Kāpēc tā: Cik koku nozāģē, tik vietā neiestāda
Rīgas domes Vides pārvalde informē, ka pašreiz ielu un pašvaldības izglītības iestāžu apstādījumos Pārdaugavā, Vidzemes un Latgales priekšpilsētās tiek zāģēti koki, kuriem ciršanas atļaujas izdotas 2017. gadā. Vidējais gaidīšanas laiks ir vairāk nekā gads, līdz sākas reāli darbi.
Arvien biežāk sociālajos tīklos parādās dažādi aprēķini par Rīgā nocirstajiem un vietā iestādītajiem kokiem. Būtiskākais pārmetums ir: likvidē vairāk nekā iestāda vietā. Koku zāģēšana, stādīšana un arī kontrole Rīgā ir sadalīta starp Rīgas pilsētas būvvaldi un pašvaldības Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldi. Rīgas pilsētas būvvaldē skaidro, ka gadījumos, kad būvniecības dēļ ir jānocērt koki un ir prasība vietā iestādīt citus, to pārbauda pirms objekta nodošanas ekspluatācijā. Ja prasība par stādījumiem nav izpildīta, tad objektu ekspluatācijā nepieņem. Ne vienmēr koki tiek stādīti tieši tajā vietā, kur tie ir izzāģēti. Arī tāpēc skaitļu salāgošana pēc principa 1:1 var izrādīties pat ļoti neprecīza.
Ir nauda, ir rezultāts
Savukārt Vides pārvalde skaidro, ka koku un citu apstādījumu apsaimniekošanas kārtība notiek atbilstoši Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta nolikuma 16.15. punktam: «Vides pārvaldes viens no uzdevumiem ir plānot un organizēt ielu apstādījumu, kā arī pašvaldības izglītības iestāžu teritorijās un valdījumā esošo publisko apstādījumu apsaimniekošanu un atjaunošanu».
Ir nauda, ir koki. Nav naudas, nav koku. No pašvaldības budžeta programmas Pilsētas apstādījumu uzturēšana ieņēmumi pa gadiem atšķiras: 2014. gadā – 184 277 eiro, 2015. gadā – 131 061 eiro, 2016. gadā – 148 805 eiro, 2017. gadā – 257 510 eiro, 2018. gadā – 171 086 eiro. Šīs programmas ietvaros tiek veikta koku vainagu kopšana, nokaltušo, kalstošo un bojāto koku zāģēšana, bīstamo (avārijas koku un zaru) zāģēšana, jauno koku stādījumu kopšana, dižstādu (koki, kuru stumbra apkārtmērs 1 m augstumā ir 10-12 cm; kokaugu vecums ir vismaz 10 gadu) stādīšana, krūmu zāģēšana, ielu apdobju labiekārtošana, informatīvo planšetu koku ciršanas publiskai apspriešanai izgatavošana, koku stumbru režģu izgatavošana un uzstādīšana Kanālmalas apstādījumos un Kronvalda parkā aizsardzībai no bebriem.
Koki noveco
Rīgā ik gadu bīstamo koku un zaru zāģēšanai ir nepieciešami aptuveni 50 000 eiro. Kāda Iļģuciema privātmājas īpašniece Neatkarīgajai stāstīja, ka lūgusi atļauju nozāģēt bīstamu koku mājas pagalmā – ar neapbruņotu aci bijis redzams, ka tas šķiebjas, gāžas un kuru katru brīdi var uzgāzties ēkai vai cilvēkiem. Pašvaldības Apstādījumu saglabāšanas komisijas darbiniece ir ieradusies, apskatījusi koku un godīgi pateikusi, ka neuzņemsies atbildību par lēmumu to likvidēt, tāpēc koks lai turpina eksistēt. Kad stiprāka vēja pūsma koku ir nogāzusi (necieta neviens cilvēks, un māja tika bojāta minimāli), situācija atrisinājās dabiskā veidā. Koks nokrita, atlikušo stumbru nozāģēja, un viss.
Vides pārvalde atzīst: lai īstenotu iedzīvotāju pamatoti iesniegtos priekšlikumus gan kalstošo un bojāto koku zāģēšanai, krūmu zāģēšanai, gan koku vainagu sakopšanai, ir nepieciešami ap 110 000 eiro. Ņemot vērā neprognozējamos ieņēmumus, Vides pārvalde kopš 2014. gada ir lūgusi bīstamo koku un zaru zāģēšanai piešķirt dotāciju, bet priekšlikums ir noraidīts.
