Kučinskis: Pūces piedāvātā novadu reforma ir šoka terapija

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība).

– Valsts budžets 2019. gadam ir pieņemts. Vai jūs kaut ko 2019. gada budžetā darītu īpaši citādi?

– Daudz brīvas telpas un iespēju nebija. Saeima pieņēma lēmumu novirzīt veselībai astoņdesmit miljonus eiro. Tas bija Saeimas lēmums. Papildus pieejamie līdzekļi tika vienkārši sadalīti katram pa drusciņai. Rezultātā skolotājiem nekas nepalika. Es šādu kļūdu nepieļautu, jo tas izraisīja pamatotu skolotāju neapmierinātību.

– Ir viens punkts, ko es nesaprotu pašreizējās valdības darbā. Kad es to stāstu citu Eiropas valstu arodbiedrību vadītājiem, viņi netic, ka kaut kas tāds vispār ir iespējams. Solījumu paaugstināt algas valdība nepilda, bet tā vietā sūta skolotājus «meklēt miljonus». Ja atradīsiet, tad algas pacelsim! Skolotājiem ir jāmeklē metodes, kā labāk mācīt skolēnus. Skolotājiem nav jāskraida pa Finanšu ministriju un Valsts kasi, meklējot papildu miljonus valsts budžeta ienākumu daļā. Vai jums nešķiet, ka kāds valdībā savus pienākums mēģina uzgrūst skolotāju arodbiedrībai?

– Man arī šķiet, ka šajā jautājumā kaut kas tiek galīgi pārprasts. Protams, ka valdībai ir savi uzdevumi, un arodbiedrībai tie ir savi. Skolotāju arodbiedrība neiebilda pret to, ka reformas un pārmaiņas vispār ir vajadzīgas. Tas ir maksimums, ko arodbiedrība varēja pateikt. Pārējie uzdevumi jau attiecas uz ministriju. Signāls, kas tiek dotas sabiedrībai, ir biedējošs, lai jaunie cilvēki neietu mācīties par skolotājiem. Piekrītu, kā var pieprasīt skolotājiem, lai viņi paši meklēt naudu? Valdības darbs nav izdarīts. Optimizācija nav notikusi. Tas ir valdības darbs, kas ir jāveic kopā ar pašvaldībām.

Ja mēs atgriežamies pagātnē, tad tāda bija toreizējā izglītības ministra Kārļa Šadurska izvēle – sadalīt algu palielinājumu šādos posmos. Šāds priekšlikums tika iesniegts Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijā kopā ar pamatojumu par reformu nepieciešamību izglītībā. Vienlaikus bija jāīsteno trīs procesi – kvalitātes paaugstinājums, skolu tīkla sakārtošana un finansējums. Ieteikums bija sākotnēji sākt strādāt pie skolu tīkla sakārtošanas, nevis atlikt to uz beigu posmu. Kārlis Šadurskis izvēlējās to kā beidzamo darba posmu.

– Šobrīd ir jau pagājis vairāk nekā pusgads pēc vēlēšanām. Kādi jums šobrīd ir secinājumi par to, kāpēc vēlēšanās jūs zaudējāt tik lielu vēlētāju atbalstu?

– Nav tikai viens iemesls. Ir ļoti daudzu iemeslu kopums, kuru dēļ ZZS ir tur, kur mēs esam. Tagad mums ir pārdomu laiks pašiem un pārdomu laiks, lai izlemtu par tālāko rīcību. Pats sliktākais būtu visu laiku paššaustīties. Ja runājam par valdību, tad, iespējams, skaidrojošais darbs bija jāveic labāk. Varbūt nevajadzēja vienlaikus atvērt sešas frontes līnijas. Taču otrreiz es droši vien darītu to pašu.

– ZZS visvairāk zaudēja atbalstītājus starp lauku novadu iedzīvotājiem, kuri nenodarbojas ar lauksaimniecību. Dažas jūsu reformas bija pret jūsu galveno, skaitliski vislielāko atbalstītāju interesēm, īpaši tas attiecās uz veselības apdrošināšanas reformu.

