Reirs: Papildu tēriņu iespējas nav!

Lai gan, kā saka premjers Krišjānis Kariņš, naudas budžetā ir vairāk nekā jebkad, kariņš par to izvērties ass, un līdzekļi netiks pilnībā atvēlēti pat šīs Saeimas pieņemtiem lēmumiem, nemaz nerunājot par atlikšanu uzkrājumam liesākiem gadiem. Par budžeta peripetijām, prioritātēm un atliktajām prioritātēm, kā arī atšķirīgajiem ziņojumiem par progresu Moneyval rekomendāciju ieviešanā Neatkarīgās intervija ar finanšu ministru Jāni Reiru (Jaunā Vienotība).

Neatkarīgā: – Budžeta veidošanas sarunas starp partijām nerit viegli, vienošanās atlikta, premjeram Krišjānim Kariņam jādodas uz individuālām pārrunām ar tieslietu ministru Jāni Bordānu… Esat piedzīvojis jau ne vienu vien budžetu – vai šī budžeta gatavošana ar kaut ko ir īpaša?

Jānis Reirs: – Īpaša tā ir ar to, ka neiekļaujamies vairs nekādos budžeta veidošanas grafikos. Likums nosaka, ka budžets mums jāiesniedz Saeimā līdz 15. oktobrim, tas arī jāsūta uz Eiropas Komisiju (EK), lai tā pārbaudītu atbilstību Eiropas prasībām, fiskālajai disciplīnai, kā tas tiek darīts ar visu 19 eirozonas valstu budžetiem. Kavējums ir, bet tas radīs saspringtāku darbu pamatā ierēdņiem, sadalot līdzekļus pa pozīcijām un gatavojot likumdošanas izmaiņas.

– Tas, ka vēlmes ir lielākas nekā iespējas, jau ir klasika, ar ko jau vajadzēja rēķināties, arī budžeta iesniegšanas termiņus zinājāt iepriekš. Nebijāt rēķinājušies ar JKP uzstājību, vai arī kavēšanos rada tas, ka koalīciju veido piecas partijas un to vada mazākā partija Saeimā?

– Vienošanās bija panākta pagājušās nedēļas ceturtdienā, četras partijas bija gatavas vienoties par kopīgi sagatavoto budžeta projektu, kas balstīts uz pārdomātiem politiskiem kompromisiem. Kopējie izdevumi pamatbudžetā ir 7,1 miljards, sociālajā budžetā – gandrīz trīs miljardi.

– Par ko tas liecina?

– Par to, ka attīstāmies, un jaunie sadalāmie līdzekļi ir vairāk nekā 600 miljoni, no kuriem 500 jau bija sadalīti iepriekš – vidējā termiņa budžetā. No tiem lielākā daļa, vairāk nekā 166 miljoni, aiziet pensiju indeksācijai, kas šogad būs viena no lielākajām, kāda jelkad ir bijusi, ar pamatkoeficientu 7,19. Piemēram, ja cilvēks strādājis vairāk nekā 45 gadus un viņa pensija ir 250 eiro, tad indeksācija ir vairāk nekā 10% jeb 20 eiro. Bijām arī vienojušies par pakāpenisku neapliekamā minimuma celšanu līdz 300 eiro no 2020. gada, 400 eiro – no 2021. un 500 eiro no 2022. gada, kas fiskāli aizņem 119 miljonus eiro jauno līdzekļu.

– Par to jau bija iepriekšējā vienošanās, un jūs to esat apņēmušies pildīt?

– Jā. Minimālo algu līdz 500 eiro plānojam palielināt 2021. gadā. Veselībai, zinātnei, izglītībai paredzēti papildu līdzekļi. Visi partneri piekrituši, ka nodokļus nepārskatām.

– Visi?

– Jā. Tā ir vienošanās, kas bija līdz pagājušajai ceturtdienai.

– Tā joprojām ir spēkā?

– Otrdien četri partneri apstiprināja, ka viņi neprasīs nodokļu izmaiņas.

– Un piektais?

– Piektais nāks ar priekšlikumiem, kā uzlabot ieņēmumus.

