Pūces galvenais uzdevums – neitralizēt Lembergu
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātā administratīvi teritoriālā reforma, kas paredz esošo 119 pašvaldību skaitu samazināt līdz 35, piedzīvojusi vētrainas kritikas ugunis. Vairums pašvaldību vadītāju izstrādātajam modelim veltījuši asu kritiku, īsti nesaredzot tā ekonomisko pamatojumu un norādot uz vairākiem neatrisinātiem jautājumiem.
Tajā pašā laikā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (A/P) izliekas nemanām faktu, ka dažas novadu iezīmētās robežas ir pilnīgi absurdas, vēl vairāk – viņš mēģina izdarīt spiedienu uz pašvaldībām, norādot, ka, piemēram, to rīkotās aptaujas par reformu neatbilst likumam, kā arī uzskatāmi nodemonstrējot, kas notiek ar tiem, kuri viņam nepiekrīt – tā, piemēram, ministrs vērsies Ģenerālprokuratūrā ar iesniegumu pret Ikšķiles novada domes ieceri rīkot iedzīvotāju aptauju.
Kā zināms, šā gada 21. martā Saeimas deputāti pauda vienbalsīgu atbalstu pašvaldību reformas īstenošanai. Tomēr prezentējot iecerēto reformu pašvaldību vadītājiem pavērās pavisam cits skats – tā vietā, lai visi piekrītoši atzītu, ka novadu reforma nodrošinās ērtāku, efektīvāku un racionālāku pašvaldībām deleģēto funkciju realizēšanu, tā saskārās ar pašvaldību vadītāju teju vienbalsīgu kritiku.
Viens no lielākajiem reformas kritiķiem ir Ventspils mērs Aivars Lembergs, kurš reformas prezentācijā norādīja, ka “ar tiem instrumentiem, kādus piedāvā VARAM, ka vienu pilsētu pievieno pie otras vai novadus apvieno, nav iespējams sasniegt [novadu] dinamisku attīstību”, piebilstot, ka “tam vajadzīgi pilnīgi citi, daudz spēcīgāki, reāli ekonomiskās stimulēšanas instrumenti.”
Neilgi pēc Lemberga kritikas, ko viņš turpināja izklāstīt arī, piedaloties LTV diskusiju raidījumā “Tieša runa”, sabiedriskā medija žurnālistus piepeši ieinteresējis pavisam “ne pirmā svaiguma” jautājums, proti, par Lemberga dalību Ventspils attīstības aģentūrā. Šis jautājums šķitis tik aktuāls, ka raidījuma “De Facto” žurnālists Matīss Arnicāns nav pat pažēlojis teju visu dienu veltīt ceļam no Rīgas uz Ventspili un atpakaļ, lai šo vienu vienīgo jautājumu uzdotu Ventspils mēram viņa iknedēļas preses konferencē. Jūs vaicāsiet, kāpēc Lemberga atalgojums par dalību aģentūrā, kas pastāv jau divdesmit vienu gadu, pēkšņi kļuvis tik svarīgs?
Zinoši cilvēki norāda, ka šis lielā mērā politiskais uzbrukums Lembergam ne tik daudz saistīts ar Ventspils domes opozīcijas politiķi Ģirtu Valdi Kristovski (JV) un Vienotību, kā to pieļauj pats Ventspils mērs, bet gan ar Pūces loloto novadu reformu.
Neapšaubāmi, ka novadu reformas likteni VARAM ministru satrauc, jo tā noteikta ne tikai par vienu no Krišjāņa Kariņa (JV) valdības prioritātēm, bet arī Pūce to izvirzījis par savu galveno vadmotīvu ministra amatā. Līdz ar to varētu pieļaut, ka reformas izgāšanās varētu maksāt Pūcem arī amatu.
Ministrs jau pamanījies nodemonstrēt to, cik viņam ļoti rūp šī reforma, iestājoties pret demokrātiju. VARAM apturējusi Ikšķiles novada pašvaldības lēmumu par iedzīvotāju aptaujas organizēšanu ar mērķi noskaidrot viedokli par iespējamo novada pievienošanu citai administratīvai teritorijai. Ja citos gadījumos šāda pašvaldības iniciatīva būtu atbalstāma, jo pēc likuma tieši pašvaldības ir vietējo iedzīvotāju interešu īstenotājas, un tieši pašvaldības pienākums ir iestāties par iedzīvotāju interesēm, tad šoreiz Pūce to publiski nodēvējis par pretlikumīgu, neraugoties uz to, ka viņa paziņojums rada bažas par demokrātijas principu un cilvēktiesību ievērošanu. Un tagad, šķiet, ir pienākusi Lemberga kārta tikt neitralizētam.
Neapšaubāmi Lembergam ir liela ietekme reģionos – viņa skatījums uz lietām caur attīstības un iedzīvotāju labklājības prizmu piemīt ne kuram katram, tāpēc, iespējams, politiķis Pūces acīs ir kļuvis pārāk bīstams.
Tā vien šķiet, ka Pūce vēlas īstenot reformu vispirms jau savu politisko ambīciju vārdā un viņu neuztrauc, ka viņš diskreditē sevi iedzīvotāju un pašvaldību vadītāju acīs, jo Lembergs nebūt nav vienīgais, kurš izteicis novadu reformai kritiku – jautājumi par administratīvi teritoriālo reformu ir teju visām pašvaldībām. Ja pieņemam, ka Pūce ir nolēmis ķerties pie šādiem instrumentiem kā politiska pasūtījuma sižeti, tad tas tikai pierāda vienu – reālu argumentu par labu reģionālajai reformai nav, un Latvijas novadu kartes sazīmēšana ar mākslīgām robežām nekādi nerisina valsts attīstības jautājumus – teritoriāli administratīvais iedalījums nav loģisks un reforma plānotos valsts attīstības mērķus nesasniegs.
Jāsaka gan, ka kādas pašvaldības vai Lemberga noņemšana no trases nepalīdzēs Pūcem atbildēt uz arvien pieaugošo jautājumu lavīnu, saistībā ar reformu, vēl jo mazāk viņam var izdoties plāns iebaidīt visus tos, kuri nostājušies pret šo absurdo fatamorgānu.
Foto: F64