksāja 2,38 eiro.
Vēl daudz darāmā nozares sakārtošanā
Valsts kontrole Ekonomikas ministrijai atjaunojamās enerģijas ražošanas atbalsta nosacījumos iesaka turpmāk ievērot tehnoloģiskās neitralitātes principu, iespēju robežās atbalsta piešķiršanu nesaistot ar noteiktu elektroenerģijas ražošanas tehnoloģiju. Tāpat atjaunojamās enerģijas politikas plānošanā turpmāk jāņem vērā tautsaimniecības un sabiedrības intereses, kā arī Ekonomikas ministrijai jāizvērtē revīzijā konstatētās energoietilpīgo apstrādes rūpniecības nozaru atbalsta pasākuma nepilnības, lai nodrošinātu mērķtiecīgu atbalstu eksportējošiem komersantiem.
Valsts kontrole pozitīvi novērtē, ka 2020. gada pirmajos astoņos mēnešos Būvniecības valsts kontroles birojs ir uzsācis aktīvu darbību obligātā iepirkuma atbalsta saņēmēju uzraudzībā. Ir izveidota kontroles grupa, un tiek veiktas elektrostaciju klātienes pārbaudes. Tas liecina par būtisku uzlabojumu atbalsta saņēmēju uzraudzībā, tomēr darāmā vēl ir ļoti daudz, it sevišķi saistībā ar iepriekš komersantu saņemtā atbalsta pamatotības izvērtējumu un nepamatoti izmaksātā valsts atbalsta atgūšanu.