LVM vides ekspertam izdevies atrast Latvijā reti konstatētu vaboļu sugu

Oktobra sākumā trijās vietās, Valdgales pagasta mežos, Murjāņu un Straupes apkārtnē, AS “Latvijas valsts meži” (LVM) vides ekspertam izdevies atrast Latvijā reti konstatētu vaboļu  sugu – tumšzilo melnuli (Platydema violaceum). Konstatētie gadījumi ir septītais, astotais un devītais atradums Latvijā pēdējo 100 gadu laikā.

Pirmo reizi tumšzilo melnuli Latvijā atrada 2015. gadā Ķeguma apkārtnes mežos. Tas bija pirmais novērojums pēdējo 100 gadu laikā. Vēlāk šīs sugas vaboles atrastas Gaujas senielejā pie Siguldas, Cekules apkārtnē, Gaujas senielejā pie Gūtmaņalas, Paņemūnes mežos un Stiklu purvos. Savukārt šī gada oktobrī tumšzilais melnulis atrasts trīs vietās: Murjāņu apkārtnē un tai pašā dienā LVM atpūtas vietā pie Riebiņu ezera, Straupes apkārtnē, bet vēl dažas dienas vēlāk – arī Valdgales pagasta mežos. Visos gadījumos vaboles atrastas zem atmirušu koku, gan gobu, gan priežu, mizas.

“Vai vabole ir patiešām reta, vai tikai reti atrasta, šobrīd grūti spriest. Pašreizējie novērojumi gan lapu koku, gan skuju koku mežos liek domāt, ka sugai nav ļoti specifisku prasību pret dzīves vidi. Interesanti, ka vabole atrasta tik ļoti reti, jo kukaiņu meklēšana zem atmirušu koku mizas entomologiem ir ilgstoši izmantota metode. Viens no pieņēmumiem ir, ka tumšzilajam melnulim ir ļoti īss pieaugušas vaboles cikls,” skaidro LVM vecākais vides eksperts Mārtiņš Kalniņš, kurš oktobra sākumā tumšzilo melnuli vienā dienā atrada divās vietās.

Pirmajā acu uzmetienā reti sastopamā vabole var šķist līdzīga ļoti bieži sastopamajam zilajam alkšņu lapgrauzim (Agelastica alni), kas ir Latvijā bieži sastopams kaitēklis un, kā liecina arī tā nosaukums, īpaši bieži sastopams uz alkšņiem. Zilais alkšņu lapgrauzis mēdz baroties arī ar lazdu, bērzu, kārklu, apšu un ievu lapām, un, savairojoties masveidā, var pilnībā noēst koku lapas.

Komentāri