– Redzat vēl iespējas kaut kur atrast pārdalāmus līdzekļus, vai viss jau izspiests?

– Man nepatīk jēdziens «atrast naudu», it kā tā kaut kur mētātos vai būtu apslēpta. Esmu strādājis pie daudziem valsts budžetiem, arī fiskāli nepatīkamiem, kad vajadzēja samazināt izdevumus. Vienmēr FM IKP izaugsmes prognoze bija apmēram pa vidu starp pesimistiskāko un optimistiskāko. Jo straujāku prognozējam attīstību, jo vairāk līdzekļu nākamajā gadā patēriņam pieejami. Pirmo reizi budžeta veidošanas laikā FM, veidojot ieņēmumu prognozi, ir balstījusies uz visoptimistiskāko indikatoru – tas nozīmē, ka nav nekādas iespējas atrast papildu līdzekļus. Otrkārt, visi biznesa veidi, it īpaši tie, kas saistīti ar eksportu, signalizē, ka konkurence saasinās.

– Ik pa laikam tiek piesaukta nākamā krīze vai ekonomiskās izaugsmes tempa palēnināšanās. Kas būs, ja šī optimistiskā prognoze nepiepildīsies?

– Tāda veida krīzes, kas skartu tikai Latviju un tik smagi, kā bija 2008.-2009. gadā, kad mums vienā gadā bija 18% IKP kritums, nekādā gadījumā nebūs. Ir ņemtas vērā ļoti daudzas mācības, pārveidota ekonomikas un eksporta struktūra, kas ir samērā labi sabalansēta. Domāju, var vienīgi runāt par tāda veida krīzi, kad attīstība palēninās. Plānojot 2,8% izaugsmi, esam paredzējuši jau vairāk nekā 600 miljonus jaunu izdevumu, kas ir 6% pieaugums – tiešām neredzam papildu iespējas.

Bet uz 2021., 2022. gadu redzam nepieciešamību uzlabot nodokļu sistēmu, un darbu pie tā sāksim uzreiz pēc budžeta pieņemšanas. Nodokļu attīstības komiteja ar partiju un nevalstiskā sektora palīdzību vērtēs nodokļu reformu.

– Nav jau secinājumu par 2018. gada nodokļu reformas efektu?

– Pilnībā vēl ne. Ir skaidrs, ka ir ļoti sarežģīti darbaspēka nodokļi, bet nav piedāvājuma, kā vienkāršot, jo plakana, visiem vienāda neapliekamā minimuma ielikšana diferencētā minimuma vietā maksās teju 400 miljonus eiro, kas fiskāli nav iespējams. Ir arī jāsaprot, kas ir noticis ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN), kas izmaiņu rezultātā, kā teiktu Fiskālās disciplīnas padome, budžetā ir 400 miljonu eiro zaudējums, kā arī investīciju nav. Izmaiņu mērķis bija, ka līdzekļi tiek nevis izņemti no uzņēmuma, bet investēti tā attīstībā, tomēr investīciju skaitļi uzrāda ļoti sliktas tendences.

– To varētu pārskatīt?

– Nez vai, bet diskusijās ar uzņēmēju pārstāvjiem jāsaprot iemesli, tajā skaitā tādēļ, ka izmaiņas radījušas arī negatīvas sekas nevalstiskajam sektoram, kam apsīka ziedojumi, tostarp sociālajā jomā, kur nevalstiskajam sektoram ir ļoti liela nozīme bērnu ar invaliditāti, cilvēku ar īpašām vajadzībām apkopšanā. Jāpārskata arī septiņi nodokļu maksāšanas režīmi – to ir par daudz. Arī mikrouzņēmuma nodoklis, kas bija plānots, lai cilvēki varētu iesaistīties biznesā krīzes laikā, kura sen ir garām, vairs neatbilst sākotnējam mērķim. Kā ziņo VID, mikrouzņēmuma nodoklis ir pārvērties par balto apkaklīšu nodokli, tajā faktiski nav ne ražotāju, ne tirgotāju, bet ir pārsvarā birojos sēdošs konsultāciju bizness.

