Prokuroru rīcība Lemberga lietā met ēnu uz sabiedrības paļāvību tiesu varai
Lai arī jebkura valsts nav iedomājama bez tiesībām un efektīvas tiesu sistēmas, Ventspils mēra Aivara Lemberga lieta jau gadiem ilgi izgaismo Latvijas tiesu sistēmas nepilnības, tādējādi mazinot sabiedrības uzticību godīgai tiesu varai.
Sabiedrības uzticība tiesu varai ir kritiski zema – kā liecina pērn veiktā SKDS aptauja, Latvijas iedzīvotāju uzticība tiesu sistēmai ir viena no zemākajām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū – Latvijā tiesu sistēmai netic 42% iedzīvotāju (no tiem nemaz neuzticas 14%). Tikai 39% respondentu uzticas Latvijas tiesu sistēmai (no tiem tikai 3% uzticas pilnībā).
Lai arī par tiesas trūkumiem runāts daudz un gana, šis jautājums joprojām satrauc daudzus Latvijas iedzīvotājus. Kā mēs varam uzticēties tiesu sistēmai, ja valstī aktuālās tiesvedībās tiesneši un prokurori bez sirdsapziņas pārmetumiem rīkojas pret labiem tikumiem? Viens no skaļākajiem piemēram ir Ventspils mēra Aivara Lemberga krimināllieta, kuras ietvaros Rīgas apgabaltiesa šonedēļ jau kārtējo reizi noraidīja Ventspils mēra lūgumu pārraidīt tiesas procesu interneta tiešraidē.
Lai panāktu atklātību savas lietas ietvaros, Lembergs jau gadiem ilgi lūdz atļauju filmēt un pārraidīt tiešraidē savu tiesvedības procesu, taču prokurori šo lūgumu noraidījuši jau vairākkārt. “Tiesvedības procesā kārtējo reizi biju pieteicis lūgumu atļaut filmēt un pārraidīt to internetā, lai ikviens, kuram būtu interese par norises gaitas beztiesiskumu un absurdajām apsūdzībām, varētu sekot tam līdzi. Atkal kategoriski iebilda prokurori! Kāpēc un no kā tik ļoti jābaidās?” retoriski vaicā Lembergs.
Kopumā Lembergs tiesājas jau gadu desmitiem un viņa kriminālprocess ir viens no tiem tiesvedības gadījumiem, kas izgaismojis būtiskākās tiesu sistēmas nepilnības, tai skaitā garos lietas izskatīšanas termiņus, procesuālās netaisnības un bieži vien – tiesnešu un prokuroru neobjektivitāti.
Šāda tiesas un prokuratūras attieksme pret Lembergu ne tikai rada aizdomas par politiķa iespējami beztiesisko stāvokli to priekšā, bet arī mazina sabiedrības uzticību tiesu varai kopumā. Un maz kurš tic, ka tikai un vienīgi Lemberga priekšā pazūd nebūtībā Latvijas Satversmes 91. pants, kas saka, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā un ka cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.
Ja pat Lembergam nākas tik grūti pierādīt savu patiesību, tad varam tikai iedomāties, kā šādā situācijā var sajusties nokļuvis ikviens no mums.