FM: Ceturkšņu griezumā ekonomikas izaugsme atjaunojas, pret iepriekšējo gadu joprojām neliels kritums

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada pirmajā ceturksnī pret iepriekšējo ceturksni palielinājies par 0,8% pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem, liecina pirmdien publicētie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) IKP ātrā novērtējuma dati. Šis ir jau otrais ceturksnis pēc kārtas ar pozitīvu izaugsmi ceturkšņa griezumā. Tomēr gada griezumā neliela ekonomikas lejupslīde pagaidām vēl ir saglabājusies, un salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni IKP ir samazinājies par 0,2%, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētiem datiem. Būtiska ietekme šeit bijusi sezonāliem un kalendāriem faktoriem, jo pēc koriģētiem datiem arī gada griezumā ir fiksēta izaugsme, kas sasniegusi pat 0,7%.

IKP ātrajā novērtējumā CSP nepublicē detalizētāku informāciju par atsevišķu nozaru un sektoru attīstību, bet apkopotie dati par ražošanas un pakalpojumu nozarēm kopā rāda, ka samērā līdzīgs kritums pret pagājušā gada pirmo ceturksni bijis gan ražojošajās, gan pakalpojumu nozarēs – attiecīgi par 1,4% un 1,1%, pēc nekoriģētiem datiem, kamēr ekonomiku no tālāka krituma atturējis produktu subsīdiju samazinājums par 60,2%.

No ražojošajām nozarēm ekonomikas attīstību turpinājusi bremzēt apstrādes rūpniecība, kuru joprojām negatīvi ietekmē lēnā ekonomikas izaugsme un pieprasījuma mazināšanās ārējos tirgos. Tomēr krituma tempi šā gada pirmajos mēnešos ir kļuvuši lēnāki un līdz ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos Eiropā, gada otrajā pusē nozarē varētu atsākties pieaugumi. Šā gada pirmajos divos mēnešos apstrādes rūpniecības apjomi samazinājušies par 6,1%, ko noteica galvenokārt nemetālisko minerālu, metālizstrādājumu un mēbeļu ražošanas apjomu kritums, kamēr lejupslīde lielākajā apstrādes rūpniecības apakšnozarē – kokapstrādē – praktiski jau ir apstājusies, un nelieli pieaugumi saglabājas pārtikas rūpniecībā.

Kā liecina dati par pieaugošajiem valsts budžeta investīciju izdevumiem, pozitīvāka situācija saglabājusies būvniecības nozarē, kur pēc krasā krituma 2021. un 2022. gadā jau no pagājušā gada sākuma turpinās strauja izaugsme, ko veicina Eiropas Savienības (ES) fondu investīciju pieaugums un būvniecības izmaksu stabilizēšanās.

Pakalpojumu sektorā savukārt vērojams samērā visaptverošs kritums, transporta nozarē joprojām strauji sarūkot kravu pārvadājumu apjomam, bet pasažieru satiksmei pēc Covid-19 ierobežojumiem atjaunojoties arvien lēnāk. Lejupslīde gada pirmajos mēnešos bija vērojama arī izmitināšanas un ēdināšanas, profesionālo pakalpojumu, datorpakalpojumu un telekomunikācijas pakalpojumu nozarēs, kamēr mazumtirdzniecībā, patērētāju pirktspējai sākot atjaunoties pēc straujā cenu pieauguma iepriekšējos gados, pirmajā ceturksnī fiksēts neliels, 0,4% pieaugums pret 2023.gada pirmo ceturksni.

Mazumtirdzniecības pieaugumu pirmajā ceturksnī nodrošinājusi galvenokārt nepārtikas preču, pirmām kārtām degvielas tirdzniecība, kamēr pārtikas tirdzniecības apjoms vēl bijis stagnējošs. Vienlaikus kopējais mazumtirdzniecības apjoms šogad mēnesi no mēneša audzis arvien straujāk, martā pret pērnā gada martu palielinoties jau par 2,8%. Lai gan tas lielā mērā saistīts ar zemo bāzi 2023. gada attiecīgajā mēnesī, tomēr arī pret šā gada februāri mazumtirdzniecības apjomi pieauguši par 1,0%, kas liecina par patērētāju pirktspējas pakāpenisku atjaunošanos. Arī Latvijas Bankas apkopotie maksājumu karšu dati norāda uz iedzīvotāju tēriņu palielināšanos mazumtirdzniecības vietās ar augošu tendenci. Arī turpmākajos mēnešos mazumtirdzniecības apjomi visticamāk sagaidāmi ar pieaugumu gada griezumā, jo tieši pērnā gada martā – augustā tie bija viszemākie, kas šogad kopumā ļauj prognozēt mazumtirdzniecības izaugsmi 2-4% apmērā.

Kopumā Latvijas ekonomika 2024.gadā, pēc Finanšu ministrijas februāra sākumā atjaunotajām makroekonomisko rādītāju prognozēm, palielināsies par 1,4%. To nodrošinās galvenokārt iekšzemes pieprasījums – privātā patēriņa atjaunošanās, uzlabosies iedzīvotāju pirktspēja, kā arī investīciju pieaugums, ko cita starpā veicinās arī lielo investīciju projektu realizācija un Eiropas Savienības fondu finansējuma kāpums. Savukārt ārējais pieprasījums šogad vēl varētu saglabāties vājš, – Eiropas ekonomikas izaugsme gan tiek gaidīta nedaudz straujāka nekā 2023.gadā, tomēr tā joprojām būs vēsturiski zemā līmenī.

Eirozonas ekonomikas izaugsmes prognozes pēdējos mēnešos vēl ir nedaudz pasliktinājušās, lai gan pasaules kopējā izaugsme atkal jau tiek prognozēta straujāka – Starptautiskais Valūtas fonds savās pēdējās, aprīļa prognozēs pasaules ekonomikas izaugsmes prognozi 2024.gadam ir paaugstinājis par 0,1 procentpunktu līdz 3,2%, kamēr eirozonas izaugsmes prognoze ir pazemināta par 0,1 procentpunktu līdz 0,8%. Vienlaikus jau no šā gada otrās puses, Eiropas ekonomika atkal varētu sākt augt straujāk, ko veicinās arī gaidāmais procentu likmju samazinājums, kur pirmais Eiropas Centrālās bankas lēmums tiek prognozēts jau jūnijā.

Komentāri

cumshots vines.https://www.yoloxxx.com/

www.yaratik.pro