Rīgas domes (RD) vēlēšanas aizvadītas, un tagad var ķerties pie galvaspilsētas vadības veidošanas. Uzreiz jāsaka, ka atšķirībā no iepriekšējām – Saeimas – vēlēšanām, kuru rezultāts bija ļoti nelabvēlīgs straujai valdības izveidošanai, šoreiz priekšnoteikumu gumijas stiepšanai tikpat kā nav.
Ir nepārprotams vēlēšanu uzvarētājs – “Attīstībai/Par!” un “Progresīvo” apvienotais saraksts ar savu visiem pieņemamo mēra amata kandidātu – Mārtiņu Staķi, un tikpat pārliecinoša otrā vieta (“Vienotība”) ar jau gatavu vicemēru – RD politikas veterānu Vilni Ķirsi. Abiem kopā ir 28 balsis, kas ļauj viņiem pārējos koalīcijai pieaicinātos atstāt bez vicemēra statusa.
Spēku nevienlīdzība ir pietiekama, lai katrs varētu skaidri apzināties savu vietu uz politiskās skatuves un izrādē nesāktu tēlot galveno lomu ar četrām nenozīmīgam replikām lugas tekstā.
Lai gan jebkurās pēcvēlēšanu sarunās ārējai publikai tiek stāstīts, ka primāri jāapspriež “darāmie darbi” un “principi”, patiesībā runa galvenokārt (ar lielu atrāvienu) ir par amatiem. Turklāt, kad lieta aiziet tieši līdz šiem amatiem, tad agrāk it kā tik nozīmīgās ideoloģiskās un “principiālās” lietas pēkšņi kļūst mazsvarīgas vai, tieši otrādi, neparasti svarīgas, atkarībā no nepieciešamības.
Piemēram, RD ir astoņas komitejas, kuras līdzīgi kā valdībā ministrijas pārrauga noteiktas sfēras. Atbilstoši proporcionalitātes principam, Jaunajai konservatīvo partijai (JKP) ar tās 4 vietām 39 mandātu koalīcijā pienākas viena komiteja. JKP sevi pozicionē kā galvenā cīnītāja pret korupciju. Ja tā, tad tā. RD ir Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja. Laipni lūdzam, vadiet to. Problēma tikai tā, ka šī komiteja nav ne tā naudīgākā, ne ietekmīgākā.
Tiesa, JKP ar savām četrām vietām ne uz ko daudz nevar pretendēt, bet, ņemot vērā šīs partijas pašiedomātās sekstes lielumu (gaiļu hierarhijā vietu nosaka sekstes izmērs), JKP gribēs ko nozīmīgāku. Teiksim, satiksmes un transporta komiteju, balstoties uz to, ka viņiem jau ir satiksmes ministrs, un tādā veidā viņi varētu labāk koordinēt transporta sistēmas darbu. Viss it kā loģiski, taču patiesībā jautājums ir par amatiem un tur pieejamās naudas pārdali, nevis par to, kā labāk pilsētai un tās iedzīvotājiem.
Līdz ar to cīņas par amatiem nebūs tik vieglas kā pirmajā brīdī varētu domāt. Izņemot variantu, ja jaunās koalīcijas kodolam (APP un JV) bez lieliem strīdiem izdosies savā starpā sadalīt tos amatus, kurus viņi gribētu sev, un atlikušos piedāvāt pārējiem, tā teikt, brīvā politiskā tirgū. Gribat ‒ ņemiet, gribat ‒ neņemiet. Brīva izvēle. Kas paņem, tas koalīcijā, kas jūtas apdalīts vai nenovērtēts, lūdzu, opozīcijā. Protams, ne jau tiešā tekstā, bet samērā skaidri liekot saprast.
Protams, šajā spēlē ir vēl divi blakus faktori. Rīgas politiskajā procesā nevar neņemt vērā nacionālajā mērogā (Saeimā un valdībā) notiekošo, kā arī jautājumu par atsevišķu politisko spēku vienotību, jo gan APP, gan NA/LRA nav viendabīgas organizācijas. Viena no redzamākajām Latvijas politiskajām influencerēm – Baiba Strautmane savā tviterkontā ierakstīja: “Rīgas skvēros jau klīst versijas par to, kā “Progresīvie” agrāk vai vēlāk nolems, ka viņiem, kā lielākajai RD ievēlētajai partijai, ir tikai politloģiski atdalīties no mazajiem priedēklīšiem – A un PAR… un tad sākt diktēt savu dienaskārtību… interesanti:).”
Patiesībā nekā interesanta tur nav (visticamāk, ar vārdiem – Rīgas skvēros – šeit domāts vakariņu galds kopā ar vīru, noteiktām politiskām aprindām pietuvināto advokātu Romualdu Vonsoviču), jo vismaz pagaidām “Progresīvajiem” nav ne mazākās nepieciešamības kaut ko šķelt vai nevajadzīgi “sprēgāt”. Tieši otrādi, viņu spēks ir esībā kopā ar Saeimā pārstāvētajiem “vecākajiem” brāļiem un kopīgo nospiedošo pārsvaru RD koalīcijā. Tas, kā veidosies “Progresīvo” attiecības ar citām partijām RD un apvienības APP iekšienē, jau ir cits, tālākas nākotnes stāsts, taču pagaidām es APP iekšējo nehomogenitāti neizvirzītu priekšplānā kā kaut kādas nestabilitātes avotu.
Kas attiecas uz RD un “lielās politikas” savstarpējo mijiedarbību, tad šeit ļoti zīmīgs ir Ervina Labanovska, kurš ir viens no partijas “Progresīvie” dibinātājiem, tviterieraksts jau pēc vēlēšanām: “Manuprāt, ir svarīgi pateikt, ka jaunā Rīgas koalīcija nebūs vienāda ar valdības koalīciju. Progresīvie nav valdības partija, un tagad jāveido jauna koalīcija tieši Rīgai, kas protams ietvers arī valdībā esošās partijas, taču nebūs tās piedēklis vai klons.” Protams, tas ir tikai viena “Progresīvie” partijas biedra viedoklis, taču tas pirmām kārtām parāda to, ka Saeimā esošā koalīcijas partija “Attīstībai/Par!” (AP) vairs nevar palikt tāda, kāda tā bija vēl vakar. RD vēlēšanu rezultāti vairāk ietekmēs tieši pašu AP, nevis AP vietu koalīcijā. Spēku samērs AP iekšienē turpināsies pārbīdīties par kreisi.
Šajā situācijā visvairāk apdraudētam par savu vietu Latvijas politiskajā trupā jājūtas Mārtiņam Bondaram un cilvēkiem, kuri viņu tik ilgstoši ir balstījuši Saeimas Budžeta komisijas vadībā. Visticamāk, pats Bondars vēl šo Valsts budžeta pieņemšanas ciklu savā amatā noturēsies, bet diez vai uz nākamajām Saeimas vēlēšanām, nu jau jaunā APP, gribēs iet kopā ar šo “smagsvaru” (svaru bumbu pie kājas). Taču, ja politisko diskomfortu sajutīs Bondars, tad šīs neērtības skars arī Zuzānu, Jaunupu un visu to “brandžu”, kas ap šo grupējumu pulcējas.