– Varbūt, pārskatot būvprojektus, kurus sadārdzinājusi karteļa vienošanās, būtu iespēja kaut ko papildus rast budžetā?

– Mums nav aprēķinu un informācijas, cik tā dēļ valsts zaudējusi. Publiski izskanējuši vairāku iesaistīto firmu nosaukumi, bet, cik saprotu, to skaits ir daudz lielāks. Bet pētīsim, vai ir iespēja kaut kur mainīt līgumus un tajos noteiktās cenas. Pašreiz svarīgākais ir sniegt atbalstu tiesībsargājošajām institūcijām un, kamēr rit izmeklēšana, veidot likumdošanas bāzi tādu, lai šādus gadījumus izskaustu. Iepirkumu likumu parasti visilgāk marinē Saeimā, ir vairāki simti priekšlikumu, un likums ir samudžināts, tāpēc premjers uzdevis izveidot skaidru likuma grozīšanas grafiku, kā arī stiprināt Konkurences padomi.

– Liepājas cietuma būvniecība, kas bija arī budžeta sarunu klupšanas akmens, tiks atlikta?

– Valdība ir lēmusi, ka pašreiz jābūt ļoti uzmanīgiem ar jauniem iepirkumiem un jāizvērtē, tostarp Liepājas cietuma būvniecības iepirkums, kurā arī bija sadārdzinājums. Vispirms jāizveido likumdošanas sistēma, tad var izsludināt konkursus. Pieņemts lēmums atlikt šo būvniecību, un tajā budžetā, kas bija ceturtdien, paredzēts, ka 2020., 2021. gadā ir līdzekļi dokumentu pārapstiprināšanai un jauna konkursa izsludināšanai un 2022. gadā cietuma celtniecībai.

– Nākamgad nemainīsiet ne nodokļus, ne arī vēl minimālo algu, uz kuras paaugstināšanu uzstāja JKP?

– Minimālās algas celšanā liela ietekme ir tam, ka to palielināja Lietuva, bet tur to palielināja par tik lielu summu, kādu izdevās iegūt, pārliekot nodokļus no darba devēja uz algas saņēmēja pleciem. Sākotnēji skaitļi liekas lieli un iespaidīgi, bet jārēķina, ka darbiniekam nāk klāt lielāki nodokļi. Respektējam vienošanos ar uzņēmējiem, ka trīs gadus nemainām minimālo algu. Tās strauja celšana rada divas problēmas. Viena – tas ļoti pietuvina minimālās algas vidējā līmeņa kvalificētu darbinieku algām, kādas noteiktas valsts un pašvaldību darbinieku atlīdzības likumā. Tādējādi nekvalificēts darbinieks saņem gandrīz tādu pašu atalgojumu kā sabiedriskajā sektorā strādājošs darbinieks ar augstāko izglītību. Tāpēc vispirms te jāveic reforma, jāatsaista šīs kategorijas, lai netiktu nonivelēta izglītība. Otra problēma – liela daļa darbinieku, kas iepriekš saņēma minimālo algu, to strauji palielinot, vienkārši it kā pāriet uz nepilnu darba laiku. Pašlaik valstī ir vairāk nekā 200 000 darbinieku, kuri it kā nestrādā pilnu slodzi. Tendence pāriet uz mazākām slodzēm sākās, kad tika strauji palielināta minimālā alga.

– Tieši Vienotība bija iniciators iepriekšējam straujajam minimālās algas kāpumam no 380 uz 430 eiro.

– Jā, mēs bijām, bet tur ir komplekts, kas ir nepieciešams un kas ir nu jau visās kaimiņvalstīs. Arī Latvijā Saeima 2014. gadā pieņēma likuma izmaiņas, prasot no katras darba vietas veikt minimālo sociālo iemaksu, kā rezultātā vairs nav jēgas veidot neproduktīvas darba vietas un arī slēpt nodokļu daļu, jo nodokļi jāmaksā no pilnas minimālās algas. Bet Saeima šo likumu atcēla. Ja nav šī otra likuma, tad varam nonākt situācijā, kad visi, kas strādā slodzi par minimālo algu, vienkārši strādās nepilnu slodzi. Taču tagad situācija gan uzlabojas, jo VID pilnveidojis kontroles sistēmas. Gadījumā, ja darbinieks nesadarbojas, kontrole ir apgrūtināta.

