Raidījums: Pastāv aizdomas par sarunātu konkursu Deglava tilta būvuzraudzībā

Pastāv aizdomas par sarunātu konkursu Deglava tilta būvuzraudzībā, un Konkurences padomei būs jāpārbauda, vai iesniegums par Rīgas domes Satiksmes departamenta iepirkumu neatbilst karteļa pazīmēm, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Jaunajai Rīgas domei viens no pirmajiem darba uzdevumiem saistīts ar satiksmi apgrūtinošajiem neizremontētajiem tiltiem galvaspilsētā. Joprojām nav pabeigts ne Brasas, ne Deglava tilts. Turklāt Deglava tilta remonta izmaksas gandrīz trīs reizes pārsniedz plānoto budžetu un izmaksās 14 miljonus. Rīgas domes Satiksmes departamenta vadība taisnojas, ka būvnieks krāpies ar neatbilstošiem materiāliem, tāpēc līgums bijis jālauž un darbi iekavējušies.

Tādējādi ieplānotā kosmētiskā remonta vietā nāksies veikt tilta kapitālo remontu.

Par nekvalitatīvu pienākumu veikšanu darbs uzteikts iepriekšējam būvuzraugam. Un daļu no 60 000 tam nesamaksāja. Nu būvuzraudzība maksās 100 000 eiro, un uzvarētāja izraudzīšanās rada aizdomas par, iespējams, sarunātu konkursu.

Deglava tilts iesāktu būvdarbu stadijā nīkuļo jau divus gadus. Tilta konstrukcija izrādījās bēdīgākā stāvoklī nekā gaidīts. Pieauga izmaksas un darbi ieilga. Pirms Jāņiem atklājās, ka ietvju daļā būvnieks izmantojis zemākas kvalitātes betonu nekā paredzēts un tas pielika punktu Satiksmes departamenta sadarbībai gan ar firmu “Kauno tiltai”, gan būvuzraugu “BaltLine Globe”. Neizmaksāts būvniekam palika pusmiljons, būvuzraugs nesaņēma ceturto daļu nolīgtās summas.

Otrā posma darbu veikšanai sludināja jaunu konkursu. Par uzvarētāju atzina SIA ‘Tilts”, kas kopā ar “Kauno Tiltai” ir strādājusi kopā, būvējot pārvadu Daugavpilī. Arī tur bijušas problēmas ar būvdarbu laikā nomainītiem materiāliem.

Lai satiksmes departaments iepriekšējās kļūdas neatkārtotu, svarīgs ir būvuzraugs. Pirmajā konkursā nepieteicās neviens pretendents, jo prasības bija augstas – pieredze divu tiltu būvuzraudzībā piecu gadu laikā. Pēc pirmā neveiksmīgā konkursa, Rīgas domes Satiksmes departaments sarunu procedūrā izraudzījās trīs firmas, no kurām tikai viena specializējas tiltu uzraudzībā. Viens uzņēmums piedāvājumu vispār neiesniedza, otrs konkursa laikā piedāvājumu atsauca. Palika tikai viens pretendents – “Firma L4” .Un ar tās nosaukto cenu – vairāk nekā 100 000 to atzina par uzvarētāju (102 850 eiro)

“Mani nekas tur nepārsteidza. Jo iepriekšējā procedūrā neviens nepieteicās. (..) Man nav ko tur pārsteigties, jo mans uzdevums bija pēc iespējas ātrāk atsākt darbus,” norādīja RD Satiksmes departamenta direktors Vitālijs Reinbahs.

Visas trīs firmas, ko Satiksmes departaments uzaicināja, ir savā starpā saistītas. “Vianova” valdes priekšsēdētājs Sandis Zvidriņš ir konkursā uzvarējušās “FirmasL4” kādreizējais darbinieks. Bet SIA “Juris Rozīte” vienīgā amatpersona, pēc Būvniecības informācijas sistēmas ziņām, joprojām sniedz savus pakalpojumus “FirmaiL4′.

