Pandēmijas laikā tēriņus apģērbam iedzīvotāji nav samazinājuši

Lai arī Latvijas iedzīvotāju tekstila iegādes paradumi pēdējo gadu laikā mainās – iedzīvotāji kļūst atbildīgāki, jaunu apģērbu iegādājas retāk, labprāt izvēlas lietotu apģērbu – summa, kas tiek vidēji gadā izdota par jauna apģērba iegādi, pēdējos divos gados nav ievērojami mainījusies. Tāpat iedzīvotāji turpina izkopt tekstila šķirošanas paradumus, taču vienlaikus daudz retāk pārskata savu skapju saturu. Kā liecina “Latvijas Zaļā punkta” aptauja*, sabiedrības informētība par iespējām nodot lietoto apģērbu otrreizējai apritei divu gadu laikā augusi no 40% 2019. gadā līdz 47% šogad, tomēr 37% iedzīvotāju uzskata, ka pagaidām tekstila šķirošanas konteineri atrodas pārāk tālu un ir grūti pieejami. Tas gan nav vienīgais iedzīvotāju paradumu maiņas iemesls, un sava loma ir arī Covid-19 pandēmijai.

Kā liecina aptaujas rezultāti, kopš 2019. gada būtiski sarukusi jauna apģērba iegādes intensitāte, par 12 procentpunktiem palielinoties to iedzīvotāju daļai, kuri jaunu apģērbu iegādājas ne biežāk kā 1–2 reizes gadā (47%). Izmaiņas skārušas galvenokārt aktīvo apģērbu pircēju bāzi: par 12 procentpunktiem sarucis to pircēju skaits, kuri pirms pāris gadiem jaunu apģērbu iegādājās vismaz 5 reizes gadā. Toties summa, ko Latvijas iedzīvotāji vidēji gadā izdod par jauna apģērba iegādi, nav ievērojami mainījusies un visbiežāk svārstās 100–300 eiro robežās (42%). Aptuveni puse iedzīvotāju (49%) iegādāto apģērbu nēsā vismaz 2 gadus.

“Kopumā šādas izmaiņas, visticamāk, veicinājusi Covid-19 pandēmija un tās radītie ierobežojumi, ienākumu samazinājums un ilgstoša atsevišķu preču grupu, tajā skaitā apģērba, klātienes tirdzniecības aizliegumi. Tomēr ne mazāk būtisks faktors ir arī plašāka iedzīvotāju informētība, par ko liecina arī aptaujas dati. Tā kā internetā apģērbu iegādājas tikai trešā daļa aptaujāto, klātienes iepirkšanās Latvijas iedzīvotājiem joprojām ir būtiska. Vienlaikus summa, kas tiek tērēta apģērba iegādei, nav sevišķi mainījusies, liecinot, ka cilvēki labprātāk dod priekšroku kvalitātei, nevis kvantitātei, un iegādājas vai nu labu lietotu apģērbu, kas izmaksā mazāk, vai arī dārgāku un kvalitatīvāku jaunu apģērbu,” skaidro “Latvijas Zaļais punkts” direktors Kaspars Zakulis.

Lietotu apģērbu un tekstilijas Latvijas iedzīvotāji šobrīd iegādājas tikpat labprāt kā pirms diviem gadiem – tā norādījuši 60% aptaujāto. Tas ne tikai ļauj apģērbam dzīvot otru dzīvi, bet ir arī viens no ilgtspējīgiem tekstila lietošanas paradumiem. Tomēr ne vienmēr tas ir pozitīvs aspekts, jo Latvijā ļoti daudz tekstila atkritumi tiek ievesti no ārzemēm. No tiem labāko pārdod, taču nederīgais nonāk poligonos, tādējādi palielinot tur noglabāto atkritumu apjomu, kas rezultātā bojā valsts kopējo statistiku. Kā liecina aptauja, sabiedrības kopējā informētība par iespējām dot apģērbam otro dzīvi, nododot to otrreizējai pārstrādei, ir augusi no 40% 2019. gadā līdz 47% šogad. Tomēr pēdējo divu gadu laikā Latvijas iedzīvotāji kļuvuši kūtrāki sava skapja satura regulārā pārskatīšanā. Kopumā savu garderobi vismaz reizi gadā pārskata 83% iedzīvotāju, kas ir par 11 procentpunktiem mazāk nekā 2019. gadā, kad to darīja 94%. Turklāt iedzīvotāji skapja revīzijai pievēršas aizvien retāk: to īpatsvars, kuri skapja revīziju veic vismaz trīs reizes gadā, ir sarucis uz pusi – no 30% 2019. gadā līdz 15% šogad.

