Lembergs: Rakstveida procesā nav iespējams taisīt attaisnojošu spriedumu

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģija respektējusi t.s. Lemberga krimināllietas dalībnieku daudzos iebildumus pret tiesneses Sandras Amolas lēmumu lietu apelācijas kārtībā izskatīt rakstveidā. Par pamatu lēmumam bijuši daudzu apsūdzēto un viņu aizstāvju iebildumi pret rakstveida procesu.

“Neatkarīgajai” zināms, ka lūgumā tiesai Aivars Lembergs norādījis, ka apelācijas instances tiesas norise rakstveida procesā pārkāps Kriminālprocesa likumā, likumā “Par tiesu varu”, Satversmē un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijā paredzētās tiesības uz aizstāvību. Cita starpā viņš uzsvēris, ka rakstveida procesā nav iespējams taisīt attaisnojošu spriedumu; viņa pašreizējiem aizstāvjiem nav bijusi procesuāla iespēja nopratināt viņu un citus apsūdzētos, kā arī lieciniekus un cietušos, lai tādā veidā iegūtu būtiskus pierādījumus attaisnojoša sprieduma taisīšanai.

Arī advokāts M. Grudulis lūgumā tiesai cita starpā uzsvēris, ka viņš un O. Hincenberga šajā procesā piedalās tikai no pirmās instances tiesas debašu stadijas, tādējādi viņiem nav bijusi iespēja nopratināt apsūdzētos, lai iegūtu būtiskus pierādījumus attaisnojoša sprieduma taisīšanai. Advokāts uzsvēris, ka tiesības iegūt pierādījumus nav iespējams izmantot gadījumā, ja lieta tiek skatīta rakstveida procesā.

Advokāte O. Hincenberga savos iebildumos cita starpā pieminējusi, ka tiesai ir tiesības noteikt lietas izskatīšanu rakstveidā, taču šīs tiesības nav absolūtas un ir realizējamas tikai tad, ja nav citu alternatīvu pasākumu, kas efektīvi aizsargā sabiedrības veselību un drošību. Advokāte skaidrojusi, ka “konkrētajā gadījumā krimināllietas iztiesāšana rakstveida procesā kā Covid-19 infekcijas izplatības ierobežojošs pasākums ir nesamērīgs ar Aivaram Lembergam ar to radīto tiesību aizskārumu. Covid-19 infekcijas izplatības likuma mērķis ir sasniedzams ar Aivara Lemberga tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, skatot lietu mutvārdu procesā, un, ja tas nepieciešams epidemioloģiskās drošības mērķu sasniegšanai – izmantojot videokonferences, kā to paredz Covid-19 infekcijas izplatības likuma 101. pants”.

Advokāte I. Kauke tiesai skaidrojusi, ka rakstveida procesā saziņa ar tiesu notiek rakstveidā, “kas, ņemot vērā cietuma apstākļus un veselības stāvokli,

Aivaram Lembergam ir neattaisnoti apgrūtinoši. Mutvārdu procesā Aivaram Lembergam būtu iespēja uzdot jautājumus cietušajam Aināram Gulbim sakarā ar viņa iesniegto apelācijas sūdzību, rakstveida procesā viņam šī iespēja ir liegta”.

Advokāts O. Rode cita starpā argumentējis, ka lietas izskatīšana rakstveida procesā nespēs pilnvērtīgi nodrošināt aizstāvamā tiesības uz taisnīgu tiesu, jo Kriminālprocesa likuma 563. panta 1.1 daļa neparedz apelācijas instances tiesai tiesības, iztiesājot lietu rakstveida procesā, taisīt attaisnojošu spriedumu. “Līdz ar to lēmums par lietas iztiesāšanu rakstveida procesā zināmā mērā dod pamatu pieņemt, ka apelācijas instances tiesai jau priekšlaicīgi ir izveidojies priekšstats par to, kādam ir jābūt lietas iznākumam.”

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģija (tiesneses Sandra Amola, Signe Kalniņa un Lauma Šteinerte), izvērtējot saņemtos iebildumus par krimināllietas izskatīšanu rakstveida procesā, atzinusi, ka lūgumi par lietas izskatīšanu mutvārdu procesā ir pamatoti un apmierināmi. Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 559., 560., 561.1 pantu, Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 12. panta pirmo daļu, Krimināllietu tiesas kolēģija nolēma apsūdzētā Aivara Lemberga, aizstāvja Māra Gruduļa, Olgas Hincenbergas, Irinas Kaukes, Oskara Rodes, Jāņa Rozenberga, un aizskartās mantas īpašnieces Līgas Lembergas lūgumus par lietas izskatīšanu mutvārdu procesā apmierināt,” vēsta medijs.