Neraugoties uz pārtikas cenu kritumu, augustā inflāciju veicināja dārgāka degviela

Augustā cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica straujš degvielas cenu kāpums, savukārt tā ietekmi daļēji mazināja sezonālais pārtikas, kā arī apģērbu un apavu cenu kritums. Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes publicētajiem datiem 2026. gada augustā, salīdzinot ar jūliju, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,3%, tāpat par 0,3% palielinājās gan preču, gan pakalpojumu cenas.

Augustam tradicionāli raksturīga cenu samazināšanās, ko galvenokārt veicina sezonāli zemākas pārtikas, apģērbu un apavu cenas. Šogad, neraugoties uz šiem faktoriem, kopējais cenu līmenis augustā pieauga, un tas bija straujākais cenu kāpums šajā mēnesī kopš 2007. gada, ja izslēdzam energoresursu cenu krīzes periodu 2021. un 2022. gadā, kad pieaugums bija nedaudz straujāks. Cenu kāpumu šogad augustā galvenokārt noteica degvielas cenu kāpums. Savukārt pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 1,2%, un cenu kritums bija izteiktāks nekā iepriekšējos divos gados, vairāk atbilstot augustam raksturīgajai sezonālajai cenu dinamikai. Zemo cenu grozā iekļauto pārtikas preču cenas augustā samazinājās par aptuveni 1,5%, bet kopš memoranda noslēgšanas 2025. gada maijā – par aptuveni 7,5%. Tādējādi zemo cenu grozā cenu kritums turpinājās arī augustā un bija nedaudz straujāks nekā pārtikas grupā kopumā. Kopumā pārtikas cenu dinamika liecina par pārtikas cenu spiediena mazināšanos un var liecināt arī par memoranda iniciatīvas pozitīvu ietekmi. Vienlaikus jāņem vērā, ka jūlijā pārtikas cenu kritumu būtiski pastiprināja samazinātās PVN likmes ieviešana atsevišķām pārtikas produktu grupām.

Vienlaikus jūlijā atjaunotā spriedze Tuvajos Austrumos saglabājās arī augustā, uzturot augstu energoresursu cenu līmeni. Kopš februāra degvielas cenas Latvijā ir pieaugušas par 22,9%, kopējo patēriņa cenu līmeni palielinot par 0,9 procentpunktiem. Arī septembra sākumā ģeopolitiskā spriedze ir pastiprinājusies, saglabājot paaugstinātus naftas piegāžu riskus, savukārt Eiropā straujāk pieaug arī dabasgāzes cenas. Līdz ar to energoresursu cenu dinamika saglabājas būtisks inflācijas riska faktors un var turpināt atspoguļoties gan degvielas un ar mājokli saistīto energoresursu cenās, gan citu preču un pakalpojumu izmaksās.

Preču sektorā lielākā palielinošā ietekme augustā bija degvielas cenu kāpumam – par 8,8%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,4 procentpunktiem. Straujāk pieauga dīzeļdegvielas cenas, savukārt benzīna cenu kāpums bija mērenāks. Degvielas cenu kāpumu veicināja iepriekšējā mēnesī strauji pieaugušās naftas cenas un augustā saglabātais augstais Brent naftas cenu līmenis.

Brent naftas vidējā mēneša cena augustā, salīdzinot ar jūliju, pieauga par aptuveni 5%, savukārt mēneša beigās tā bija gandrīz tādā pašā līmenī kā jūlija izskaņā. Mēneša sākumā Brent cena samazinājās līdz aptuveni 79 ASV dolāriem par barelu, pieaugot cerībām uz vienošanos par kuģošanas atjaunošanu Hormuza šaurumā. Tomēr mēneša gaitā cenas atkal pārsniedza 90 ASV dolārus par barelu, mazinoties cerībām uz drīzu konflikta noregulējumu, ASV pastiprinot ekonomisko spiedienu pret Irānu un saglabājoties bažām par naftas piegāžu traucējumiem. Mēneša beigās cenas nedaudz atkāpās, taču, saglabājoties augstai ģeopolitiskajai nenoteiktībai, Brent cena joprojām atradās ap 90 ASV dolāriem par barelu.

Palielinoša ietekme augustā bija ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpumam – par 1%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,1 procentpunktu. To galvenokārt noteica siltumenerģijas cenu pieaugums par 1,2%, jo no 1. augusta vairākiem siltumapgādes komersantiem stājās spēkā augstāki tarifi. Tarifu kāpumu galvenokārt noteica dabasgāzes cenu kāpums tirgū un augstākas šķeldas izmaksas. Pieauga arī elektroenerģijas un cietā kurināmā cenas – attiecīgi par 0,7% un 1,7%, savukārt dabasgāzes cenas nemainījās.