– Es gan nezinu, vai varētu citādi. Veselības aprūpes reformas patiesībā bija vislielākais solis uz priekšu.

– Jūs kļuvāt tādi kā kamikadzes.

– Apmēram – jā. Jo tā bija izšķiršanās. Ja vēl pirms pašvaldību vēlēšanām mēs būtu piekāpušies, tad reformas nenotiktu. Tad pašlaik nebūtu e-veselības, kas tika salipināta no programmām, kurās pirms tam kāds bija kaut ko eksperimentējis. Ar e-veselību tika sākta un nodrošināta uzskaite gan par naudas izlietošanu, gan par tiem cilvēkiem, kas bija pierakstīti pie konkrētiem ārstiem. Jau pēc vēlēšanām kļuva zināms, ka uzskaitē bija vairāk nekā divi miljoni un divsimt tūkstoši cilvēku. Tas nozīmē, ka uzskaitē pie ārstiem bija gandrīz visi izbraukušie. Tagad par to sapratne ir. Bez šīs skaidrības pārmaiņas nebūtu iespējamas. Es uzskatu, ka īstenot šo reformu bija vērts. Citādi mēs vienkārši būtu aizgājuši uz stihisku veselības aprūpes attīstību un pamazām sāktu īstenot pavisam citādu modeli.

– Kā jūs pašlaik vērtējat nodokļu reformu? Vai attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokli tas ir veiksmes stāsts?

– Galvenais reformas sākšanās iemesls bija uzņēmējdarbības attīstība. Rezultātus varēsim sākt analizēt no 2019. gada otrā pusgada, kad uzņēmumi sāks iesniegt deklarācijas, norādot, cik liela ir reinvestētā peļņa jaunajos apstākļos. Vismaz šobrīd no uzņēmumiem neienāk nekādi negatīvi signāli, un es ļoti ceru, ka tur būs arī ieguvumi. Lielākās negācijas, protams, ir jautājumā par to, vai vajadzēja aiztikt iedzīvotāju ienākuma nodokli un ieviest progresivitāti. Kad tiek ieviests progresīvais ienākuma nodoklis, tad vienmēr ir atšķirīgas likmes un vienmēr gada deklarācijas, rezultāti ir jāsavelk kopā. Kad ir progresīvais ienākuma nodoklis, tad bagātais maksā vairāk, bet nabagais mazāk.

Jebkurā valstī būs kaut kāda veida nolīdzināšana. Galvenais pārmetums, kas ir izteikts, ka mēs neskaidrojām pārmaiņu sekas. Iespējams, ka skaidrošanai vajadzētu būt vairāk, bet es nesen atvēru tā laika Latvijas Vēstneša portālā publiskoto informāciju. Tika izveidotas infografikas ar skaidrojumiem, kā bija jārīkojas grāmatvežiem, kad darbinieka ienākumi pārsniegs 20 tūkstošus, kā bija jārīkojas, kad ienākumi pārsniegs nākamo līmeni – 50 tūkstošos gadā utt. Bija jābūt ļoti cietai galvai, lai nesaprastu, kas ir jādara un kā bija jāveic uzskaite un nodokļu nomaksa. Man patiešām bija liels pārsteigums, cik maz grāmatveži ir sekojuši līdzi nodokļu pārmaiņām. Valsts kancelejas grāmatvedībā ministriem un citiem darbiniekiem viss tika aprēķināts precīzi. Man mainījās nodokļa likmju līmeņi, bet viss bija aprēķināts pareizi, un es biju pārmaksājis nodokļos par pagājušo gadu vienu eirocentu. Piekrītu, ka tika izveidots ļoti sarežģīts mehānisms neapliekamā minimuma noteikšanai par bērnu skaitu. Taču jebkura reforma bija un paliek kompromiss. Prasība nomainīt visiem viegli izrēķināmo un vienādo neapliekamo minimumu par bērniem bija Nacionālās apvienības politiskais uzstādījums. Tā tas arī tika pieņemts. Tāpat kā lēmums par diviem groziem veselības pakalpojumos. Arī šis lēmums bija kompromiss, lai varētu veselības aprūpes reformu sākt virzīt uz priekšu. Ar katru šādu kompromisu kaut kas tika pazaudēts, tika pazaudēji atbalstītāji, pazaudēti piekritēji, kuri saprata, ka pārmaiņas viņus ietekmēs negatīvi. Tagad mūsu rezultātus varēsiet salīdzināt ar Jura Pūces aizsākto teritoriāli administratīvā iedalījuma reformu un sekām, kādas tā izraisīs.

