Mantas pārņemšana no Meroni – “unikāls un neordinārs gadījums”

Gan atbildīgo valsts amatpersonu atbildes, gan lietpratēju analīze liecina, ka t.s. Lemberga lietā arestētās mantas pārņemšana no Rudolfa Meroni būs ļoti sarežģīta – ja vispār iespējama.

Proti, Nodrošinājuma valsts aģentūra (NVA) vadība skaidri un nepārprotami norāda, ka tai šis gadījums ir “unikāls un neordinārs”. Savukārt galvenais kriminālprocesa virzītājs šobrīd – Rīgas apgabaltiesas tiesnese Irīna Jansone vispār norobežojas no problēmām ar mantas pārņemšanu, paužot vien to, ka NVA būtu “jāaicina”, lai R. Meroni nodotu viņa vairāk nekā 18 gadus glabāto mantu, rakstot vēstules uz adresi Cīrihes priekšpilsētā Collikonā, kur R. Meroni iepriekš praktizēja kā advokāts, bet kur R. Meroni vairs nepraktizē, jo vairs nemaz nav Šveices advokāts.

Turpinājumā būs citēti Neatkarīgās uzdotie jautājumi un augsto valsts amatpersonu atbildes šajā sakarā.

Fiktīvā un reālā manta

Bet vispirms jāatgādina, kāpēc šīs arestētās mantas pārņemšana būs ļoti nopietna problēma. Tāpat jāiezīmē personas, kuras šo problēmu radīja.

1. 2007 gada janvārī Ģenerālprokuratūras prokurors Andis Mežsargs uzlika arestu “patiesā labuma guvēja tiesībām” 8 ārvalstu kompānijās, “turētāja akcijām” 7 ārvalstu kompānijās, “uzrādītāja akcijām” 2 ārvalstu kompānijās, kā arī “tiesībām saņemt aizdevumu” “saistībām izmaksāt aizdevumu”, un “tiesībām uz naudas līdzekļiem”. Kaut kādu iemeslu dēļ šai mantai dažas dienas vēlāk vēlreiz arestu uzlika arī prokurore Ilga Paegle.

Cita starpā – abi ir devušies izdienas pensijā, līdz ar to šajā aspektā atbildīgo starp valsts amatpersonām vairs nav.

2. Arestētā “manta” tika nodota glabāšanā Šveices advokātam Rudolfam Meroni, norādot arī viņa praktizēšanas adresi Šveices pilsētā Collikonā.

Kā jau teikts, R. Meroni tur vairs nepraktizē, jo vairs nav Šveices advokāts, un, iespējams, pret šo viņa īpašumu ir vērsts piedziņas process.

3. Rudolfs Meroni publiski paziņoja, ka viņam nodotās mantas vērtība esot ap 300 miljoniem ASV dolāru. Tiesai vairākkārt tika lūgts novērtēt R. Meroni nodotās mantas vērtību, tomēr tiesa nereaģēja.

4. Balstoties uz 2007. gadā izdoto aresta rīkojumu, jau citi prokurori – Juris Juriss un Māris Urbāns – uzlika arestu “patiesā labuma guvēja tiesībām” Latvijas lielajos uzņēmumos, kuros daļas vai akcijas piederēja iepriekš minētajām ārvalstu firmām. Prokurori arestēja “patiesā labuma guvēja tiesības”, nevis reālas akcijas! Tika saskaitītas “patiesā labuma guvēja tiesības” “meitas”, “mazmeitas”, “mazmazmeitas” uzņēmumos, bet dažos – visvērtīgākajos – nekas netika arestēts. Piemēram, nekas netika arestēts AS “Latvijas naftas tranzīts”, kuras pamatkapitāls, atbilstīgi “Firmas.lv” datiem, ir vairāk nekā 104 miljoni eiro un visticamāk, ka vismaz šāda summa bija šīs AS kontos.

5. Lietojot arestētās “patiesā labuma guvēja tiesības”, R. Meroni ieguva kontroli pār lielajiem Ventspils uzņēmumiem un to meitas uzņēmumiem, ieceļot savas uzticamības personas uzņēmumu padomēs un valdēs, kā arī norādot kā šo uzņēmumu patieso labuma guvēju savu grāmatvedi Urzulu Harandu un arī pats sevi. R. Meroni šobrīd ir padomes priekšsēdētājs AS “Ventbunkers”, AS “Kālija parks”, AS “Ventspils tirdzniecības osta”, AS Baltijas ekspresis”, AS “Noord Natie Ventspils Termināls”, AS “Latvijas naftas tranzīts”, “Topmar Baltic Investments” u.c. bet AS Baltic Coal Terminal” viņš ir padomes priekšsēdētāja vietnieks – liecina datu bāze “Firmas.lv”.

6. AS “Latvijas naftas tranzīts” vienīgais aktīvs – “Ventspils naftas” 43, 25% akciju – tika pārdots par 80 miljoniem eiro. Kā ziņoja masu mediji, par AS “Latvijas naftas tranzīts” līdzekļiem tika izpirktas akcijas no citiem akcionāriem lielajos Ventspils uzņēmumos.