Kāpēc ar savu firmu no dalības Deglava tilta konkursā izstājās, Juris Rozīte nekomentē: “Man nav komentāra īsti, [kāpēc atteicu dalību iepirkumā]. Ja jūs kaut ko vēlaties, jums jārunā ir ar pasūtītāju. (..) Man nav komentāru vairāk. Runājiet ar pasūtītāju. Paldies jums!”

Uzņēmuma “Vianova” valdes priekšsēdētājs Sandis Zvidriņš norāda: “Es tur viņā (konkursā) nevarēju kvalificēties. Tas ir 100% . Jo man nav tādas pieredzes.”

Arī Konkursā uzvarējušajai “FirmaL4” nav pieredzes tiltu uzraudzībā. Tā varēja konkursā piedalīties, jo pieaicinājusi igauņu speciālistu, kurš atbilda prasībām.

“Mēs redzējām, ka iet interesanti. Mēs domājām startēt arī pirmajā reizē. Bet mēs nestartējām, jo mums nebija pieredzes,” raidījumam norāda SIA “Firma L4” valdes loceklis Gvido Nordens.

Vienlaikus viņš norāda, ka pieredzi palielināja kopīga startēšana iepirkumā ar igauņu partneriem. Viņš atzīst, ka pazīst Juri Rozīti un Sandi Zvidriņu, taču šajā iepirkumā nesanāca ar viņiem aprunāties, jo nav zināms, kam nosūta tos piedāvājumus. Reāli to varot redzēt tikai tagad, atverot piedāvājumu.

Pasūtītājs neuzskata, ka būvuzrauga pakalpojumi ir sadārdzināti, jo tas bija vienīgais pretendents. Atšķirībā no iepriekšējā iepirkuma, būvuzraugam esot ierēķinātas arī laboratorijas izmaksas. “Nekā personīga” pārliecinājās, ka no 100 000 eiro materiālu pārbaudei domāti tikai 2000 eiro.

Kāpēc iepirkumos tikai pērn darbu sākušais Andrejs Urtāns izraudzījās trīs saistītus uzņēmumus, Reinbahs nemācēja teikt.

“Ir zināms process. Tas aprakstīts Ministru kabineta noteikumos. Process ir ievērots. (..) Ir brīva griba iepirkuma komisijas locekļiem izvēlēties sarunu procedūras dalībniekus,” norādīja Reinbahs.

Reinbahs uzsvēra, ka, viņa ieskatā, iepirkumu process nekādā mērā nav pārkāpts. Komentējot publiskajā datu bāzē atrodamo informāciju, ka Juris Rozīte un Sandis Zvidriņš ir strādājuši “Firmā L4” RD Satiksmes departamenta direktors, vērā uzmanību, ka departamenta darbiniekiem nav kompetences pārbaudīt kurš kurā gadā pie kura strādājis. Viņš uzdeva pretjautājumu – vai tad jebkurš pretendents izslēdzams no iepirkuma tā dēļ.

RD deputāts, satiksmes un transporta komitejas loceklis Valters Bergs (JKP) komentē: “Uzrunāti ir trīs uzņēmumi, kas savstarpēji ir saistīti. Mēs varam runāt, ka uzrunātāji RD Satiksmes departaments šo informāciju nezināja. Un, ka tas ir netīšām bijis. Bet tas ir apšaubāmi. Jo kaut vai tas, kāpēc tikai trīs uzņēmumi, ja tas piedāvājumu tīkls ir pietiekami liels. (..) Esmu vērsies šajā jautājumā Konkurences padomē. Lai tiktu izvērtēts, vai nav atkal kārtējais kartelis.”

Rīgas domes Satiksmes departamentā neviens nav uzņēmies atbildību par projekta sadārdzināšanos un darbu ieilgšanu. Jaunajam būvniekam darbi jāpabeidz līdz nākamā gada 1.septembrim.

Igauņu būvuzraugu nesazvanījām, jo līgumā bija norādīts nepareizs viņa numurs. Deglava tilta iepriekšējo būvuzraugu Būvinženieru savienība sodījusi ar brīdinājuma izteikšanu. Tas nav smagākais soda mērs. Un turpmākajos valsts un pašvaldību iepirkumos “BaltLine Globe” var piedalīties. Taču pasūtītājs drīkst ņemt vērā šo profesionālo vērtējumu.