Lembergs: Levits, kurš negrib atzīt savu tautību, vēlas iztaisīsies par lielāku latvieti, nekā viņš patiesībā ir

Valsts prezidenta Egila Levita likumprojekts par latviešu vēsturiskajām zemēm, visticamāk, izgāzīsies, žurnālistiem pauda Ventspils mērs Aivars Lembergs.

“Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pārējas noteikumos ir runa par to, ka Ministru kabinets sešu mēnešu laikā pēc šā likuma 3. panta otrajā daļā noteiktā likuma pieņemšanas apstiprina latviešu vēsturisko zemju un kultūrvēsturisko kopienu dzīves telpas ilgtspējīgas attīstības plānu,” norādīja Lembergs.

Viņš atgādināja, ka iedzīvotāju kopīgās identitātes stiprināšanai un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanai, un ilgtspējīgai attīstībai pilsētu un pagastu piederību latviešu vēsturiskajām zemēm — Vidzemei, Latgalei, Kurzemei, Zemgalei un Sēlijai – regulēs atsevišķs likums. “It kā neviens cits te vēsturiski nav dzīvojis, kā tikai latvieši. Tad, kad pieņems šo Levita gatavoto likumu, tad tiks apstiprināts ilgtspējīgas attīstības plāns,” bija neizpratnē politiķis.

“Ar lielu interesi paskatīsimies, kas tur būs iekšā, jo vēsturisko zemju un kultūrvēsturiskās kopienas jau nav, piemēram, Kurzeme. Ja mēs vērtējam detaļās, tad tādu kopienu ir daudz vairāk. Piemēram, Ventspils pilsēta arī ir sava kopiena ar savām kultūrvēsturiskajām īpatnībām. Lībiešiem arī atkal ir sava. Kultūrvēsturisko kopienu Latvijā veido arī, piemēram, ebreji. Izolēties no kultūrvēsturiskās telpas, kādu te veidojuši vācieši, vispār nav iespējams. Līdz 1939. gadam viņu ekonomiskais un kultūras svars Latvijā bija liels, bet līdz zemes reformai – izšķiroši liels. Lai kādas varas te nebija, viņu loma bija noteicošā,” uzsvēra Lembergs.

Pēc viņa sacītā, sākot no 12. gadsimta, bez tā nav iedomājama Latvijas kultūrvēsturiskā telpa.

“Ja mēs runājam par Rīgas pili, kas gan ir nojaukta, kurā atrodas prezidents, tā nav latviešu kultūrvēsturiskā vide, bet Vācijas kultūrvēsturiskā vide, kuru mēs esam mantojuši no vāciešiem. Tāpat kā Livonijas ordeņa pils Ventspilī un daudzas drupas, ar ko mēs lepojamies, arī ir kultūrvēsturiskais mantojums no vāciešiem,” norādīja politiķis.

“Es domāju, ka viss tas stāsts iebrauks auzās un no tā čiks vien sanāks – tā ir skaļa muldēšana. Cilvēks, kas negrib atzīt savu tautību, grib būt lielāks latvietis, kā paši latvieši. Tas izskatās smieklīgi,” izteicās Lembergs.

Kā zināms, Saeima jūnija sākumā atbalstīja ilgi tapušo un pretrunīgi vērtēto administratīvi teritoriālo reformu. Tā paredz no 2021. gada jūlija Latvijā pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 42, turpmāk būs 10 valstspilsētas, bet vietējām kopienām vietējo jautājumu risināšanai būs savi vēlētie pārstāvji jeb nulles līmeņa pašvaldības.

Neilgi pēc tam Valsts prezidents Egils Levits iepazīstināja sabiedrību ar paša iniciēto topošo latviešu zemju likumprojekta nepieciešamību un mērķiem. Prezidents pauda, ka reformā jābūt iekļautiem jautājumiem par kultūru, piederību, valodu, valodas izloksnēm un dialektiem, par to, ko mēs uztveram par savu apkārtni.