– Kā nākamā gada budžeta prioritātes esat nosaucis Moneyval prasību izpildi, veselības aprūpi un izglītību. Kas tā par prioritāti, ja mediķiem 120 miljonu eiro vietā papildus būs tikai 45 un ar likumu šīs Saeimas pieņemtajā 20% apmērā atalgojums palielināts netiks?

– Par to Saeima nobalsoja vēl pie vecās valdības.

– To jau nobalsoja jaunā Saeima, zinot, ka tas būs jāpilda jaunajai valdībai. Kāds tam sakars ar veco valdību?

– Tam ir saistība ar balsojumu atbildību. Ir bijuši gadījumi, kad parlamenti nobalso par valsts bankrotu. Šis budžeta piedāvājums ir kompromisu kompromiss, nav pilnībā piešķirti līdzekļi nevienai programmai, no pieejamajiem vairāk nekā 100 miljoniem eiro kopējai fiskālai telpai 50 miljonus iespējams piešķirt mediķu atalgojuma reformas turpināšanai. Vairāk līdzekļu nav, valsts vairs neattīstās ar 3,5 vai kā šogad – ar 4,8%, pašreiz plānojam attīstību 2,8% apmērā nākamgad. Tas nozīmē, ka arī ieņēmumi samazinās, 1% samazinājums no IKP ir vairāk nekā 100 miljoni no budžeta ieņēmumiem. Vairāk līdzekļu vienkārši nav, un visus pieprasījumus 950 miljonu apmērā apmierināt nevar!

Līdzīgi kā ģimenē – ja nevar apmierināt visas vēlmes, sastādām plānu, ko darām nākamgad, ko aiznākamgad – nevaram atļauties tērēt vairāk, nekā mums ir!

– Runājot par ģimenēm, valdības deklarācijā kā prioritāte minēta arī demogrāfijas uzlabošana. Premjeram ir pat padomnieks šajos jautājumos – cik liels stimuls budžetā gaidāms nākamgad?

– Līdzekļi ir paredzēti, bet neesam vēl vienojušies par to izlietojumu. Pašreiz gadā tiek tērēti vairāk nekā 300 miljoni dažādām demogrāfijas programmām, bet trīs gadus pēc kārtas dzimstība samazinās. Man izskatās, ka Saeimas un valdības virziens demogrāfijas veicināšanā būtiski atšķiras no tā, kas ir nepieciešams sabiedrībai. Problēma numur viens ir bērnudārzu pieejamība, kas ļauj vecākiem strādāt. Mēs, JV, piedāvājam veidot aizņēmuma fondu pašvaldībām, no kura varētu aizņemties tipveida bērnudārzu būvniecībai. Ir pilsētas, kur rindā uz bērnudārzu gaida 600-700 bērnu.

– Tam Valsts kase dotu aizdevumus? Pašvaldības sūdzas, ka pašlaik ir nogriezti visi aizdevumi investīcijām.

– Pašvaldībām ir noteikts pieejamais aizdevumu apjoms atkarībā no tā, cik valstij ir naudas. Ja tās neaizņemas, neaizņemas un tad pēkšņi vienā gadā grib aizņemties tik, cik pa visu mūžu, tad skaidrs, ka valstij tik daudz naudas nav, jo arī aizņēmumi rada budžeta deficītu. Pašreiz pašvaldību aizņēmumi veido 250 miljonu eiro budžeta deficītu – par šo summu nevaram, piemēram, pielikt atalgojumu.

– Dzirdētas versijas, ka tādējādi pašvaldības grib piespiest apvienoties un, kamēr neapvienosies, aizņēmumus nedos.