Noslēdzoties akcijām, cenas augustā pieauga arī ierīcēm, priekšmetiem un izstrādājumiem personiskajai aprūpei – par 4,3%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,1 procentpunktu.

Lielākā samazinošā ietekme augustā bija pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu kritumam – par 1,2%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,3 procentpunktiem. Būtiskāk cenu līmeni mazināja sezonāls kartupeļu, svaigu dārzeņu un augļu cenu kritums. Samazinoša ietekme bija arī maizes, siera, augu eļļu, sviesta un kafijas cenu kritumam, savukārt cūkgaļas, gatavo ēdienu un svaigu zivju cenas pieauga.

Pārtikas produktu cenas pasaulē augustā turpināja pieaugt – par 1,9% salīdzinājumā ar jūliju, un bija par 2,5% augstākas nekā pirms gada. Cenas pieauga visās galvenajās produktu grupās, visstraujāk – cukuram. Cukura cenas augustā sasniedza augstāko līmeni kopš 2025. gada jūnija, ko galvenokārt noteica bažas par globālā piedāvājuma samazināšanos nelabvēlīgu laikapstākļu dēļ ES un Āzijā, kā arī zemāka ražošana Brazīlijā. Piena produktu cenas pieauga pēc trīs mēnešu krituma, ko galvenokārt noteica piena pulveru un siera cenu kāpums ierobežotāka piena piedāvājuma dēļ ES, kamēr sviesta cenas būtiski nemainījās. Graudaugu cenas sasniedza augstāko līmeni kopš 2024. gada maija, ko veicināja spēcīgs pieprasījums, nelabvēlīgi laikapstākļi nozīmīgākajos ražošanas reģionos un joprojām augsta nenoteiktība par Melnās jūras reģiona eksporta plūsmām. Kviešu cenas pieauga arī eksporta loģistikas traucējumu un vājāku ražas perspektīvu dēļ Eiropā. Gaļas cenas augustā atkal pieauga, ko galvenokārt noteica spēcīgs pieprasījums pēc mājputnu un aitu gaļas, kā arī ierobežotāks cūkgaļas piedāvājums ES karstā laika ietekmē. Vislēnāk augustā pieauga augu eļļu cenas, jo spēcīga importa pieprasījuma veicināto palmu un sojas eļļu cenu kāpumu daļēji kompensēja saulespuķu un rapšu eļļu cenu kritums, ko noteica vājāks pieprasījums un gaidas par pietiekamu piedāvājumu.

Turpinoties vasaras sezonas izpārdošanām, apģērbu un apavu cenas augustā samazinājās par 1,1%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,1 procentpunktu.

Pakalpojumu cenas augustā kopumā pieauga par 0,3%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,1 procentpunktu. Lielāko palielinošo ietekmi radīja izmitināšanas pakalpojumu un komplekso atpūtas pakalpojumu cenu kāpums, saglabājoties sezonāli augstam pieprasījumam vasaras ceļojumu periodā. Savukārt pasažieru aviopārvadājumu cenas augustā būtiski samazinājās, kas ir raksturīgi šim mēnesim un saistāms ar sezonālu cenu korekciju pēc vasaras ceļojumu sezonas aktīvākā perioda.

Citās preču un pakalpojumu grupās cenu svārstības aizvadītajā mēnesī kopējo cenu līmeni būtiski neietekmēja.

2026. gada augustā, salīdzinot ar iepriekšējā gada augustu, patēriņa cenas pieauga par 3,2%. Gada vidējā inflācija bija 3,3%.

Arī turpmāk cenu izmaiņas Latvijā lielā mērā noteiks energoresursu un pārtikas cenu svārstības pasaules tirgos, kā arī ģeopolitiskās norises un pasaules ekonomikas attīstība. Vienlaikus inflāciju Latvijā turpinās ietekmēt regulēto tarifu pārskatīšana un nodokļu izmaiņas, kā arī pieprasījuma puse, ko veicina atalgojuma pieaugums. Saglabājoties augstai ģeopolitiskajai nenoteiktībai, energoresursu cenu dinamika arī turpmāk būs būtisks inflācijas riska faktors. Kopumā 2026. gadā vidējā gada inflācija Latvijā varētu būt 3–4% robežās.