Politiķis Aivars Lembergs, kurš jau vairāk nekā pusgadu atrodas apcietinājumā Rīgas Centrālcietumā, atzīst, ka valsts attieksme pret savas valsts pilsoņiem ir diskriminējoša.
Intervijā “Neatkarīgajā”, runājot par sazināšanos ar tuviniekiem, Lembergs norādīja, ka “divas reizes nedēļā pa sešām minūtēm ir iespēja sazvanīties.”
“Protams, notiesātajiem, tiem, kuri ir atzīti par vainīgiem, ir vairāk iespēju sazināties ar tuviniekiem. Manā situācijā, ja ģimenē ir sieva un divi bērni, tad ar katru varu parunāties tikai divas minūtes. Ko gan ar piecgadīgu puiku var izrunāt divās minūtēs? Mazi bērni visu telefonā teikto lēni pārdomā un pēc tam lēni atbild. Kamēr bija karantīna, bija iespējas sarunāties caur “Skype” divas reizes mēnesī pa piecpadsmit minūtēm. Tur tomēr ir ne tikai skaņa, bet arī bilde. Ekrānā redzama un arī dzirdama visa ģimene. Viņi man var parādīt arī suni, kaķi un to, kas notiek ārā aiz loga. Kopš karantīna beigusies un ārkārtas situācija ir atcelta, tagad kopš augusta caur “Skype” vairs nedrīkst sazināties. Var tikties tikai klātienē,” norādīja politiķis.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka klātienē drīkst tikties stundu: “Tas nozīmē, ka manējiem jāsēžas mašīnā, jābrauc 200 kilometri līdz Rīgai, jāiziet visa garā piekļuves procedūra, jānokļūst telpā, kurā ir pieci galdi, kur visi skaļi runā. Stundu ar mani var runāt un pēc tam jāievēro procedūra, lai tiktu ārā. Cietuma personālam katrs ģimenes loceklis ir rūpīgi jāpārbauda, vai cietumā nenes iekšā ko neatļautu un neiznes ārā to, ko nedrīkst. Tad ģimenei jāmēro atpakaļceļš līdz mājām. Neskaitot tikšanās laiku cietumā, kopā tas viss prasa apmēram piecas stundas, kas ģimenei kopā ir piecpadsmit cilvēkstundas. Tas nozīmē, ka, lai ar mani varētu notikt stundu gara saruna, tiek patērēta pusotra darba diena.”
“Turpretī tikties caur “Skype” ģimenei neprasa nekādu laiku, izņemot to, kuru pavada pie ekrāna. Savukārt man tas nozīmē tikai nokāpt vienu stāvu zemāk. Viss! Bet ir absurda situācija – ja es būtu ārzemnieks, man divas reizes mēnesī būtu iespējas komunicēt caur “Skype”. Tas nozīmē: ja vēlos sazināties ar savējiem caur “Skype”, man jābūt nevis Latvijas pilsonim, bet ārzemniekam – Krievijas, Igaunijas, Jaunzēlandes vai Austrālijas pilsonim. Otra iespēja – ja mana pastāvīgā dzīvesvieta būtu ārzemēs. Tātad, ja es dzīvotu Valkā, tad man “Skype” nepienāktos. Ja es dzīvotu Valgā, tad man “Skype” pienāktos. Tāda ir mūsu valsts attieksme pret savas valsts pilsoņiem! Man reiz pat uzmācās blēdīga doma piedeklarēties Valgā. Taču pie tā nav vainojama cietuma administrācija. Tas tā ierakstīts likumā,” norādīja Lembergs.
Tāpat viņš atzina, ka saņem ļoti daudzas vēstules no dažādiem Latvijas iedzīvotājiem. “Tāds atbalsts tuvākajos simt, varbūt pat tūkstoš gados nebūs nevienam cietumā esošam politiķim. Piemēram, ja tieslietu ministram Jānim Bordānam būtu piemērotas ASV sankcijas un viņš pēc pirmā tiesas spieduma tiktu ievietots cietumā, vēlēšanās viņš noteikti zaudētu, un visi par viņu jau sen kā būtu aizmirsuši. Mani ļoti atbalsta arī mani mājinieki. Viņi man regulāri sūta daudz dažādu foto, ko sabildējuši no telefona. Tas ir vēl viens kontakts ar savējiem. Es jūtu milzu atbalstu no tuviniekiem un saviem atbalstītājiem, un es esmu ļoti pateicīgs visiem, kuri mani atbalsta,” uzsvēra politiķis.