Labklājības ministrs Reinis Uzulnieks: mūsu bērni ir Latvijas lielākā vērtība

Pirmdien, 1. jūnijā, arī Latvijā atzīmē Starptautisko bērnu aizsardzības dienu. Tās aizsākumi meklējami 1925. gadā, kad Ženēvā norisinājās Pasaules konference bērnu labklājībai. Kopš 1950. gada Starptautisko bērnu aizsardzības dienu lielā daļā pasaules valstu atzīmē 1. jūnijā.

Sveicot visus Starptautiskajā Bērnu aizsardzības dienā, labklājības ministrs Reinis Uzulnieks uzsver: “Kad runājam par bērnu aizsardzību, mēs bieži domājam par bērnu nākotni. Taču tikpat svarīgi ir neaizmirst par bērnu šodienu – viņu priekiem, raizēm, sapņiem un vajadzību justies sadzirdētiem. Bērniem nav vajadzīgi perfekti pieaugušie – viņiem vajag cilvēkus, kuri ir klātesoši. Tieši no šādām ikdienas rūpēm un uzmanības veidojas bērna drošības sajūta, pašapziņa un pārliecība par sevi. Šajā Bērnu aizsardzības dienā vēlos pateikt paldies visiem vecākiem, pedagogiem, speciālistiem un ikvienam, kurš ik dienu palīdz bērniem augt drošā, atbalstošā un mīlošā vidē. Mūsu bērni ir Latvijas lielākā vērtība, un no tā, kā jūtas bērni šodien, lielā mērā ir atkarīga mūsu sabiedrības rītdiena.”

Ikvienam bērnam ir jānodrošina Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību konvencijā noteiktās tiesības. Par to atbild visi bērnu tiesību aizsardzībā iesaistītie – vecāki, adoptētāji, audžuģimenes un aizbildņi, kā arī izglītības, kultūras, veselības un aprūpes iestādes, valsts un pašvaldību institūcijas, nevalstiskās organizācijas un citas fiziskas vai juridiskas personas, kuru darbība saistīta ar atbalsta sniegšanu bērniem.

Katram sabiedrības loceklim ir atbildība rūpēties par savu un citu bērnu drošību. Ja tiek konstatēti bērnu tiesību pārkāpumi, par tiem obligāti jāziņo policijai, bāriņtiesai vai citai bērnu tiesību aizsardzības iestādei. Bērniem ir pieejama bezmaksas palīdzība, sazinoties ar Bērnu un pusaudžu uzticības tālruni 116111, kur profesionāli psihologi sniedz konsultācijas par dažādiem bērniem aktuāliem jautājumiem.

Bērnu aizsardzība pret vardarbību nozīmē ne vien fiziskas, bet arī emocionālas drošības nodrošināšanu, savlaicīgi atpazīstot mazāk pamanāmas vardarbības formas. Tās var izpausties kā nosacīta mīlestība, kad bērns tiek pieņemts tikai “pareizas uzvedības” gadījumā, bērna emociju ignorēšana, pazemojoši “joki”, klusēšanas sods vai pārmērīga kontrole, kas tiek attaisnota kā rūpes. Tāpat kaitīga ir bērna iesaistīšana pieaugušo konfliktos, radot viņā vainas sajūtu un nedrošību. Šāda rīcība ilgtermiņā ietekmē bērna pašvērtējumu, spēju uzticēties un veidot attiecības, tādēļ būtiski ir veidot cieņpilnu, atbalstošu un drošu vidi, kur bērns jūtas uzklausīts, pieņemts un pasargāts.