– Ik gadu pašvaldību aizdevumu limits tika palielināts par 20-30 miljoniem eiro, šogad tas tika palielināts par 50 miljoniem, tādējādi ir melīgi teikt, ka nedod naudu. Papildus esam trīs reizes palielinājuši limitu, izvēloties prioritārus pašvaldību projektus: vasaras sākumā projektiem, kuri ir jāpabeidz, vēl tika piešķirti 10 miljoni eiro, jūlijā skolu pabeigšanai līdz 1. septembrim – vēl 10 miljoni, un tagad, septembra sākumā, 10 miljoni infrastruktūras projektiem. Šogad ir iedots vairāk nekā jebkurā citā gadā.

– Pieaugusi pašvaldību investīciju apetīte?

– Viennozīmīgi! Nevienā gadā valsts nav atvēlējusi pašvaldībām tik daudz kā šogad. Ja nevar samērot apetīti ar iespējām, tad valsts tur nav vainīga.

– Esat piekritis izglītības ministrei, ka skolēnu brīvpusdienas ir pašvaldību, nevis valsts funkcija, tāpēc 1.-4. klašu ēdināšanu varētu pārlikt uz pašvaldību pleciem. Valsts būtu gatava finansēt pirmsskolas pedagogus, kā to prasa pašvaldības, vai varbūt atvēlēt vairāk no IIN proporcijas?

– Tas ir sliktākais, kas noticis, ka valsts finansē to daļu, ko pašvaldība negrib uzņemties. Pašvaldību pamatfunkcija ir sociālo jautājumu risināšana, komunālās saimniecības. Pašvaldības vidēji Latvijā sociālajām vajadzībām tērē 8% no sava budžeta, kas ir ļoti maz. Lietuva, Igaunija iztiek ar 10-12% no kopējā valsts budžeta, mūsu pašvaldības nespēj ar savām funkcijām tikt galā ar 19%!

Tas ir pareizais ceļš, ko atbalstīja valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksme. Arī Valsts kontroles ziņojumos par pašvaldībām redzam, ka tajās ir ļoti daudz neefektīvu tēriņu. Valsts finansē kaut kādas programmas pašvaldību vietā, un pašvaldības to naudu, ko tām vajadzētu likt sociālajās lietās, tērē nelietderīgi. Kaut kā šis līdzsvars ir jāpanāk!

– Tad jau izlemts, ka no 1. janvāra 1.-4. klasei valsts pusdienas atņems un pašvaldībām vietā neko nedos?

– Izlemts ir tad, kad budžets ir apstiprināts Saeimā. Tas ir viens no kopējiem priekšlikumiem.

– Esat drošs, ka Kariņa valdība izturēs šo budžetu? Vai, kā saka Bordāns, JKP tiek stumta ārā no valdības, vecā mafija nevēlas «jauno politiku» un budžetu veidot citādi? Vai JKP stumjas pati ārā?

– Situācija ir sarežģīta un vienkārša vienlaikus. Nevienam nav iespējas diktēt savus noteikumus, turklāt FM neveido budžetu – ir visu partiju vienošanās, jo piecu partiju valdībā citādi nav iespējams. Garākas diskusijas varbūt prasa vairāk laika, bet pēc tam ieviešana jau būs vieglāka nekā tad, ja lēmums pieņemts ātri, bet ar iekšējām pretrunām. Nevaru viennozīmīgi pateikt, kā būs, bet tas ir atkarīgs no visiem pieciem. Bet es esmu optimists.

– Vēl nav pabeigta AB.LV bankas pašlikvidācija, kā vēl viena – PNB banka – tiek slēgta, turklāt no noguldījumu garantiju fonda jāizmaksā vairāk, nekā tajā ir līdzekļu. Cik ilgā laikā fonds atkal piepildīsies, un cik stabils vispār ir banku sektors Latvijā pēc nerezidentu darījumu ierobežošanas? Cik liela iespēja, ka vēl kāda banka var sekot?

