Lembergs: Nav tālu tas brīdis, kad Latvijas valdībai vajadzēs uzturēt “Latvijas dzelzceļu”
VAS “Latvijas dzelzceļš” liktenis atrodas valdības rokās – vai nu to būs jāuztur no nodokļu maksātāju naudas vai arī jāslēdz, žurnālistiem norādīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Ņemot vērā kritisko situāciju tranzīta nozarē, tai skaitā sliktos ostu darbības rezultātus, Lembergs norādīja, ka tas viss rada problēmas arī “Latvijas dzelzceļam”.
“Tur pašlaik ir masveida atlaišana un pienāk ziņas, ka būs vēl viena atlaišana,” uzsvēra Lembergs, turpinot, ka līdz ar to nodarbināto skaits samazināsies arī terminālos, loģistikā un transporta nozarē.
“Tie sliktie rezultāti ir mērķtiecīga Kariņa valdības, Jaunās konservatīvās partijas un tās satiksmes ministra Tāļa Linkaita politika – Latvijai atteikties no tranzīta, ostu pakalpojumiem,” uzsvēra politiķis, kurš iepriekš Linkaitu un tieslietu ministru Jāni Bordānu (JKP) nodēvēja par tranzīta nozares kapračiem.
Pēc viņa sacītā, Linkaits jau stājoties amatā, norobežojās no tranzīta biznesa problēmām. “Viņš pateica, ka viņu tas neinteresē. Un šāda veida politika ir radījusi arī smagas sekas,” turpināja Lembergs.
“Jautājums par to, ka Latvijas valdībai vajadzēs uzturēt “Latvijas dzelzceļu” neapšaubāmi ir dienaskārtībā un to vajadzēs uzturēt no Latvijas nodokļu maksātāju naudas, vai arī “Latvijas dzelzceļš” būs jāslēdz, tātad arī pasažieru pārvadājumi. Kuru ceļu izvēlēsies Latvijas valdība? To mēs redzēsim,” rezumēja Lembergs.
Kā zināms, 2019. gads gan koncernam “Latvijas dzelzceļš”, gan visai Latvijas transporta un tranzīta nozarei ir bijis satricinājumiem bagāts – gan fosilo izejvielu cenu samazinājuma globālajos finanšu tirgos un attiecīgi mazāka to pārvadājumu apjoma rezultātā, gan arī reģiona ekonomiskās un politiskās situācijas dēļ ir pieredzēts būtisks ienākošo un izejošo kravu apjoma samazinājums.
Pa Latvijas dzelzceļu pārvadāto kravu apjoms pērn bija 41,5 miljoni tonnu, kas ir zemākais rādītājs pēdējo 17 gadu laikā. Šo iemeslu dēļ “Latvijas dzelzceļš” līdz 2020. gada beigām plāno pārtraukt darba tiesiskās attiecības ar aptuveni 1500 darbiniekiem.
Foto: Valsts kanceleja