Kariņa ministru darba vērtējumu kavē to zemā atpazīstamība
Vairākumam valsts iedzīvotāju bija nepieciešams nedaudz mazāk par gadu, lai viltos lielākajā daļā jaunās valdības ministru. Tikai divu Krišjāņa Kariņa valdības ministru darbības pozitīvais vērtējums pārsniedz negatīvo, taču var pieņemt, ka to veiksme slēpjas nevis paveiktajos darbos, bet ārkārtīgi zemajā atpazīstamībā.
Saskaņā ar Neatkarīgās pasūtīto, pētījumu centra SKDS veikto socioloģisko pētījumu, no K. Kariņa valdības tikai satiksmes ministra Tāļa Linkaita un kultūras ministra Naura Puntuļa darbības vērtējumā pozitīvo atzīmju ir vairāk par negatīvajām.
N. Puntuļa darbības vērtējuma pozitīvo atzīmju pārsvars pār negatīvajām nodrošina tam astoņus reitinga punktus, kas starp augstākā ranga politiķiem viņu ierindo otrajā vietā aiz Valsts prezidenta Egila Levita. Savukārt T. Linkaits ir trešais augstāk vērtētais politiķis, kaut arī iedzīvotāji devuši tam vien trīs reitinga punktus.
Politologs Filips Rajevskis gan pievērš uzmanību faktam, ka šiem politiķiem ir ārkārtīgi zema atpazīstamība, kas uz datu par citiem politiķiem fona liedz izdarīt korektus secinājumus par viņu darbības vērtējumu sabiedrībā.
T. Linkaitu nepazīst 42,1% aptaujāto, bet N. Puntuli – 37,9%. Ja šos rādītājus, piemēram, salīdzina ar visplašāk pazīto politiķi, bijušo Rīgas mēru Nilu Ušakovu, kuru valstī nepazīst vien 1,7% iedzīvotāju, kļūst skaidrs, ka ne satiksmes, ne kultūras ministram nav nopietna pamata priecāties par sava veikuma augsto vērtējumu.
To, kā savu atpazīstamību veicinājis N. Puntulis, grūti vērtēt, jo viņš aptaujā iekļauts pirmo reizi (amatā stājās vien pēc 2019. gada Eiroparlamenta vēlēšanām). Taču pieņēmumu, ka zemā atpazīstamība veicina augstāka reitinga iegūšanu, apliecina dati par T. Linkaitu. Kopš 2019. gada februāra viņa atpazīstamības koeficients audzis par 5,7 procentpunktiem, bet līdz ar to par 2,9 punktiem kritis viņa reitings.
Salīdzinot ar 2019. gada februāri, kad pēc Neatkarīgās pasūtījuma pirmo reizi tika vērtēts 13. Saeimas sasaukums un Krišjāņa Kariņa Ministru kabinets, pozitīvā vērtējuma īpatsvara attiecība pret negatīvo uz reitinga skalas negatīvo pusi atsviedusi Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci, premjerministru K. Kariņu, ekonomikas ministru Ralfu Nemiro, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci un Attīstībai/Par! Saeimas frakcijas priekšsēdētāju Danielu Pavļutu.
I. Mūrnieces, kas vadīja arī 12. Saeimu, darbību vēl februārī proporcionāli lielāks respondentu skaits vērtēja pozitīvi. Pērnā gada decembra sākumā šī attiecība jau bija mainījusies. Politiķes reitings no 6,6 punktiem sarucis līdz negatīvajiem 2,6 punktiem. Eksperti uzskata, ka šāds reitinga kritums saistāms gan ar Saeimas pieņemtajiem, bet vēlāk nepildītajiem likumiem, gan ar balsojumu, kurā 13. Saeimas sasaukumā ievēlētās partijas jau ar šī gada 1. janvāri «pašas sev» būtiski palielināja finansējumu no valsts budžeta.
Taču lielākais reitinga zaudētājs ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Visticamāk daudz peltās administratīvi teritoriālās reformas dēļ viņš nepilna gada laikā no pozitīvajiem 4,1 reitinga punkta noslīdējis līdz negatīvajiem 30,7 punktiem. Viņš ir arī unikāls ar to, ka savu atpazīstamību laikā starp aptaujām spējis uzlabot par 22,5 procentpunktiem.
To, ka Eiropas Parlaments politiķiem ir droša vieta, līdz kurai tautas modrā acs un dusmas nesniedzas, apliecina premjera K. Kariņa vērtējums. Nule Eiroparlamenta deputāta krēslu pret premjera amatu nomainījušajam K .Kariņam februārī negatīvā vērtējuma proporcija pret pozitīvo veidoja 12,2 punktu reitingu, bet jau decembrī tas bija noslīdējis līdz negatīvo 6,4 punktu atzīmei. Kariņa reitinga kritums skaidrojams ne tikai ar to, ka, kļūstot par premjeru, viņš vienlaikus nonāca arī sabiedrības uzmanības centrā un visas valdības neveiksmes atspoguļojas ne tikai atbildīgā ministra, bet arī viņa reitingā. Jāpiebilst, ka šo vērtējumu var uzskatīt par realitāti gana tuvu atspoguļojošu, jo par atpazīstamības trūkumu premjers sūdzēties nevar – tā gada laikā, sasniedzot 94,1%, pieaugusi par teju pieciem procentpunktiem.
Par iespaidīgu 19,1 procentpunktu savu atpazīstamību audzējis ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, taču neveiksmīgais mēģinājums izpildīt solījumu likvidēt elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti viņa reitingu no 2,2 punktiem samazinājis līdz negatīvajiem 4,9 punktiem.
Stabili nemīlētākā ministre ir veselības nozares aizgādne Ilze Viņķele. Viņas atpazīstamības koeficients starp aptaujām uzlabojies no 80% februārī līdz 91,3% decembrī jeb par 11,3 procentpunktiem. Taču par teju identisku lielumu (13,7 procentpunktiem) sarucis politiķes reitings, kas sasniedzis negatīvos 44,9 punktus.
Foto: Valsts kanceleja