– Tas ir atkarīgs no pašām bankām, bet valsts radītā sistēma ir stabila. Attiecībā uz PNB banku nav runa par naudas atmazgāšanu, bet par kapitāla pietiekamību, kredītportfeļa indikatoriem. Lai patērētāji neciestu, noguldījumu garantiju fonds ātri izmaksā naudu, faktiski pirmajās četrās piecās dienās visi, kam vajadzēja, naudu saņēma, kopumā 70-80 miljonu eiro apmērā, un izmaksu temps pašreiz ir strauji krities. Pretēji bažām, papildu nauda nebūs vajadzīga, pietiks ar garantiju fondu, kurā pirmajā tiks atgriezti tie līdzekļi, kas tiks atgūti PNB maksātnespējas procesā. Tādējādi fonds īsā laikā atkal piepildīsies.

Valsts ir ļoti daudz darījusi, lai pildītu visas Moneyval normas. Novembrī būs gala ziņojums par rekomendāciju ieviešanu. Te ir varbūt dažas nesaskaņas par ziņojumiem un informāciju publiskajā telpā.

– Domājat Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) paustās bažas par Latvijas paveikto finanšu noziegumu apkarošanā un iespējamu Latvijas nonākšanu pelēkajā sarakstā?

– Skaidrs, ka mums viss vēl nav ideāli, bet ir paveikts ļoti nozīmīgs darbs, ko ātri varējām izdarīt – likumdošanas izmaiņas un strukturālās izmaiņas. Ir lietas, kas iet lēnāk, bet nav arī tā, ka mums no kaut kāda stāvokļa uzreiz jākļūst par teicamniekiem.

– Par ko ir viedokļu atšķirības?

– Šis ir bijis ļoti intensīvs laiks. Pusotru gadu dažādas institūcijas veikušas revīzijas un kontroles. Pirms pusgada situācija Latvijā bija pavisam citāda nekā tagad, un ziņojumi tomēr ir ar laika nobīdi. Pēdējie ziņojumi ir par situāciju gada sākumā, kad objektīvu iemeslu dēļ bija daudz problēmu, bija jaunā Saeima, bet vecā valdība, līdz ar to nebija leģitimitātes likumdošanas izmaiņām.

– SVF ieteikusi aktīvāk veikt klātienes uzraudzību augsta riska bankās, FKTK trūkstot specifisku vadlīniju attiecībā uz biznesa modeļu reorientāciju. Tas tagad ir, vai šī ir veca informācija?

– Problēma tiek risināta, un klātienes auditu apjoms ir palielināts – šo ņemam vērā un risinām.

FKTK jau pirms gada sāka banku biznesa modeļa pārstrukturizāciju.

Bet es nevaru pateikt par katras bankas stabilitāti – tā ir katras bankas atbildība, nevis valsts. Valsts atbildība ir radīt sistēmu, kuru arī radām, lai godīgām bankām ir iespēja strādāt, bet naudas atmazgāšanu netolerēsim. Gribētu cerēt, ka nesekos vēl kāda banka.

– Pazīmju nav? PNB bankai problēmas ar kapitāla pietiekamību tika fiksētas jau 2017. gadā.

– Pazīmju nav. Bet, tāpat kā autobraucēju par 5 km/h ātruma pārsniegšanu uzreiz neliek cietumā, bet izsaka brīdinājumu, līdzīgi bankām. Ir jādod laiks nerezidentu bankām pārorientēties, jo tām ļoti īsā laikā ievērojami samazinājies klientu apjoms. Nevaru pateikt, kad problēmas izlīda PNB bankai – FKTK ir veikusi savas darbības un neatskaitās ne valdībai, ne FM, tā ir neatkarīga institūcija.

– Nez vai neatkarīgas institūcijas vadību varētu tā politiski izspiest. Vai šis solis no uzraugu puses ticis pozitīvi novērtēts?

– Šāda vērtējuma nav. Daudzas problēmas ziņojumos par mūsu finanšu sektoru tā vai citādi saistītas ar uzraugu, līdz ar to viena no reformas jomām bija pārvaldes struktūras maiņa un neatkarības stiprināšana, apstiprinot visu padomi parlamentā un arī atdalot padomes izpildinstitūcijas no lēmējvaras. Vecajā modelī departamentu vadītāji padomē paši gatavoja lēmumus un paši par tiem lēma.