Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (Vienotība) intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta Panorāma” atzina vēlēšanu tuvuma un pedagogu arodbiedrības piketa draudu ietekmi pedagogu algu palielināšanā. Ministrs arī apgalvoja, ka “šobrīd makroekonomiskā situācija ir labāka nekā vasaras sākumā, budžets pildās pietiekami labi” un ir panākta vienošanās, ka no septembra pedagogu minimālā alga par likmi būs par 30 eiro lielāka, sasniedzot 710 eiro.
Ministrs pašreizējo atalgojuma palielināšanas plānu uzsver kā visizdevīgāko tieši pedagogiem. Algu palielināšanai kopumā ir vajadzīgi 15 miljoni eiro. 6,7 miljoni eiro tiks ņemti no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, un pārējā nauda arī ir atrasta. Skolotāju atalgojuma celšanai tiks izmantoti neiztērētie līdzekļi par Izglītības un zinātnes ministrijas IZM) pārraudzībā esošo ēku uzturēšanu un skolēnu brīvpusdienām. Pēc viņa sacītā, šajās programmās ir ietaupījums, jo, piemēram, pateicoties siltajai ziemai, izdevās ietaupīt uz profesionālo mācību iestāžu ēku uzturēšanas rēķina vai skolēnu brīvpusdienām, jo mazāk skolēnu apmeklēja mācību iestādes. Tāpat līdzekļu ietaupījums IZM iekšienē esot izveidojies arī saistībā ar studiju kredītiem.
Vēl gan notiks intensīvas sarunas ar Finanšu ministriju, bet 4. septembrī šis Ministru kabineta grozījums tiks iesniegts Saeimā.
Savukārt nākamgad ir nepieciešami 19 miljoni. “Tas ir pilnīgi pašsaprotami, ka nevar šogad pacelt [pedagogu algas], bet nākamgad nolaist atpakaļ,” viņš skaidro, piebilstot, ka tās ir Valdības un Finanšu ministrijas kopējas rūpes.
Ministrs arī skaidro, ka finansiāls ieguvums no veiktās skolu reformas ir 4,3 miljoni, un šī nauda tiks iekļauta jaunajā pedagogu algu celšanas projektā. Tiks veidota ekspertu grupa, kas strādās pie turpmākām finanšu aplēsēm, kāds ietaupījums ir iespējams no skolu tīkla sakārtošanas. Ja skolu tīkls valstī būtu ideāls, varētu ietaupīt 50 miljonus eiro, bet ir skaidrs, ka realitāte ir cita – skolu sistēma valstī ir ar trūkumiem.
“No nākamā gada 1. septembra algu grafiks pedagogiem paredz jau 750 eiro mēnesī par likmi. Tātad ekspertu grupai nopietni ir jāstrādā visa gada garumā, lai uz septembri ir skaidrība par finanšu avotiem nākamajam [algu] kāpumam,” pauž ministrs.
“25 Latvijas skolas ir nolēmušas šī gada septembrī durvis neatvērt,” skaidro ministrs, un iemesls ir nepietiekams skolēnu skaits. Aptuveni 40 skolas tiek apvienotas vai pārveidotas, piemēram, no vidusskolas uz pamatskolu. “Darbs ir lēns, grūts un lēmumi ir sāpīgi, īpaši pašvaldībās,” viņš atzīst.
Pēc ministra vārdiem, skolotājam skolā “jājūtas labi”, taču IZM fokusā tomēr ir skolēns un izglītības kvalitāte, kamēr arodbiedrības mērķis ir laba alga pedagogam.
“Jāņem vērā, ka tikai 40% Latvijas skolotāju strādā pilnu slodzi vai vairāk, un viņu atalgojums ir 991 eiro,” akcentē ministrs, nevēloties “salikt vienā katlā” skolotājus, kas strādā tikai piecas stundas nedēļā, ar tiem, kas strādā četrdesmit stundas nedēļā.
Tāpat arī ministrs skolēniem novēlēja laimīgu, radošu un sportisku jauno mācību gadu, savukārt pedagogiem – sagatavoties pārmaiņām, kas sāksies aiznākamajā gadā, kad stājas spēkā jaunais izglītības standarts, kas paredz satura izmaiņas vispirms pirmskolā un pēc tam arī pamatskolā un vidusskolā.
Foto: F64