Pēc cietumā pavadīta gada Lembergu beidzot plāno atbrīvot pret drošības naudu

Šodien, 22. februārī, aprit tieši gads kopš bijušais Ventspils mērs Aivars Lembergs tika apcietināts Rīgas apgabaltiesas zālē. Šī gada laikā politiķis paspējis gan saslimt ar Covid-19, gan iedzīvoties nopietnās veselības problēmās, taču tas nav apturējis politiķi, kā viņš pats saka, cīnīties par taisnīgumu. Tas rezulējies ar to, ka tiesa beidzot gatava Lembergu atbrīvot no apcietinājuma un mainīt viņam piemēroto drošības līdzekli.

Kā zināms, Rīgas apgabaltiesa spriedumu tā dēvētajā Aivara Lemberga krimināllietā paziņoja 22. februārī, mainot iepriekš noteikto drošības līdzekli uz apcietinājumu. Pats Lembergs neskaitāmas reizes nodēvējis to par politisko pasūtījumu: “No juridiskā viedokļa, protams, lēmums par manu arestu ir pretlikumīgs. Par to liecina tiesībsarga atzinums. Tiesībsargs, pārbaudot manu sūdzību, konstatēja, ka Rīgas apgabaltiesa ir pārkāpusi Satversmes 94. pantu – manas tiesības uz brīvību. Tiesībsargs konstatēja, ka tiesības uz brīvību man atņemtas nelikumīgi. Taču no politiskā viedokļa tiesas lēmums atbilda jau pieminētajiem Jāņa Bordāna un Gata Eglīša publiskajiem izteikumiem, ka, tieši pateicoties Jaunai konservatīvai partijai, Kariņa valdībai, Lembergs ir cietumā.”

Apcietinājums gan netraucēja Lembergam plūkt laurus pašvaldību vēlēšanās. “Kā demokrātiskā valstī vēl var izslēgt politiķi Aivaru Lembergu no aktīvas dalības politiskajā procesā, ja, pat ieslogot viņu visbargākā padomju laika analoga režīma cietumā, Ventspils domes vēlēšanās viņa vadītās partijas saraksta deputātu kandidāti gūst uzvaru, saņemot no vēlētājiem 7 no 13 deputātu vietām, bet cietumnieks kļūst par vēlēšanu absolūto uzvarētāju? Sabiedriskās domas pētīšanas centrs SKDS, veicot Latvijas iedzīvotāju aptauju laikā, kad Lembergu spīdzina cietumā, secina, ka 36 procenti aptaujāto vēlas Lembergu par premjeru! Pat neskatoties uz Krišjāņa Kariņa valdības izlūgtajām sankcijām pret Latvijas patriotu, 1990. gada 4. maija balsotāju par Latvijas neatkarību. Protams, ar Lembergu jāizrēķinās. Tajā skaitā – nesniedzot veselības palīdzību. Spiežot viņu dzīvot pastāvīgās sāpēs un ciešanās. Būs labāk, ja padosies. Ja tas notiktu Krievijā, Baltkrievijā, tagad gan būtu nedemokrātiski, prettiesiski. Bet tauta ir gudra, visu lieliski saprot,” vēl nesen kādā intervijā uzsvēra Lembergs.

Tiesas spriedums šajā laikā raisījis vairākus jautājumus. Tā, piemēram, norādīts, ka pilnā sprieduma motīvu daļā ir ietverts vairākas reizes mazāks it kā pierādīto faktisko apstākļu uzskaitījums nekā sprieduma aprakstošajā daļā, kādēļ ir acīmredzami, ka lielākā daļa no noziedzīgā nodarījuma aprakstā ietvertajiem apstākļiem nav pierādīti: “Sprieduma aprakstošās un motīvu daļas argumenti daudzos gadījumos ir pretrunā viens ar otru, kādēļ spriedumu nevar atzīt par pamatotu un tiesisku,” paudis Lemberga advokāts.

“Spriedums ir nelikumīgs, arī daļā par ieslodzījumu cietumā. Pat tik tālu, ka lieta jāatgriež atpakaļ pirmajā instancē, jo aizskartās mantas īpašnieki nav uzaicināti piedalīties iztiesāšanā – tas jādara obligāti. Citādi būs kā digitālajā lietā, kur Augstākās tiesas senāts šī un citu iemeslu dēļ notiesājošo spriedumu atcēla. Tas padarīs tiesvedību bezgalīgu. Lai apcietinātu, tiesas spriedumā jāmin nevis, kā manā gadījumā, abstrakti pieņēmumi, bet gan pierādījumi, t.i., ziņas par faktiem. Manā gadījumā nav nevienas. Neviena pierādījuma. Citiem vārdiem – spriedums par apcietināšanu ir nelikumīgs. Prasīšu no valsts atbildību par nodarīto kaitējumu,” atzina Lembergs.

Vienlaikus beidzot, pēc gada, lietā noticis pavērsiens – Rīgas apgabaltiesa lēmusi apmierināt Lemberga aizstāvja lūgumu mainīt apsūdzētajam iepriekš noteikto drošības līdzekli – apcietinājumu – pret 100 000 eiro drošības naudu.

Lembergam vai kādai citai personai drošības nauda būs jāiemaksā viena mēneša laikā.