Ministram nevajadzētu nolaisties līdz lētas iebiedēšanas taktikas izmantošanai

Nesaskatot, kā likuma ietvaros Ventspils pilsētas domes darbu ietekmēt tieši, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce diplomātiski apelē pie pilsētas varas partijas Latvijai un Ventspilij deputātu sirdsapziņas, lai tie izvērtētu iespēju Aivaru Lembergu distancēt no lēmumu pieņemšanas pilsētā. Opozīcija un politikas vērotāji aicinājumu vērtē kritiski, bet A. Lembergs no savām deputāta tiesībām atteikties negrasās.

Rīt, 9. janvārī, oficiāli stāsies spēkā sankcijas, par kurām ASV Ārvalstu aktīvu kontroles birojs paziņoja 9. decembrī. Saskaņā ar ASV iestādes vērtējumu A. Lembergs cita starpā ir «atbildīgs, līdzatbildīgs, tieši vai netieši iesaistīts korupcijā, tai skaitā valsts līdzekļu izšķērdēšanā». Vienlaikus tiek brīdināts, ka sankcijas var tikt vērstas ne tikai pret pašu A. Lembergu, bet arī Ventspils Brīvostas pārvaldi, Ventspils Attīstības aģentūru, Biznesa attīstības asociāciju un Latvijas Tranzīta biznesa asociāciju, ja šīs organizācijas līdz 9. janvārim nebūs atbrīvojušās no A. Lemberga ietekmes.

Politiķis amatu ostas valdē pameta, taču Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) pieļauj, ka ar to nepietiek, lai ASV sankcijas nevērstos arī pret Ventspils pašvaldību, jo nozīmīgas vietvaras komitejas un komisijas, piemēram, Finanšu komiteju un Ekonomikas un budžeta komisiju vada A. Lembergs.
Tādēļ VARAM ministrs J. Pūce Ventspils domes deputātiem nosūtījis vēstuli, kurā aicina nekavējoties izvērtēt visus iespējamos netiešos riskus par noteikto sankciju pret A. Lembergu ietekmi uz pašvaldības darbu.

Tā kā sankcijas Latvijā ievēro arī bankas, J. Pūce norāda, ka tās, A. Lembergam saglabājot savu ietekmi domē, var iesaldēt pašvaldības līdzekļus.

«Deputātiem skaidri jāapzina tās jomas, kuras varētu tikt uzskatītas kā A. Lemberga ietekmē esošas, jo personu, kas ir iekļautas sankciju sarakstā, ietekmē esošas organizācijas finansējumu no publiskām personām saņemt nevarēs, līdz ar to jānovērš iespējami riski, kas, iespējams, varētu kavēt pašvaldības naudas līdzekļu pieejamības turpmāku nodrošināšanu,» norāda VARAM.

Savukārt apelējot pie Ventspils domes deputātu godaprāta, ministrs atgādina par deputātu atbildību pret saviem vēlētājiem un to tiesībām pašiem «noteikt deputāta tiesību izmantošanas kārtību un vajadzīgos ierobežojumus». Citiem, bet vēstulē nepateiktiem, vārdiem – lielāka labuma vārdā J. Pūce aicina atsaukt A. Lembergu no nozīmīgāko komiteju un komisiju vadītāja amatiem vai pārliecināt viņu vispār nolikt deputāta mandātu.

Latvijai un Ventspilij vadītājs un nominālais Ventspils domes priekšsēdētājs A. Lembergs J. Pūces aicinājumam sekot negrasās. Ilggadējais Ventspils pašvaldības vadītājs uzsver, ka ASV sankcijām vajadzētu darboties tikai stratēģiskā partnera teritorijā, bet Latvijas varas iestādes nav veikušas nekādas darbības, lai tās legalizētu Latvijas teritorijā. «Latvijas Republikas teritorijā ārvalstu sankcijas pa tiešo nevar darboties ne pret fizisku, ne pret juridisku personu. Tās ir pienācīgā veidā jālegalizē, bet par to ne man, ne Ventspils pilsētas domei nekas nav zināms,» saka politiķis un norāda, ka pret viņu nav vērsts arī nekāds jauns kriminālprocess, kura ietvaros varētu vismaz mēģināt ierobežot viņa deputāta tiesības.

Politiķis atzīst, ka pēc līdzīga paziņojuma no Ventspils ostas valdes aizgājis, jo valdība nolēma apturēt Ventspils ostas darbību, paziņojot, ka tā tiks atjaunota, ja viņš vairs nebūs brīvostas valdes loceklis. «Tas bija rupjš psiholoģisks spiediens, bet tika apturēta ostas finansiālā darbība, bet, ja varu glābt Ventspils ostu, es to izdaru,» saka A. Lembergs.

Viņš arī uz sevi attiecina 2019. gada nogales Satversmes tiesas lēmumu, ar kuru par pamatlikumam neatbilstošiem tika atzīti kriminālvajāšanai izdotu Saeimas deputātu pilnvaru ierobežojumi pirms sprieduma stāšanās likumīgā spēkā. «Ir skaidri pateikts, ka nekādu ierobežojumu deputātu darbībā nevar būt. Uz kādu likumu pamata tagad pieprasa apturēt deputāta darbību Ventspils domē, ministram tādu tiesību nav,» atgādinot, ka pret viņa vērstajos kriminālprocesos joprojām notiek tiesvedība, saka A. Lembergs.

Ņemot vērā, ka no 13 Ventspils domes deputātiem deviņi ir A. Lemberga vadītās Latvijai un Ventspilij biedri, ir skaidrs, ka attiecīgie VARAM mudinātie lēmumi būtu jāpieņem A. Lemberga ilggadējiem kolēģiem. Taču Ventspils domes opozīcijā esošais Reģionu alianses pārstāvis Aivis Landmanis uzskata, ka VARAM ar šādu aizplīvurotu vēršanos pie Latvijai un Ventspilij deputātiem tikai imitē darbību.

A. Landmanis uzskata, ka VARAM un J. Pūcem būtu jārīkojas aktīvāk, lai mainītu Ventspils domē valdošo kārtību, bet līdz šim tikai viens VARAM ministrs – Edmunds Sprūdžs – centies kaut ko tajā mainīt. «Mēs esam darījuši visu, ko esam spējuši jau kopš 2005. gada. Vienīgais, kas reaģēja, bija Sprūdžs, pārējie, ja mēs runājam par VARAM, vienkārši darbojās tā, kā vajag Lembergam. Ja es būtu ministrs, es jau sen būtu sasaucis ārkārtas sēdi, lai izskaidrotu deputātiem situāciju un iespējamās sekas,» saka A. Landmanis, kurš ir vienisprātis ar kādreizējo Latvijai un Ventspilij, tagad Latvijas Zemnieku savienības biedri Danu Reiznieci-Ozolu, ka labākais risinājums būtu, ja A. Lembergs noliktu mandātu. Taču to varot panākt šo ideju neatbalstošā koalīcija.

Arī politologs Filips Rajevskis uzskata, ka J. Pūces vēstule ventspilniekiem nav vērtējama augstāk par politisko retoriku. «Sankcijas neierobežo politisko darbību, kas ir pamattiesības. Tā vairāk ir tāda mešana ar zābaku aizejošam vilcienam, sak, arī man ir ko teikt. Lembergam jau tagad ir dažādi statusi piekārti, bet, lai liegtu dalību politikā, tiem ir jābūt krietni augstākiem. Man šķiet, ka Pūcem pašam nav plāna, savādāk būtu kaut ko konkrēti teicis,» saka politologs.

Foto: F64