– No vienas puses, jūs šobrīd esat opozīcijā, bet, no otras puses, vai jūs tā varēsiet godīgi kritizēt valdību, kas turpinās jūsu politiku? Lai gan opozīcijas iespējas ir stipri ierobežotas, bet Saskaņa, kas nekad nav bijusi valstī pie varas, teorētiski var kritizēt jebko. Jums īsti neklātos kritizēt valdību par to, ko esat darījuši paši.

– Viņi vēl neko jaunu darīt nav sākuši. Es gaidu, kad sabiedrība tiks iepazīstināta ar rīcības plānu. Tā ir jaunā tradīcija, ko mēs ieviesām, ka ikviens varēja sekot valdības rīcības plānam, kurā katram ministram bija noteikti darba posmi, kas viņam bija jāpaveic, ar datumiem, kad bija jāziņo par paveikto utt. Izskatās, ka rīcības plānu jaunajai valdībai uzrakstīs ierēdniecība, iekļaujot tajā garus tekstus par ministriju tekošā darba lietām. Ja tā notiks, tad, protams, valdības darbam būs grūti izsekot līdzi. Krišjāņa Kariņa valdībai ir pavisam cita taktika. Katra ministrija kaut ko dara, bet bez kopējas vīzijas un izpratnes. Sagaidīsim pirmos rezultātus, un tad būs par ko kritizēt.

– Pirmie rezultāti jau ir. Tāda politiska iejaukšanās neatkarīgas un pilntiesīgas, autonomas institūcijas – Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes – darbības jomā, kāda notika, kad NEPLP atbilstoši savai kompetencei, pārstāvot sabiedrības intereses elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā, izraudzījās LTV valdi, nebija iespējama jūsu valdības laikā. Ja jūs savas valdības laikā mēģinātu tā ietekmēt NEPLP, tad jūs apsūdzētu sakaros ar oligarhiem un vēl sazin kādos grēkos.

– To laikam sauc par bezkompromisu tiesiskumu. Es tā to izprotu, un izskatās, ka pašlaik tiek veidota «bezkompromisu tiesiskuma» definīcija. Es tagad domāju, kā būtu, ja mēs atļautos darboties tā, kā to dara pašreizējie ministri?

Mēs no valsts kapitālsabiedrību vadības nepadzinām tos, kas bija šķietami saistīti ar mūsu politiskajiem pretiniekiem. Tālis Linkaits mūsu valdības laikā mierīgi strādāja par starptautiskās lidostas Rīga padomes locekli. Nekāda politiska izrēķināšanās ar nozaru profesionāļiem netika pieļauta. Savukārt viņš, ticis pie varas, padzen nozares profesionāļus, kas ilgstoši ir pierādījuši savu spēju efektīvi vadīt valsts uzņēmumus. Kaut vai svaigākie notikumi par Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes nomaiņu. Tika izplatīti nepamatoti paziņojumi, kurš kuru ir ielicis, kurš kuram ir kalpojis, un tiek momentā patriekti ilggadēji vadītāji ar nenovērtējamu pieredzi. Tas laikam ir bezkompromisa tiesiskums. Kaut kāda izredzēto saujiņa iegūst monopolu uz vienīgo patiesību, ka tikai viņi drīkst noteikt, kurš ir labais, kurš – sliktais. Faktiski tas jau nav nekas negaidīts. Juta Strīķe līdzīgi darbojās laikā, kad viņa strādāja KNAB.

