Kols: Nord Stream 2 apdraud vienota, liberalizēta un atvērta Eiropas tirgus attīstību
“Nord Stream 2 gāzes vada pabeigšana un turpmāka izmantošana apdraud vienota, liberalizēta un atvērta Eiropas tirgus attīstību un, visticamāk, kavēs investīcijas alternatīvos enerģijas veidos. Mēs sagaidām skaidru Vācijas apņemšanos samazināt atkarību no gāzes, kas importēta no Krievijas. Tāpat ir skaidrs, ka NATO ir jāpaplašina savs atbalsts Ukrainas drošības un aizsardzības spēju stiprināšanai, lai tā mēģinātu novērst drošības risku saasināšanos,” uzsver Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols.
Pirmdien, 2. augustā, vairāku Eiropas valstu un ASV Ārlietu komisiju priekšsēdētāji kopīgā paziņojumā norādījuši, ka turpina iestāties pret Nord Stream 2 gāzesvada projektu, un pauduši nožēlu par ASV un Vācijas nesen pieņemto lēmumu attiecībā uz Nord Stream 2, kas paredz gāzesvada pabeigšanu, informēja R.Kols.
Paziņojumā komisiju priekšsēdētāji atzīmē, ka Nord Stream 2 ir ģeopolitisks projekts, kas paplašinās Krievijas ietekmi Eiropā, ļaujot dominēt enerģijas tirgū. Gāzesvada pabeigšana stiprinās Krievijas gāzes ietekmi Eiropas enerģijas tirgū, apdraudēs Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu un ASV nacionālo drošību un turpinās vājināt Ukrainas drošību un suverenitāti, uzsvērts paziņojumā.
Paziņojumā norādīts, ka Nord Stream 2 kļūs par vēl vienu ieroci Krievijas arsenālā, lai izdarītu spiedienu un šantažētu Ukrainu. Savas proeiropeiskās izvēles dēļ Ukraina joprojām saskaras ar brutālu Krievijas agresiju un teritoriju militāru okupāciju. ES un ASV ir kopīgi jāstrādā, lai palielinātu sankciju spiedienu uz Kremli un pretotos agresijai Ukrainā.
Paziņojumā uzsvērts, ka attiecībā uz jebkādiem turpmākiem līgumiem par Nord Stream 2 vispirms nepieciešamas konsultācijas transatlantisko valstu grupā. Turklāt šāda diplomātija būtu jārealizē, paturot prātā pamatprincipu – cīņa pret ļaunprātīgu Krievijas agresiju ir visu NATO un ES dalībvalstu, kā arī mūsu Centrāleiropas un Austrumeiropas partnervalstu vitāli svarīgas nacionālās drošības intereses.
Paziņojumu parakstījuši Latvijas, Igaunijas un Lietuvas parlamentu, kā arī Čehijas parlamenta un Senāta, Polijas parlamenta un Senāta, Īrijas parlamenta, Ukrainas parlamenta, Apvienotās Karalistes parlamenta Pārstāvju palātas un ASV Senāta Ārlietu komisiju priekšsēdētāji.