Saeima Bordānam piedod nepārdomāto komunikāciju
Valdošajā koalīcijā gan nav vienprātības par to, vai tieslietu ministrs Jānis Bordāns ar savu Latvijas tieslietu sistēmu kritizējošo vēstuli ārvalstu vēstniecībām nodarījis valstij kaitējumu, taču koalīcijas stabilitātes vārdā viņam šis nepārdomātais solis tiek piedots.
Saeima ceturtdien noraidīja opozīcijas pieprasījumu ministram, kurā tā lūdz izvērtēt iespējamo kaitējumu ar tieslietu ministra nosūtītajām vēstulēm ārvalstu vēstniecībām, kurās viņš sūrojās par kriminālprocesu pret savu partijas biedru Juri Jurašu, norādot uz tiesībsargājošo iestāžu un Ģenerālprokuratūras darbinieku saistību ar korupcijā ieslīgušiem likumpārkāpējiem.
Par spīti neoficiāli paustajai neapmierinātībai ar J. Bordāna vēstuļu negatīvo ietekmi uz Latvijas starptautisko tēlu, oficiāli Ārlietu ministrija, atkārtojot Jaunās konservatīvās partijas retoriku, norobežojas no šī skandāliņa un aicina vēstuli neuztvert kā valdības pārstāvja, bet gan kā partijas līdera rakstītu vēstuli.
Savukārt debatēs tieslietu ministra vadītās Jaunās konservatīvās partijas pārstāve Linda Ozola norādīja, ka opozīcijai nav tiesību kaut ko pārmest J. Bordānam, jo viņš rakstījis patiesību.
«Mēs aiz skaistiem vārdiem par neatkarīgām tiesībsargājošām institūcijām, par sakārtotiem likumiem un procesiem no savas sabiedrības arī neslēpsim patieso situāciju saistībā ar korupciju valstī, jo, tikai nosaucot to – šo problēmu – vārdā, mēs patiesībā to varam izlabot. Kamēr mēs to nenosauksim vārdā, viņa turpinās veģetēt. Un šinī gadījumā es uzskatu, ka Latvijas atrunas par Latvijas tēlu ir zināmā mērā pat nožēlojamas, jo smalka āriene, kuru mēs kopsim, bet absolūti nesakārtota iekšiene nekādā veidā nepalīdzēs uzlabot mums Latvijas tēlu,» uzsvēra L.Ozola.
Tam gan nepiekrīt viens no pieprasījuma autoriem, Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošais ekspremjers Māris Kučinskis. «Ja es tagad pieteiktu, ka es esmu šeit atnācis un savu runu teikšu kā privātpersona Māris Kučinskis, nevis deputāts, es, man šķiet, redzētu vairākus smaidus un jau tagad redzu (..) Tas ir tas pats, ko es teicu ministram Bordāna kungam Pieprasījumu komisijā. Nav tā, ka vienu dienu tu esi partijas priekšsēdētājs, vienu dienu tu esi vīrs savā ģimenē, vienu dienu – privātpersona. No tā brīža, kad katrs no ministriem iegūst ministra mandātu, viņš ir ministrs. Un tā arī viņš tiek uztverts gan Latvijā, gan sabiedrībā kopumā, nerunājot par to, kā uz Latviju skatās mūsu sabiedrotie, mūsu draugi un arī nedraugi ārpus Latvijas. Ja reiz kāds saņem vēstuli no Bordāna kunga, kurā tiek apšaubīta pastāvošā tiesiskā vara un tās kompetence, un funkciju sadalījums, tad tas arī tiek uztverts, ka par to sūdzas ministrs Bordāns,» pauda politiķis un uzsvēra, ka pieprasījums tapis, lai norādītu uz ministra kļūdu un aicinātu viņu tādas vairs neatkārtot, nevis censties panākt viņa demisiju.
Kā jau pienākas līdzīgās situācijās, debatēs pārsvarā piedalījās opozīcijas deputāti, taču to, ka ne visi koalīcijas pārstāvji piekrīt oficiālajai, J. Bordānu attaisnojošajai pozīcijai, apliecināja Nacionālo apvienību pārstāvošā Aleksandra Kiršteina paustais.
«Es tomēr aicinu noraidīt šo pieprasījumu, jo vēstuļu rakstīšana… tā ir sena un neatņemama mūsu tautas tradīcija,» īsā retrospekcijā atgādinot, piemēram, pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu Latvijas inteliģences vēršanos pēc palīdzības pie padomju Krievijas un jau neatkarīgās Latvijas iekšlietu ministra Māra Gulbja vēstuli Romas pāvestam, smieklu pavadīts, teica A. Kiršteins.
Jāatgādina, ka arī viņa partijas biedrs, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols ir kritizējis J. Bordāna rīcību, norādot uz iespējamajām sekām, piemēram, starptautiskajās tiesvedībās, kurās iesaistīta Latvija, taču koalīcijas stabilitātes vārdā arī viņš ne komisijas, ne Saeimas sēdē opozīcijas pieprasījumu neatbalstīja.
Foto: Saeimas kanceleja