Bordāns uzstiepj valdībai jaunas tiesas izveidi, neskatoties uz nozares ekspertu un iekšlietu ministra iebildumiem
Valdība otrdien, 7. janvārī, apstiprinot grozījumus Civilprocesa likumā un Kriminālprocesa likumā, spēra nozīmīgu soli attiecībā uz Ekonomisko lietu tiesas izveidi. Ne iekšlietu ministra Sanda Ģirģena (KPV LV), ne nozares pretestība Tieslietu ministrijas sagatavotajam likumprojektam neietekmēja ministru vairākuma lēmumu turpināt darbu pie jaunas tiesas, kas, visticamāk, varētu strādāt atsevišķu personu interesēs, izveides.
“Sabiedrība sagaida efektīvu tiesu sistēmas darbību un kvalitatīvus nolēmumus. Lai tiesu vara varētu sekmīgi pildīt savus pienākumus un kalpot sabiedrībai, tiesu varai ir jāiegūst sabiedrības uzticēšanās. To veicinās uz komercstrīdu, ekonomisko un finanšu noziegumu risināšanu specializēta Ekonomisko lietu tiesa, pie tam nodrošinot lietderīgu un racionālu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu,” pēc sēdes uzsvēra tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).
Vienīgais valdības loceklis, kas joprojām iebilst pret šādas tiesas izveidi, ir iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens, kurš jau iepriekš neslēpa domas, ka Ekonomisko lietu tiesas izveide rada atklātus korupcijas riskus, kas nav sabiedrības interesēs.
Otrdien atklājās, ka pretēji sākotnēji norādītajam Ministru kabineta 2019. gada 22. augusta rīkojumā “Par ekonomisko lietu tiesas izveidi”, pēc Tieslietu ministra piedāvātajiem grozījumiem Ekonomisko lietu tiesa nemaz neskatīs krimināllietas par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, krāpšanu, piesavināšanos lielā apmērā, organizētā grupā vai grupā pēc iepriekšējās vienošanās, likumprojektā neiekļaujot Krimināllikuma 218. pantu.
“Pēc statistikas PVN karuseļu shēmas ik gadu valstij izmaksā aptuveni 200 miljonus eiro, kas tiešā veidā nodara ievērojamus zaudējumus valsts budžetam. Tieši šiem noziegumiem arī būtu jābūt Ekonomisko lietu tiesas galvenajam fokusam,” norādīja Ģirģens.
Tāpat iekšlietu ministrs norādīja arī uz nepietiekamu cilvēkresursu kapacitāti, kas varētu radīt iespējamus korupcijas riskus lietu sadalē. Vadoties pēc tiesību aktu anotācijās minētajām Tiesu administrācijas prognozēm, Ekonomisko lietu tiesas pirmajā instancē strādās tikai 10 tiesneši, kas gadā izskatītu tikai aptuveni 21 lietas, apelācijas instancē 14 lietas. Tieslietu ministrijas anotācijā minētie 10 tiesneši papildus krimināllietām skatītu arī civillietas un būvniecības karteļu lietu, paaugstinot negodprātīgas prakses risku.
Jāatzīmē, ka arī vairāki tiesību eksperti ir brīdinājuši, ka trūkst pārliecinošu argumentu, ka šāds virziens būtiski uzlabos lietu izskatīšanas ātrumu un kvalitāti. Tieslietu padome novembrī atkārtoti pauda noraidošu viedokli par šādas tiesas izveidi.
“Tiesu reformām nepieciešama sistēmiska pieeja, un jaunas tiesas veidošana jāskata kontekstā ar kopējo sistēmu un procesuālajiem likumiem. Tieslietu padomē nav saņemti papildu skaidrojumi par atsevišķas specializētas tiesas veidošanas mērķi un to, kā šāda tiesa, kurā paredzēts skatīt gan civillietas, gan krimināllietas, iekļausies kopējā Latvijas tiesu sistēmā, kāda būs lietu piekritība, nav prognozēti lietu izskatīšanas termiņi un tiesas noslodze, kā arī iespējamie problēmu risinājumi,” norādījusi padome.
Tā vien šķiet, ka neraugoties uz virkni iebildumiem un speciālistu kritiku, Ekonomisko lietu tiesas izveide ir kļuvusi par Bordāna spītīgu iegribu, jo kā citādi var izskaidrot citu ministru atbalstu Bordāna vēlmei visus ekonomiska rakstura tiesvedības novirzīt šauram tiesnešu lokam? Vai valdību pārstāvošie politiskie spēki ir gatavi uz jebkuru kompromisu, lai tikai JKP neizietu no valdības, kā rezultātā šībrīža valdība varētu krist? Tieslietu nozares vadošo ekspertu viedokļa ignorēšanu šobrīd citādi izskaidrot nav iespējams.
Foto: Valsts kanceleja