“Arī mazāka nepieciešamība pārskatīt savas garderobes saturu, visticamāk, ir saistāma ar ierobežotām iespējām iegādāties jaunu apģērbu Covid-19 pandēmijas laikā, nevis ar iedzīvotāju nevēlēšanos nodot lietoto apģērbu otrreizējā apritē. Vairums Latvijas iedzīvotāju to labprāt darītu, un to apliecina arī fakts, ka pavisam īsā laikā lielu atsaucību iemantojuši tekstila šķirošanas konteineri. Divu gadu laikā tas kļuvis par trešo iecienītāko lietotā tekstila nodošanas veidu aiz ziedojumiem labdarībai un lietotā apģērba atdošanas draugiem vai tuviniekiem. Kā liecina aptaujas dati, ikdienā tekstila šķirošanas konteinerus izmanto katrs piektais respondents,” uzsver K. Zakulis.

Tekstila šķirošanas popularitātes pieaugums un augošais sabiedrības pieprasījums pēc tekstila konteineriem aktualizē jautājumu par nepieciešamību izveidot visaptverošu tekstila šķirošanas infrastruktūru Latvijā un paplašināt tekstila konteineru pieejamību ne tikai Rīgā, bet arī Latvijas reģionos. 37% iedzīvotāju uzskata, ka tekstila šķirošanas konteineri atrodas tālu un ir grūti pieejami (2019. gadā līdzīgi domāja 30%). Tas gan nemazina kopējo apņemšanos nodot apģērbu otrreizējai pārstrādei. Ja 2019. gadā šādu apņemšanos pauda 89% Latvijas iedzīvotāju, šogad rādītājs sasniedz jau 91%.

“Pozitīvi vērtējama apņemšanās izveidot tekstila atkritumu savākšanas infrastruktūru līdz 2023. gadam, kas iekļauta jaunajā Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā, norādot, ka arī politikas veidotāju vidū tekstila atkritumu problemātika netiek ignorēta un ir vērojama vēlme to proaktīvi risināt. Tomēr, lai ieceres par tekstila atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidi nepaliktu plānu un teorijas līmenī, jāturpina mērķtiecīgs darbs un kopā ar dažādām iesaistītajām pusēm – tekstila tirgotājiem, ražotājiem, importētājiem, atkritumu apsaimniekotājiem – jāizstrādā visefektīvākais risinājums un modelis tekstila atkritumu savākšanas sistēmai Latvijā,” norāda SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts.

Lai veicinātu iedzīvotāju izpratni par tekstilizstrādājumu šķirošanas nepieciešamību un tā ietekmi uz apkārtējo vidi, “Latvijas Zaļais punkts” sadarbībā ar vides apsaimniekošanas uzņēmumu “Eco Baltia vide” līdz 31. martam rīko kampaņu “Marts – tekstila šķirošanas mēnesis”, aicinot iedzīvotājus nodot nevajadzīgās drēbes un apavus 60 speciālajos tekstila šķirošanas konteineros, kas novietoti Rīgā, Salaspilī, Ādažos, Piņķos, Ogrē un citviet Pierīgā, kā arī daudzviet Vidzemē.Papildu kampaņas laikā uzstādīti arī mobilie tekstila konteineri Mežaparkā, Vecmīlgrāvī,Čiekurkalnā,Berģos un Vecāķos.

Ar precīzām mobilo tekstila konteineru šķirošanas adresēm var iepazīties šeit, savukārt stacionāro konteineru precīzas atrašanās vietas iespējams noskaidrot “Latvijas Zaļais punkts” mājaslapā interaktīvajā atkritumu šķirošanas vietu kartē.