7. 2009. gada beigās R. Meroni konvertēja vairāku ārvalstu uzņēmumu arestētās uzrādītāja akcijas (kas visticamāk ir tas pats, kas turētāja akcijas) par vārda akcijām, norādot kā to īpašnieku viņam piederošu ārzonas firmu “Eurocom International Ltd.” Pat šāda bezkaunība nesatrauca prokurorus.

Respektīvi – arestētā manta šobrīd vairs nav tā pati, kas bija aresta brīdī, un nav arī zināms, kam šī manta šobrīd faktiski pieder. Tas viss ir noticis ar Ģenerālprokuratūras prokuroru atbalstu, tiesai klusējot. Tāda ir tā saimniecība, kas tagad ir jāpārņem Ērika Ivanova vadītajai Nodrošinājuma valsts aģentūrai.

“Unikāls un neordinārs”!

Ņemot vērā, ka iepriekš NVA uz Neatkarīgās jautājumiem (publikācija “Miglā tītas iespējas īstenot lēmumu par arestētās mantas pārņemšanu no Meroni”) par to, kā tad tiks pildīts tiesas lēmums par arestētās mantas pārņemšanu no R. Meroni, atbildēja pārāk izvairīgi – ka NVA rīkosies atbilstīgi Ministru kabineta noteikumiem, bet konkrētāku informāciju varot sniegt tikai konkrētās krimināllietas procesa virzītājs, Neatkarīgā uzdeva papildu jautājumus gan NVA, gan arī pašam procesa virzītājam.

Tā kā NVA iepriekš norobežojās no jautājumiem par konkrēto lietu, Neatkarīgā NVA direktoram Ērikam Ivanovam jautāja vispārīgi – cik bieži NVA nācies glabāt “patiesā labuma guvēja tiesības” un kā tas realitātē notiek? Tāpat Neatkarīgā vaicāja, vai gadījumos, kad glabāšanā tiek nodotas uzņēmumu akcijas, turētāja akcijas vai “patiesā labuma guvēja tiesības”, NVA attiecīgajās kapitālsabiedrībās ieceļ savu pārvaldi?

Uz šiem jautājumiem atbildēja NVA sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Saveiko: “Rīgas apgabaltiesas lēmums par arestētās mantas pārņemšanu no ilggadējā arestētās mantas glabātāja krimināllietā Nr. 12812001408 Rudolfa Meroni Nodrošinājuma valsts aģentūras praksē ir unikāls un neordinārs gadījums, tādēļ šobrīd vēl tiek vērtēti risinājumi. Jebkuru informāciju par augstāk minēto Rīgas apgabaltiesas lēmumu var sniegt tikai procesa virzītājs.”

Aicinājums Meroni

Savukārt procesa virzītājam konkrētajā lietā – Rīgas apgabaltiesas krimināllietu kolēģijai tiesneses Irīnas Jansones vadībā – Neatkarīgā vaicāja, kā NVA būtu jārīkojas, lai pārņemtu no R. Meroni arestēto mantu; vai kriminālprocesa virzītāja rīcībā ir adrese, kā sazināties R. Meroni; kādā termiņā NVA būtu jāpārņem arestēto mantu; kāda būs procesa virzītāja rīcība, ja atklāsies, ka manta ir izšķērdēta; kāda būs procesa virzītāja rīcība, ja atklāsies, ka Rīgas apgabaltiesas lēmums par arestētās mantas pārņemšanu nav īstenojams?

Uz šiem jautājumiem tika saņemta sekojoša tiesneses I. Jansones atbilde: “Saistībā ar arestētās mantas pārņemšanu Nodrošinājuma valsts aģentūrā ir ņemami vērā MK noteikumi Nr. 1025 “Noteikumi par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem un arestēto mantu”, taču uzsveram, ka šobrīd tiesa nevis pieņēma lēmumu par aresta uzlikšanu mantai, bet tikai nomainīja mantas glabātāju prokurora jau iepriekš pieņemtajā lēmumā, līdz ar ko arestētā manta kā tāda tiesas rīcībā nemaz nevar būt. Mantu Rudolfam Meroni bija nodevis procesa virzītājs prokurors, līdz ar ko ar 2020. gada 17. augustā Rīgas apgabaltiesas pieņemto lēmumu ir prezumējams, ka Rudolfam Meroni ir jānodod aģentūrai tā manta, kuru viņš bija saņēmis un glabājis no toreizējā procesa virzītāja prokurora.

Tiesas lēmuma izpildei būtu tikai loģiski, ka Nodrošinājuma valsts aģentūra aicinātu iepriekšējo mantas glabātāju nodot šo mantu, jo mantas glabātājs Rudolfs Meroni ir atbildīgs par mantas saglabāšanu.

Tiesas rīcībā ir vienīgi tā kontaktadrese, kuru lietā ir norādījis iepriekšējais procesa virzītājs prokurors, minētā adrese par arestētās mantas nodošanas adresi ir norādīta arī lēmumā par aresta uzlikšanu mantai. Rudolfs Meroni, kurš ir atbildīgs par arestētās mantas glabāšanu, tiesai nekādu citu adresi saistībā ar arestēto mantu nav norādījis.”