Partijas atkāpjas no saviem pirmsvēlēšanu solījumiem

Trīs potenciālie premjerministra amata kandidāti rīt izsaukti uz tepiķa pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa, kas uzskata, ka 13. Saeimā ievēlēto partiju sarunas par nākamās valdības aprisēm un tai darāmajiem darbiem ir neapmierinošas. Partijas šādam apgalvojumam nevēlas piekrist un vienlaikus meklē kompromisus ar partneriem, kā atkāpties no saviem priekšvēlēšanu solījumiem.

«13. Saeimā ievēlēto partiju īstenotās konsultācijas un tajās panāktais progress par iespējamo koalīciju un jaunās valdības vadītāja kandidatūru vērtējams kā neapmierinošs. Šobrīd nav panāktas vienošanās ne tikai par nākamās koalīcijas aprisēm, bet arī vērojama nespēja vienoties par darāmajiem darbiem. Tas ne tikai apdraud iespējas panākt vairākuma atbalstu vienam no šiem Ministru prezidenta kandidātiem, bet rada riskus, ka jaunā Saeima 6. novembrī nespēs vienoties par 13. Saeimas priekšsēdētāju un prezidiju,» savā paziņojumā pauž Valsts prezidents. Viņš arī uzsver, ka šo tikšanos laikā no iespējamajiem Ministru prezidenta amata kandidātiem cer dzirdēt par līdz šim partiju sarunās panākto, par turpmāko valdības veidošanas procesu, darāmajiem darbiem un iespējamo koalīcijas sastāvu.

Pavisam sašļucis ir JKP plāns par drošības dienestu – Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Satversmes aizsardzības biroja un Drošības policijas apvienošanu vienā iestādē

KPV LV kandidāts premjerministra amatam Aldis Gobzems uzskata, ka prezidents ar šādu paziņojumu nācis klajā, jo viņam pietrūkst informācijas par valdības veidošanas procesu. «Mēs no savas puses solījām šādu ritmu, mēs to arī ieturam, un principā redzam, kurā brīdī rezultāts tiks sasniegts,» sacīja A. Gobzems, piebilstot, ka tas arī tiks izstāstīts prezidentam.

Valsts prezidentam nepiekrīt arī Jaunās konservatīvās partijas (JKP) premjerministra amata kandidāts Jānis Bordāns. Par spīti tam, ka lielākā daļa ekspertu uzskata, ka JKP ar paziņojumu par tās nepiedalīšanos valdībā, ja tajā atrodas arī Zaļo un zemnieku savienība, zaudējusi savu ietekmi valdības veidošanas procesā, politiķis uzskata, ka jaunās koalīcijas veidošanā ir jūtams progress. J. Bordāns uzskata, ka kopš vēlēšanu rezultātu uzzināšanas ir pagājis pietiekami liels laiks, lai jau 6. novembrī partijām izdotos vienoties par valdības sastāvu. Ar savu redzējumu viņš rīt iepazīstināšot arī R. Vējoni.

Taču partiju potenciālās sadarbības kartē noviltās sarkanās līnijas nav vienīgais iemesls, kāpēc jaunās valdības veidošana nerit tik raiti, kā to vēlētos sabiedrība vai Valsts prezidents. Kā jau ierasts, pirms vēlēšanām partijas pie vēlētājiem vērsās ar dažādiem solījumiem, kurus tās noteikti izpildīšot, ja vien tiks pie varas. Arī starppartiju sarunās šie solījumi tiek aizskarti, bet saduroties ar faktu, ka Saeimā ievēlētas septiņas partijas, no kurām sešām ir izredzes iekļūt valdībā, nākas secināt, ka sarunu dalībnieku vēlmes nav savienojamas, tāpēc jāmeklē veids, kā atkāpties no solītā.

Vienus no vērienīgākajiem solījumiem pirms vēlēšanām bārstīja tieši JKP. Tās centrālais solījums vēstīja, ka jau ar nākamo gadu sāks darboties tā dēvētais plāns 3×500, kas nozīmē, ka minimālā alga, ar iedzīvotāju ienākumu nodokli neapliekamais minimums algām un pensijām būs 500 eiro. Vēl pirms vēlēšanām jautāti, vai šo plānu maz iespējams realizēt partijas nospraustajā termiņā, JKP līderi pauda neiedragājamu pārliecību, ka tas ir iespējams, ja nu vienīgi ne ar 2019. gada 1. janvāri, bet gada vidu.

Iespējams, ka, iegūstot vien 16 mandātus, nevis 51, JKP veiksmīgi izvairījusies no nepatīkamā pienākuma atrast līdzekļus pašu pieteiktajam plānam. Tagad tā uzmanīgi lavierē, uzstājot, ka joprojām ir gatava savu plānu realizēt, bet jāņem vērā potenciālo partneru pretestība. Turklāt otra lielākā sevi par latviskām dēvējošo partiju vidū – KPV LV – šim plānam esot paudusi konceptuālu atbalstu, taču šīs partijas līderis Artuss Kaimiņš atgādina JKP, ka nākamā gada budžetā 3×500 plānam naudas nebūs. Savukārt pārējie Saeimā iekļuvušie politiskie spēki atgādina, ka arī viņi atbalsta JKP iecerēto plānu, taču reālistiskāk skatās uz valsts iespējām un plāno to paveikt, bet ilgākā laikā.

Pavisam sašļucis ir JKP plāns par drošības dienestu – Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Satversmes aizsardzības biroja un Drošības policijas apvienošanu vienā iestādē. «Spēcīga Nacionālās drošības biroja izveide, apvienojot KNAB, SAB un DP, kas valstī apkaros korupciju un rūpēsies par valsts drošību,» teikts JKP priekšvēlēšanu programmā. Pēc vēlēšanām JKP kandidāts finanšu ministra amatam Krišjānis Feldmans jau runā citu. Proti, neesot nemaz domāts par dienestu apvienošanu vienā, sak, JKP vēlējusies vien uzlabot triju dienestu sadarbību. Tiesa, šai iecerei neviena no Saeimā iekļuvušajām partijām nav devusi pat konceptuālu atbalstu.

Pieklusušas arī JKP un KPV LV runas par vairāku ministriju apvienošanu. KPV LV gan ir izvairīga runās par savu valdības deklarācijas projektu. Partija arī nav izpildījusi solījumu iepazīstināt ar to aizvadītajā nedēļā, kaut tās dibinātājs Artuss Kaimiņš joprojām sola, ka organizācija pieturas pie savu 13 darbu saraksta, kuru vidū ir arī ministriju apvienošana.

Foto: F64

Komentāri

cumshots vines.https://www.yoloxxx.com/

www.yaratik.pro