– Finanšu ministrija ir sagatavojusi grozījumus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā, kas paredz pirms termiņa, jau šogad, atbrīvot visu FKTK padomi, lai gan pašreizējā FKTK vadītāja Pētera Putniņa pilnvaras beidzas 2022. gadā. Finanšu sistēmas uzrauga nomiņa tiek saistīta ar to, ka starp dažiem no vadošo koalīciju veidojošo partiju kasieriem ir izveidojies ass konflikts ar FKTK padomes vairākumu, jo FKTK vadība nepiekrita vadošās koalīcijas partiju kasieru prasībai nodot ABLV bankas aktīvus izlaupīšanai Latvijas maksātnespējas administratoru mafijai. Kā jūs vērtējat valdības rīcību politiski iejaukties FKTK darbā?

– Pašlaik tiek plānots, ka visi pieci FKTK padomes locekļi būs tikai Saeimas virzīti. Izsakot piedāvājumu, ka Saeima noteiks visu FKTK padomes sastāvu, mēs straujā solī ejam, lai izveidotu otru NEPLP, kur katru vadības locekli lobēs noteikts politisks spēks. Līdz ar to neglābjami notiks politiska tirgošanās – ja jūs atbalstīsiet mūsējo, tad mēs balsosim par jūsējo.

Ja tas izdosies, tad FKTK vadību veidos dažādi spēlētāji, kur katram aizmugurē būs kāda politiska partija. Īsi pirms Saeimas vēlēšanām, tieši saistībā ar ABLV likvidāciju, Saeimā jau sākās iniciatīva sarīkot pārvēlēšanas, lai noņemtu Pēteru Putniņu pirms termiņa. Es to procesu apturēju, jo tam nebija atbalsta no starptautisko organizāciju puses. Galvenais arguments bija, ko jūs tur darāt, Saeima nedrīkst politiski iejaukties. Tagad ir jaunā valdība, un varbūt ir pienācis laiks, kad var politiski iejaukties jebkurā norisē. Šī ir viena no bīstamākajām jauno partiju iniciatīvām, kas šobrīd ir ieguvusi virzību. Pusē no Eiropas valstīm uzraudzību veic centrālā banka. Tikpat labi varēja atgriezties pie iepriekšējās kārtības un finanšu sektora uzraudzību nodot neatkarīgai institūcijai – Latvijas Bankai.

– Rudenī jau arī jāpārvēlē Latvijas Bankas prezidents.

– Pirms 2018. gada Saeimas vēlēšanām notika diskusijas, vai gaidīt vienu gadu vai iniciēt Latvijas Bankas prezidenta nomaiņu agrāk. Īpaši tāpēc, ka pēdējā gada laikā, kad saasinājās jautājumi par finanšu sektora reorganizāciju un Latvijas starptautisko reputāciju, mums ļoti pietrūka Latvijas Bankas kā autoritatīva spēlētāja šajos jautājumos. Latvijas Bankas prezidenta postenis ir iekļauts politiskajā tirgū, kurā ir iekļauts arī eirokomisāra un Valsts prezidenta amats. Kad sāksies amatu sadale, tad varēsim saprast, ko nozīmē bezkompromisa tiesiskums.

– Kā vērtējat straujo administratīvi teritoriālās reformas sākumu?

