Rīga atsijā vidusskolēnus
Daļai izglītojamo tiks liegta iespēja iegūt vispārējo vidējo izglītību pašvaldības izglītības iestādēs. Tas neattiecas uz izglītības ieguvi neklātienē vai tālmācībā. Rīgas pašvaldības noteikumi par skolēnu uzņemšanu vidusskolu 10. klasēs ierobežo jauniešu iespējas turpināt mācības, jo pašvaldībā ir stingrākas prasības nekā likumā atļauts.
Spēkā esošais tiesiskais regulējums paredz, ka uzsākt vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi ir tiesīgs ikviens skolēns bez vecuma ierobežojuma, ja ir ieguvis apliecību par pamatizglītību. Arī Izglītības un zinātnes ministrija ir atzinusi, ka Rīgas pašvaldības noteikumi ir pretrunā bērna labākajām interesēm un tiesībām uz izglītību. Piemēram, pulks Latvijas jauniešu ir ieguvuši apliecību par sekmīgu pamatizglītības iegūšanu. Atbilstoši valsts standartiem viņi var iestāties vidusskolā. Tomēr Rīgas vidusskolas šobrīd var atteikt uzņemšanu, jo iestāšanās kritēriji to pieļauj, daļēji ignorējot faktu, ka pamatizglītība ir iegūta un apliecība izsniegta. “Aicinām pašvaldību nekavējoties pilnveidot noteikumus un atcelt nepamatotās prasības. Ikvienam, kas ieguvis pamatizglītību, ir tiesības bez maksas iegūt arī vidējo izglītību. Rīga nav izņēmums,” uzsver tiesībsargs Juris Jansons.
Raksturosim iespējamo situāciju ar piemēriem:
“Reinim lieliski padodas matemātika un citi eksaktie priekšmeti, bet pamatskolā grūtāk gājis valodu apguvē. Pamatskolas beigšanas apliecībā vienīgais četrinieks latviešu valodā, savukārt valsts pārbaudījumā matemātikā Reinis ieguvis 87%. Tomēr ar šādiem rezultātiem iekļūt kādā no Rīgas vispārējām vidusskolām Reinis nevarēs (Rīgas prasība – gada vērtējums latviešu valodā apliecībā par vispārējo pamatizglītību nav zemāks par piecām ballēm). Elīnas zināšanas un prasmes ir izteikti humanitāras – jaunietei lieliski padodas valodas, mūzika un māksla. Neskatoties uz to, ka Elīna 9. klasi beigusi ar atzīmēm 9 un 10 latviešu, angļu un franču valodā, iegūtie 30% valsts pārbaudījumā matemātikā (Rīgas prasība – vismaz 35% valsts pārbaudījumos katrā priekšmetā) liegs viņai iespēju turpināt mācības kādā no vidusskolām.”
Tiesībsarga ieskatā pašvaldības rīcība aizskar bērnu tiesības uz izglītību vairāku iemeslu dēļ. Uzņemšanas kritēriji neatbilst iekļaujošās izglītības būtībai un mērķim, jo izglītojamiem, kuri ir spējīgi, piemēram, eksaktajos priekšmetos, bet nav spējuši pietiekami labi nokārtot pārbaudījumus valodās, faktiski ir liegta iespēja turpināt iegūt vispārējo vidējo izglītību Rīgā. Arī opcija iegūt izglītību neklātienes un tālmācības formā nav līdzvērtīga iespējai iegūt vidējo izglītību klātienes formā. Var saprast, ka pašvaldības mērķis esot bijis izglītības kvalitātes celšana, taču nav pieļaujams kvalitāti uzlabot tādējādi, ka no izglītības iestādēm tiek izslēgti skolēni, kuri atsevišķās disciplīnās ir mazāk spējīgi.
Tiesībsarga ieskatā Rīgas pašvaldība nav vērtējusi bērnu labākās intereses, bet gan pārlikusi atbildību par iespēju tikt uzņemtiem vispārējās vidusskolās uz bērniem, liekot viņiem pierādīt savas tiesības uz vispārējās vidējās izglītības iegūšanu. Tāpat būtu jānovērš situācijas, kad visas pašvaldības vidējās izglītības iestādes nosaka augstākus uzņemšanas kritērijus, nekā tie, kas nepieciešami pamatizglītības iegūšanai, tādējādi liedzot brīvi pieejamu vidējo izglītību pašvaldībā. Visbeidzot, noteikumi pieņemti trīs mēnešus pirms mācību gada beigām, neiesaistot izglītojamos un viņu vecākus, tādēļ nevar atzīt, ka pašvaldība ir ievērojusi labas pārvaldības principu.