Kas uzņēmumiem jāņem vērā, sagatavojot un iesniedzot gada pārskatu?
Ceturtdien, 14. decembrī, tiešsaistē norisinājās NODOKĻU KONFERENCE 2024, kurā eksperti informēja par gaidāmajām izmaiņām nodokļu politikā, par starptautiskajiem nodokļiem un nodokļu plānošanu, kā arī sniedza praktiskus padomus kā veiksmīgi sagatavot gada pārskatu. Konferencē piedalījās arī SIA “JOHANSONE UN PARTNERI” valdes locekle, zvērināta revidente Modrīte Johansone, kas norādīja uz būtiskāko, kas jāņem vērā sagatavojot UIN pārrēķinu gada deklarācijā.
Runājot par izmaiņām likumos, viņa atzina, ka svarīgi ir divi punkti: 1) UIN likumā: palielināta reprezentatīvās automašīnas vērtība no TEUR 50 uz TEUR 75 (ar 01.06.2023.) un 2) GPKGPL – pagarināts GP iesniegšanas termiņš par 1 mēnesi.
Runājot par decembra UIN deklarāciju, viņa pauda, ka attiecībā uz nedrošiem debitoru parādiem noteikts “izveidots uzkrājums nedrošiem parādiem, tā ir iekļauta kā izmaksa peļņas vai zaudējumu aprēķinā un parāds nav atgūts 36 mēnešu laikā (60 mēnešu laikā, ja debitoram uzsākta maksātnespējas procedūra) no uzkrājuma izveidošanas dienas ”.
Tāpat jāņem vērā Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 7.1 pantu, kas nosaka, ka “Uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji par veiktajiem procentu maksājumiem pārskata gadā, kas sākas 2021. un 2022. gadā, nepiemēro UIN likuma 10. panta pirmo daļu.”
Tāpat jāatceras, ka ne visi aizdevumi saistītai personai ir apliekami ar UIN.
Savukārt runājot par ar saimniecisko darbību nesaistītās izmaksām, M. Johansone norādīja, ka “identificējot ar saimniecisko darbību nesaistītus izdevumus, tos vērtē ne tikai atbilstoši juridiskajai formai, bet arī darījuma ekonomiskajai būtībai” (UIN likuma 8.panta 1.daļa), savukārt “peļņas, apgrozījuma vai cita bāzes lieluma samazinājumu, kuru nodokļa maksātājs veic pēc savas iniciatīvas vai dalībnieka rīkojuma” (UIN likuma 8.panta 2.daļas 2.punkts). Tai skaitā “avansa, galvojuma naudas vai rokasnaudas maksājumiem, ja darījums nav uzsākts 12 mēnešu laikā no mēneša, kurā veikts maksājums” (UIN likuma 8.panta 21. 1.daļa).
Konferencē piedalījās arī sertificēta zvērināta revidente un nodokļu konsultante, SZ Audit&Tax SIA valdes priekšsēdētāja Santa Zvejniece, kas norādīja uz to, kādas ir uzņēmumu biežāk pieļautās kļūdas, veidojot gada pārskatu.
Viņa uzsvēra: “Kvalitatīvi sagatavots Gada pārskats ir kā uzņēmuma “seja” un vizītkarte, kas rada priekšstatu par uzņēmumu. “
Viņa ieteica pievērst uzmanību komandai, kas sagatavo finanšu pārskatu un laika plānam, saziņai ar revidentiem. Tāpat S.Zvejniece ieteica pievērst uzmanību vairākiem aspektiem, tai skaitā Sabiedrības nosaukumam un valdes dalībnieku izmaiņām.
Savukārt runājot par Vadības ziņojumu, viņa atzina, ka nereti vien novērots, ka tiek atklāta nepilnīga informācija, netiek atklāti Sabiedrībai aktuāli riski un netiek iekļauti Finanšu rādītāju rezultāti.
Savukārt par saistību novērtēšanu, viņa atzina, ka biežākās kļūdas ir uzkrājumos un aizņēmumos – piemēram, īstermiņa un ilgtermiņa sadalījumā. Bet ar pelņas vai zaudējumu aprēķinu, bieži vien revidenti novērojuši, ka netiek ņemta vērā ieņēmumu un izdevumi klasifikācija atbilstošā periodā.
Nodokļu konferencē piedalījās arī LR Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins, VID Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas Pirmās metodikas nodaļas galvenā nodokļu inspektore Karīna Puriškeviča, LBTU Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes profesore Ingūna Leibus, grāmatvedības un nodokļu eksperte, mācību centra vadītāja grāmatvedības un nodokļu eksperte, mācību centra vadītāja Inga Pumpure, “KPMG Latvia” nodokļu konsultāciju pakalpojumu direktore Irēna Lejiņa, Latvijas Grāmatvedības kluba vadītāja, grāmatvedības un nodokļu eksperte, konsultante Jadviga Neilande, sertificēta zvērināta revidente un nodokļu konsultante, kā arī Personāla vadītāju kluba vadītāja, organizāciju psiholoģe un sabiedrisko attiecību speciāliste Anita Rošāne.