Pirmā palīdzība mājdzīvniekam: biežākie veselības riski
Krīzes brīdī mājdzīvnieku saimniekiem nav iespējas piezvanīt uz īpašu numuru, lai izsauktu neatliekamo palīdzību. Liela nozīme ir saimnieka sagatavotībai reaģēt kritiskās situācijās un zināt, kā labāk rīkoties, lai mājdzīvniekam sniegtu tūlītēju palīdzību, ja to nav iespējams saņemt no veterinārārsta. Par to, kādas ir pirmās palīdzības sniegšanas iespējas, saskaroties ar dažādiem veselības riskiem, stāsta Rimi Mājdzīvniekiem veselības eksperte, sertificēta veterinārārste Anete Kalniņa.
Atdzīvināšanas pasākumi – ABC shēma
“Situācijas, kurās izmantojama atdzīvināšanas ABC shēma, ir retas, bet stresa pilnas. Ir piedzīvoti gadījumi, kad saimniekiem pašu spēkiem ir izdevies savus dzīvniekus reanimēt. Apmācībās un kursos apgūtos pirmās palīdzības jeb ABC principus iespējams pielietot arī dzīvniekiem. Ja dzīvnieks ir bezsamaņā, iesākumā ir jāpārbauda, vai tas elpo. Ja neelpo, ir jāpārbauda, vai elpceļi ir brīvi. Secinot to, var uzsākt atdzīvināšanas pasākumus – elpināšanu un sirds masāžu,” skaidro Anete Kalniņa.
Sirds masāžu dzīvniekiem veic līdzīgi kā cilvēkiem, tikai atšķirība ir ķermeņa novietojums un pielietotais spiediens. Dzīvnieks ir jānovieto uz sāniem un masāžas radītais spiediens ir jāpielāgo dzīvnieka ķermeņa izmēram – liela suņa sirds masāžu nevar atkārtot kaķim. Sirds masāžu suņiem un kaķiem veic krūškurvja apakšējā trešdaļā ar frekvenci 100–120 reizēm minūtē, kas būs dzīvniekam piemērota. Iespēju robežās skābekļa piekļuvi var nodrošināt ar elpināšanu caur degunu, tajā pūšot gaisu.
Saindēšanās
Anete Kalniņa uzsver, ka sadzīves ķīmija ir viens no biežākajiem apdraudējumiem, tādēļ tai jābūt mājdzīvniekiem nepieejamai. “Ja ir norīta ķīmiska viela, izraisīt vemšanu nedrīkst, jo tādējādi var tikt apdedzināts barības vads un augšējie elpceļi. Pirmā palīdzība būs aktivētā ogle un iespējami ātra nokļūšana veterinārajā klīnikā,” pamāca Rimi Mājdzīvniekiem eksperte.
Vemšanas izraisīšana ir pieļaujama tikai tad, ja uzņemti medikamenti vai žurku inde. Vemšanu ierosina ar 3 % ūdeņraža peroksīdu vai sālsūdeni caur muti, un iespējami ātri jānokļūst veterinārajā klīnikā.
Pārkaršana
Ar pārkaršanu nereti mājdzīvnieku saimnieki saskaras gada karstajā periodā. Klasiskas pārkaršanas pazīmes ir intensīva elšana, ļoti sarkanas jeb hiperemētas gļotādas, tās var būt pat zilganas – mēle un smaganas būs vispamanāmākās zonas, tāpat siekalošanās, grīļošanās, vemšana, samaņas zudums.
“Šajos gadījumos dzīvnieku nedrīkst strauji atvēsināt, piemēram, strauji iegremdējot aukstā ūdenī. Ir svarīgi to darīt pamazām, iesākumā piedāvājot padzerties, nodrošinot svaiga gaisa plūsmu un atvēsinot ķepas un galvu ar vēsu dvieli vai ūdeni. Augsta riska grupa ir veci dzīvnieki ar sirds slimībām, kucēni un kaķēni, kas vēl nespēj paši regulēt savu ķermeņa temperatūru, kā arī visi brahiocefālo jeb saspiesto purniņu šķirņu dzīvnieki (franču buldogi, mopši, pekinieši u. tml.),” stāsta Rimi Mājdzīvniekiem veselības eksperte.