– Ja man ir jāatbild, vai reforma ir nepieciešama vai nē, tad, manuprāt, ir pienācis laiks veikt noteiktas korekcijas administratīvajā iedalījumā. Precizējumi esošajā modelī bija nepieciešami kaut vai tāpēc, ka no sākumā ieplānotajām 75 administratīvajām vienībām beigu beigās noformējās 119 pašvaldības. Ir pagājuši desmit gadi, un vispirms būtu jāveic kārtīga analīzei, lai noteiktu, kur attīstība ir bijusi veiksmīga, bet kur ir pieļautas kļūdas. Viena problēma, kuru radīja iepriekšējā reforma, saistās ar izglītību. Kādreizējā rajona skolu pārvaldība aptvēra pietiekami lielu teritoriju (Latvija bija sadalīta 26 rajonos un Rīgā), bet pēc reformas to sadrumstaloja 119 pašvaldībās. Būtu tikai loģiski, ka skolu pārvaldību deleģētu vienai aģentūrai, taču tas netiek analizēts. Analīze būtu jāveic arī no funkciju viedokļa, kā tiek organizēta izglītība, sabiedriskais transports un kāda ir pašreizējā cilvēku plūsma, kāda ir cilvēku piederība. Piemēram, Ikšķilē lielākā iedzīvotāju ikdienas plūsma ir saistīta ar Rīgu. Šeit ir izveidojusies sava kopiena ar kopības sajūtu. Tagad šiem cilvēkiem pasaka: «Jūsu vietā lems Ogre, kas atrodas pretējā virzienā cilvēku ikdienas plūsmai.» Vai arī Līgatnes piemērs. Līgatnes novada plūsma jau izsenis, it īpaši pēdējos 10 gadus, ir saistīta ar Siguldu, bet to nez kāpēc vēlas pievienot Cēsīm. Unikālais piemērs ir Rūjiena. Puse rūjieniešu Valkā vispār nekad bijuši, jo nav bijis iemesla turp braukt. Cilvēku ikdienas plūsmas ir saistītas ar Valmieru, bet Rūjienu taisās pievienot Valkas novadam! Tas pats attiecas uz Strenču novadu. Kāpēc tas mehāniski būtu jāpievieno Valkas novadam? Vienkārši kliedzošas aplamības. Manuprāt, ir jāsecina, ka tehniski ir uzzīmēta karte, lai būtu pēc iespējas mazāk novadu. Varbūt tā ir iecerēta kā šoka terapija, lai no aplama varianta, satracinot cilvēku tūkstošus, izveidotu optimālu risinājumu. Katrs novads ir jāapskata no tā, vai tajā ir izveidojusies kopienas sajūta, kādi ir pakalpojumi un to kvalitāte, kādas ir cilvēku ikdienas plūsmas. Varbūt precizējumi būs līdz rudenim un finālā uztaisīs kaut ko normālu. Pašlaik novadu reforma ir šoka terapija, kuru tādā izskatā vienkārši nedrīkst pieņemt.

Es uzskatu, ka pašvaldībai ir jābūt spēcīgai. Es esmu drīzāk uz reformām tendēts, bet šī karte mani ir padarījusi par reformas pretinieku.

– Novadi ir dažādi. Lielā mērā to, ko darīt ar pašvaldības īpašumiem, kā tos izmantot, lemj šī novada iedzīvotāji un neļauj ar šiem īpašumiem kaut ko darīt pretēji novada interesēm. Kā rīkosies liela novada politiskā vadība, nav prognozējams! Var sākt iztirgot īpašumus, kurus mazie novadi nosargājuši.

– Attiecībā par racionālu saimniekošanu neviena reforma nevar palīdzēt, jo tas ir atkarīgs no novada pašvaldības vadītāja personības. Var būt lieli novadi, kuros ir švaks vadītājs, un mazi novadi ar izcilu vadību, kas spēj izcili pārvaldīta īpašumus un organizēt novada darbu. Pret ko man ir iebildumi. Lielās pilsētas – Liepāju, Daugavpili – nevajag savienot ar apkārtējiem novadiem. Manuprāt, tas ir bīstams eksperiments. Tikpat bīstami būtu Rīgas robežu pārvietot aiz Siguldas un visas Rīgas apkārtnes pašvaldības pievienot Rīgai. Pilsētas un lauku apvidu intereses ir pārāk atšķirīgas.

Foto: F64