Pēdējā gada laikā 41% Latvijas iedzīvotāju ir guvuši papildu ienākumus
Cenšoties nezaudēt dzīves kvalitāti arvien augošās dārdzības apstākļos, kopumā 77% Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā ir apsvēruši papildu ienākumu gūšanu: 41% ir realizējuši iespējas piepelnīties, bet vēl 36% nav neko darījuši lietas labā, tomēr ir par to domājuši, liecina “Swedbank” Finanšu institūta veiktās aptaujas rezultāti.
Galvenais iemesls, lai meklētu iespēju piepelnīties, ir pieaugošā dzīves dārdzība. Arvien lielāki ikdienas izdevumi gandrīz pusei jeb 47% Latvijas iedzīvotāju liek būt neapmierinātiem ar saviem ienākumiem un meklēt iespēju tos papildināt. Salīdzinājumam – līdzīgā aptaujā pirms trim gadiem 32% aptaujāto norādīja uz ikdienas dzīves dārdzību, kas liek meklēt piepelnīšanās iespējas. Savukārt 42% aptaujāto atzinuši, ka vienkārši vēlas pelnīt vairāk.
“Papildu darbs var būt gana ienesīgs un ļauj ja ne kļūt stāvus bagātam, tad vismaz nosegt inflācijas radītās sekas. Papildu ienākumu gūšana ir viena no labas finanšu veselības pazīmēm, jo cilvēks pats ņem lietas savās rokās un kontrolē savu finanšu situāciju, nevis gaida, kad to viņa vietā sakārtos citi. Latvijas iedzīvotājiem būtu vairāk jātic saviem spēkiem – katram piemīt kāds īpašs talants vai prasmes, atliek vien izdomāt, kā to radoši likt lietā, lai papildinātu ģimenes budžetu ar jūtamu naudas summu,” saka “Swedbank” Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.
Visbiežāk kā papildu ienākumu gūšanas veidu iedzīvotāji norāda profesionālu konsultāciju sniegšanu (10% no visiem respondentiem), dažādus radošus pakalpojumus – dizainu, fotografēšanu, tekstu sagatavošanu u. c. (9%), savukārt 8% snieguši ar mājsaimniecību saistītus pakalpojumus (remontdarbi, bērnu pieskatīšana u. tml.). Tāpat cilvēki ir veikuši investīcijas, izīrējuši savu īpašumu, pārdevuši pašu radītus amatniecības izstrādājumus vai mākslas darbus, tirgojuši pašu izaudzēto vai pagatavoto, piestrādājuši kā ēdienu piegādes kurjeri utt. No respondentiem, kuri pēdējo 12 mēnešu laikā ir piepelnījušies, vairums iedzīvotāju (52%) ir papildus nopelnījuši līdz 200 eiro mēnesī, 22% – no 200 līdz 800 eiro, bet teju katram desmitajam (9%) izdevies nopelnīt pat vairāk nekā 800 eiro.
Tiesa, 59% iedzīvotāju pēdējā gada laikā nav darījuši neko, lai papildinātu savu budžetu, un 30% no tiem ir grūti pateikt, ar ko viņi gribētu nodarboties. Teju katrs desmitais ir pārliecināts, ka ar savu hobiju vai prasmēm varētu nopelnīt pat vairāk nekā 500 eiro mēnesī, taču kā būtiskus šķēršļus papildu ienākumu gūšanai iedzīvotāji visbiežāk minējuši laika trūkumu (39%, nemainīgi kopš 2020. gada), pārliecības trūkumu par savām prasmēm, kas ļautu gūt papildu ienākumus (28%), kā arī nelabvēlīgus likumus, nodokļus un birokrātiju (23%), kaut arī šādu atbilžu skaits kopš iepriekšējās aptaujas ir krietni samazinājies – par 10 procentpunktiem. Vismazāk pārliecināti par savām prasmēm jūtas jaunieši 18–29 gadu vecumā.
Kopumā gandrīz divas trešdaļas jeb 61% aptaujāto ir apmierināti ar savu darbu un karjeru, toties tikai 50% ir apmierināti ar atalgojumu.
“Piepelnīšanās ir veids, kā mainīt vai papildināt ienākumus un, iespējams, iegūt arī jaunu karjeras pavērsienu. Pat ja cilvēks nejūtas pārliecināts par savām spējām un prasmēm, ir vērts iesākumam kaut vai paziņu lokā noskaidrot, vai kādam vajadzīga palīdzība kādā jomā, – varbūt tieši viņš ir tas, kurš var palīdzēt. Bet, ja pienācis laiks uzsākt savu biznesu, būtu ieteicams atrast mentoru vai draugu uzņēmēju, kurš sniegs noderīgus padomus un atbalstīs, uzsākot uzņēmējdarbību. Tā iespējams iegūt labus padomus un atrast noderīgus kontaktus, lai piedāvātu savus pakalpojumus,” rezumē Evija Kropa.
Līdzīgas aptaujas rezultāti kaimiņvalstī Igaunijā liecina, ka pēdējā gada laikā papildu naudu ir nopelnījuši vai par to ir domājuši 68% iedzīvotāju. Tomēr pārējie aptaujas rezultāti ir visai līdzīgi kā Latvijā. Papildu peļņai igauņi izvēlas līdzīgas aktivitātes kā latvieši – ārštata darbu un pakalpojumu sniegšanu tādās jomās kā, piemēram, tīmekļa dizains, tekstu tulkošana, fotografēšana, bērnu aprūpe vai konsultācijas. 47% no tiem, kuri saņem papildu ienākumus no pamatdarba, pēdējā mēneša laikā nopelnījuši līdz 200 eiro papildus, 32% – no 200 līdz 800 eiro, bet vairāk nekā 9%, gluži tāpat kā Latvijā, nopelnīja vairāk nekā 800 eiro. Tādu, kuri šobrīd papildus nepelna, bet to labprāt darītu, ir 30%. Un, tāpat kā Latvijā, arī Igaunijā 46% iedzīvotāju drīzāk nav apmierināti vai nemaz nav apmierināti ar savu ienākumu apjomu.