2018. gadā ir nozāģēti 314 kaltušie, bojātie koki, 133 bīstamie koki, 69 kokiem – bīstamie zari. Papeļu zāģēšanai dotācijas veidā kopš 2006. gada tiek piešķirti 42 686 eiro. 2018. gadā nozāģētas 133 papeles, 2017. gadā – 188, 2016. gadā – 108, 2015. gadā – 105, 2014. gadā – 127.
Cik iestāda un cik tas maksā?
Pēc Vides pārvaldes sniegtās informācijas, 2018. gadā tika iestādīti 74 dižstādi (Brīvības gatvē 45 liepas ar apkārtmēru 16-18 cm, K. Barona ielā 14 liepu (16-18 cm) un 15 pīlādžu (12-14 cm)). Viena dižstāda vidējās iestādīšanas un kopšanas izmaksas līdz sezonas beigām – 492 eiro ar pievienotās vērtības nodokli. 2017. gadā tika iestādīti 23 dižstādi – liepas un kastaņas Sesku ielā, Ģertrūdes ielā, Nameja krastmalā un Raunas ielā, 2016. gadā – apaļa nulle, 2015. gadā – 16 dižstādu (5 kastaņas Noliktavas ielā un 11 sakuru Uzvaras parkā un Kobes dārzā), 2014. gadā – 21 dižstāds (7 liepas Raiņa bulvārī un 14 kastaņu Raunas ielā) un 80 vītolu krūmu – dižstādu Kanālmalas apstādījumos kanāla nogāzē.
Pērn tika sakopti vainagi 1615 kokiem, no kuriem 670 – lielajiem kokiem, un 945 jaunajiem kokiem veikta jauno ielu koku stādījumu kopšana – 2347 koki. Jauno koku stādījumu kopšana tiek veikta 10-12 gadu no dižstāda iestādīšanas brīža un ietver mēslošanu, ģipšošanu, laistīšanu, stumbra aizsargu, atbalsta mietu un saišu apsaimniekošanu, atvašu nogriešanu u.c.
Par Rīgas vides aizsardzības fonda līdzekļiem (RVAF) 2018. gadā tika iestādītas 64 lauku kļavas Aizsaules ielā (724 eiro). Tika veikta koku inventarizācija un vērtēšana Vērmanes dārzā, uzstādīta sētiņa ap bērnu rotaļu laukumu Vērmanes dārzā un atjaunoti un remontēti parku celiņi Kanālmalas apstādījumos, Esplanādē, Kudojara parkā, Kronvalda parkā un Vērmanes dārzā, veikts atbalsta sienu remonts Dzegužkalnā u.c. infrastruktūras atjaunošanas darbi.
Labāk lieli un kvalitatīvi
Vides pārvaldes Dabas un apstādījumu nodaļas speciālisti uzskata, ka pašreiz visu nozāģēto koku vietā vairs nav iespējams atstādīt jaunus kokus, bet vērtīgi ir iestādīt lielus, kvalitatīvus stādus vietās, kur kokam ir perspektīva ieaugt un augt, kas nozīmē pietiekamu vietu gan saknēm, gan koka vainagam arī pēc 10 un 50 gadiem. Tādēļ viens no svarīgākajiem darbiem ielu apstādījumu uzturēšanā ir jauno koku stādījumu kopšana, jo koku ieaugšanai ielu stādījumu joslās apkārtējā vide nav labvēlīga.
Cirtīs un kops
Pašreiz ir saņemtas ārpus meža augošu koku ciršanas atļaujas vēl 358 kokiem; apsekoti 717 koki, kam ir nepieciešama vainagu kopšana; krūmi, kas ieauguši ielas brīvtelpā, ir jāizzāģē apmēram 2000 kvadrātmetru platībā, bet koku stādījumu atjaunošanai ielu malās (Brīvības gatve, M. Keldiša iela, Durbes iela, Kliņģeru iela, Skolas iela, Lāčplēša iela, K. Valdemāra iela, Turgeņeva iela, E. Smiļģa iela u.c.) ir apzinātas vairāk nekā 90 vietas.