Korupcijas uztveres indeksā Latvijai – uzlabojums
Starptautiskā pretkorupcijas organizācija Transparency International (TI) ir publicējusi Korupcijas uztveres indeksa (KUI) 2021. gada rezultātus. Latvijas rādītājs, salīdzinot ar 2020. gadu, ir pieaudzis par 2 punktiem, sasniedzot 59 punktus (no 100). Lai arī pieaugumu varam vērtēt kā soli pareizā virzienā, Latvijas KUI ilgstoši atpaliek no citām Eiropas Savienības un Eiropas sadarbības un attīstības organizācijas valstīm (OECD), informēja biedrība “Delna”.
Vienlaikus biedrība norādīja, ka šis pieaugums nerada pārliecību, ka Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam (NAP) noteikto mērķi – 2024. gadā sasniegt 64 punktus un 2027. gadā – 67 punktus, izdosies sasniegt.
“Delna norāda” – lai uzlabotu Latvijas sniegumu, atbildīgajām institūcijām jārīkojas drosmīgi un jābeidz vilcināties ar lēmumu pieņemšanu un uzlabojumu veikšanu tādās jomās kā publisko resursu izšķērdēšanas novēršana, politiskās un biznesa godprātības (integritātes) veicināšana, turklāt sava artava korupcijas apkarošanā ir jādod arī privātajam sektoram.Skatoties uz 2021. gada KUI rezultātiem, Latvijas rādītājs (59 punkti) ir uzlabojies par diviem punktiem salīdzinot ar 2020. gadu. Jāņem vērā, ka Latvijas rezultāts joprojām atpaliek no citu ES un OECD valstu rezultātiem. 2021. gada rezultātos ES valstu vidējais KUI rādītājs ir 64 punkti, Latviju ierindojot 15. vietā starp 27 valstīm (17. vieta 2020. gadā). Savukārt OECD valstu vidējais KUI rādītājs ir 67 punkti un tas Latviju ierindo 26. vietā no 37 valstīm (28. vieta 2020. gadā). Latvija ieņem 36. vietu pasaulē (42. vieta 2020. gadā) kopā ar Izraēlu un salu grupu Karību jūrā – Sentvinsentu un Grenadīnām.
Biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) vērš uzmanību uz to, ka Latvijas pēdējo gadu rādītāji ir jāskata vairāku gadu griezumā. Kopš 2012. gada Latvijas rādītājs ir pieaudzis par 10 punktiem, tādējādi iezīmējot pozitīvu ilgtermiņa tendenci. Arī Igaunijai ir novērojams 10 punktu pieaugums kopš 2012. gada, tomēr atšķirība ir tā, ka Igaunijas rādītājs sākotnēji bija par 15 punktiem augstāks. Lietuvas rezultāts savukārt ir pieaudzis lēnākā tempā (+7 punkti). Latvijas uzņemtā trajektorija kopumā ir laba, bet pārmaiņu straujums nav pietiekams, lai šajās sacīkstēs ierindotos starp labākajiem, kā arī sasniegtu pašu izvirzītos mērķus, proti, saskaņā ar NAP Korupcijas uztveres indikators 2024. gadā ir 64 punkti un 2027. gadā – 67 punkti (pielīdzināms ES un OECD valstu vidējiem rezultātiem 2021. gadā).
Delnas direktore Inese Tauriņa skaidro: “2021. gada Korupcijas uztveres indeksa analīze skaidri parāda, ka Latvijas vājās vietas ir politiskā un privātā sektora godprātība, kā arī publisko līdzekļu izšķērdēšanas novēršana un neticība publisko līdzekļu, tajā skaitā ES finansējuma godīgai izlietošanai. Taču nedrīkstam aizmirst arī citas jomas, piemēram, kriminālvajāšanā un iztiesāšanā saistībā ar korupciju joprojām ir nepieciešami uzlabojumi. Šo jomu kā kritisku izcēlām jau pērn – indeksa 2020. gada rezultātu analīzē, un jau redzam, ka Latvija veikusi virkni uzlabojumu, kuru ietekmi uz KUI visticamāk varēsim redzēt nākamajos gados. Ir jāpatur prātā, ka KUI rezultāts ir viens no pirmajiem rādītājiem, kam arī ārvalstu investori pievērš uzmanību pirms uzsākt savu biznesu kādā valstī. Tādēļ šī radītāja uzlabošana ir ilgtermiņa darbs, kas ietver ne vien formālus uzlabojumus “uz papīra”, bet arī spēju ieviest šīs pārmaiņas dzīvē.”
Balstoties Delnas analīzē un ņemot vērā COVID-19 pandēmijas ietekmi uz politiskajiem un sociālajiem procesiem valstī, kā arī valdības darbu, Delna iesaka lēmumu pieņēmējiem un atbildīgajām iestādēm stiprināt darbu pie līdz šim nepaveiktajiem darbiem, kā arī uzsākt jaunas iniciatīvas 2022. gadā:
- Jāveic interešu konflikta pārvaldības sistēmas un risku novērtējums, jānovērš trūkumi pārvaldībā, un jāveido sistēma, kas ir mūsdienīga un balstās GRECO rekomendācijās
- Jāpieņem visaptverošs interešu pārstāvniecības (lobēšanas) atklātības regulējums, kas turpmāk veicinās atklātību un taisnīgumu valsts lēmumu pieņemšanā.
- Jāizvērtē veidi, kā uzlabot valsts budžeta pieņemšanas procesu, novēršot sistemātiskus normatīvo aktu pārkāpumus, kā arī jāveicina atbildīga publisko līdzekļu, tajā skaitā ES finansējuma kontrole un izlietojums.
- Saeimā nepieciešams izskatīt ManaBalss.lv iniciatīvu “Par publisku revīziju Saeimas budžetam”, un nodrošināt Valsts kontrolei pilnvaras veikt Saeimas budžeta revīziju.
- Jāveicina godīgums uzņēmējdarbībā, mudinot uzņēmējus būt proaktīvākiem centienos novērst un atklāt korupciju, kā arī atklāt un publiskot uzņēmuma datus un informāciju, kas attiecas uz korupcijas novēršanu un pretkorupcijas sistēmām.