Daži skaitļi un fakti (Centrālās statistikas pārvaldes dati):

2025. gada sākumā Latvijā dzīvoja 344 tūkstoši bērnu vecumā līdz 17 gadiem, veidojot 18,5 % no kopējā iedzīvotāju skaita. Bērni aktīvāk iesaistās ārpusskolas interešu izglītībā – joprojām populārākās ir kultūrizglītības programmas, taču arvien pieprasītākas kļūst sporta nodarbības. Tikmēr jaunā STEM (zinātnes, tehnoloģiju, vides, inženierzinātņu un matemātikas) programma pērn pulcēja 24,1 tūkstoti bērnu, apliecinot interesi par šīm jomām.
      Vislielākais bērnu īpatsvars 2025. gada sākumā bija galvaspilsētas tuvumā esošajos novados – Mārupes novadā (29,6 %), Ādažu novadā (24,9 %) un Ķekavas novadā (24,7 %). Savukārt pašā galvaspilsētā bērnu īpatsvars bija salīdzinoši mazāks – 17,5 %. Vismazāk bērnu bija Latgales reģionā (15,9 %) – Krāslavas novadā (12,6 %), Augšdaugavas novadā (13,5 %) un Ludzas novadā (14,3 %). Kopš pērnā gada bērnu skaits samazinājās par 8,3 tūkstošiem jeb 2,4 %.
2026. gadā piedzima 11 637 bērni – lielākais dzimušo skaits bija 3. ceturksnī (3223 bērni), mazākais – 4. ceturksnī (2754). Kopumā pērn piedzima par 1250 jaundzimušajiem jeb 9,7% mazāk nekā 2024. gadā.
      2024./2025. mācību gada sākumā Latvijā pirmsskolas izglītības programmas apguva 90,3 tūkstoši bērnu. Salīdzinot ar iepriekšējo mācību gadu, bērnu skaits pirmsskolas izglītības iestādēs samazinājies par 4,6 %. Pamatskolas izglītības programmas apguva 185,0 tūkstoši skolēnu, un vairāk nekā puse no tiem bija zēni (51,6 %). Savukārt vidusskolas programmas apguva 39,0 tūkstoši skolēnu, no kuriem vairāk bija meiteņu (56,2 %).
      2024./2025. mācību gadā 160,3 tūkst. skolēnu piedalījās skolu organizētajos interešu izglītības pulciņos – par 7,3 % vairāk nekā 2023./2024. mācību gadā, kad tie bija 149,5 tūkst. skolēnu.
2027. gadā pamatskolu beidza 22 tūkstoši skolēnu, no kuriem 56,7 % izvēlējās mācības turpināt vidusskolā, bet 34,4 % – profesionālās izglītības iestādēs. Savukārt vidusskolu beidza 11,2 tūkstoši skolēnu, no kuriem 55,3 % uzsāka studijas augstskolās un koledžās, 2,3 % profesionālās izglītības iestādēs, savukārt 42,4 % mācības neturpināja.
2028. gadā veiktajā aptaujā tika noskaidrots, ka mājsaimniecības optimistiski vērtē savu bērnu (līdz 15 gadu vecumam) veselības stāvokli. 30,7 % bērnu veselības stāvoklis tika novērtēts kā ļoti labs un 62,8 % – kā labs, 5,3 % bērnu veselības stāvoklis tika vērtēts kā vidējs un tikai 1,2 % – kā slikts vai ļoti slikts. Tikai 4,1 % bērnu bija veselības problēmu radīti ierobežojumi veikt aktivitātes, ko dara viņa vecuma bērni (2017. gadā šādi ierobežojumi bija 12,1 % bērnu).
      Katrs piektais bērns (20,1 %) savas pirmās darba gaitas uzsāk 13–17 gadu vecumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta informācija par 2023. gadu. Vislielākais darba samaksu saņēmušo bērnu īpatsvars bija Latgalē (24,3 %) un Kurzemē (23,6 %), bet vismazākais – Rīgā (16,9 %). Trīspadsmitgadīgiem bērniem vidējais darba līguma periods bija 19 dienas, bet septiņpadsmitgadīgajiem – 55 dienas. Nodarbinātības valsts aģentūras organizētajos vasaras nodarbinātības pasākumos pērn piedalījās 10 405 bērni – no viņiem 56,7 % bija meitenes, 43,3 % – zēni.