Segt “Latvijas dzelzceļa” zaudējumus Satiksmes ministrijas pieteiktajā apmērā valsts šogad atļauties nevar

Valsts uzņēmumā “Latvijas dzelzceļš” finansiālā situācija neuzlabojas. Šogad kravu apjoms kritīs līdz rekordzemam līmenim. Un tas nozīmē, ka uzņēmums atkal prasīs valstij naudu.

Kā vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”, Satiksmes ministrijai jau gada sākumā bija uzdevums izstrādāt ziņojumu ar scenārijiem, kā izmaksas dzelzceļa milzim vēl samazināt. Ziņojumam ir ierobežotas pieejamības statuss. Līdz valdības galdam tas netiek, jo iebildumi ir Finanšu ministrijai. Tā negrib dot subsīdijas prasītajā apmērā. Tikmēr joprojām nav zināms, kurš turpmāk vadīs”Latvijas dzelzceļu”, jo konkurss vēl par mēnesi pagarināts.

Reformas, izmaksu optimizācija un darbinieku atlaišana valstij piederošajā uzņēmumā “Latvijas dzelzceļš” turpinās jau ilgāku laiku, taču finanšu situācija neuzlabojas.

Kravu pārvadājumi pa dzelzceļu šī gada pirmajos trīs mēnešos salīdzinājumā ar pagājušo gadu samazinājušies vairāk nekā par trešdaļu (36,3%) un bija 4 miljoni (4,353 miljoni) tonnu. Ilgstošo kravu apjomu lejupslīdi būtiski ietekmēja arī Krievijas iebrukums Ukrainā un ieviestais sankciju režīms. Nedaudz, bet pieauga vienīgi iekšzemes dzelzceļa kravu pārvadājumi.

“Ar “Latvijas dzelzceļu” strādāsim arī ar vietējiem uzņēmumiem. Uzsākti jau sarunu raundi, lai sekmētu vietējo kravu pārvadājumus, izmantojot dzelzceļu. Ir vērojamas pozitīvas tendences. Strādājot ar uzņēmuma pagaidu vadību . Cerams, ka kolēģus (valdībā) drīzumā varēsim informēt par nākotnes virzieniem,” pauž satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

Tomēr optimismam pamata ir maz.

Satiksmes ministrijas un paša uzņēmuma prognozes liecina, ka šogad kravu apjoms samazināsies līdz visu laiku zemākajam līmenim – 16 miljoniem tonnu. Pēc pagājušā gada 24. februāra, kad Krievijas karš Ukrainā atsākās jaunā, daudz nežēlīgākā fāzē, publiskajā telpā izskanēja politiķu runas par pilnīgu robežu slēgšanu austrumu virzienā. Tomēr arī pērn lielākā daļa kravu nāca no Krievijas. Uzņēmumā stāsta, ka pašlaik būtisku apjomu “Latvijas dzelzceļa” kopējā bilancē veido no Kazahstānas vestās kravas.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) norāda: “Attiecībā uz operatīvo situāciju, kāda ir “Latvijas dzelzceļā”, kad strauji mainās mūsu attiecības ar mūsu austrumu kaimiņu, sankcijas, sankcijas, sankcijas, mēs redzam, ka dzelzs priekškars krīt. Optimāli pateikt, ka tonnu (kravas), kā nu tās kustēsies ir ļoti grūti, vēl pēdējās tur mūk cauri. Ļoti nedroša tā lieta ir. Tā, ka tas nozīmē milzīgu restrukturizāciju pašā “Latvijas dzelzceļā”.”

Meklējot jaunas iespējas pelnīt, “Latvijas dzelzceļa” meitasuzņēmums “Ldz Cargo” šogad sāka pārvadāt kravas no Igaunijas ostām uz Krieviju. “Nekā personīga” jau stāstīja, ka Igaunija savam valsts uzņēmumam “Operail” Krievijas un Baltkrievijas kravas vest aizliedza. Tomēr mūsu politiķi, neskatoties uz dažādiem riskiem, to atbalsta. Satiksmes ministrs Vitenbergs norāda – iespējas samazināt izdevumus “Latvijas Dzelzceļš” koncerns izsmēlis.

Vitenbergs norāda: “Pēdējo gadu laikā, darbinieku skaits “Latvijas dzelzceļā” ir samazināts no 10 tūkstošiem uz 6. Ir jāturpina darbs tieši augstākajā uzņēmuma vadībā.Jā, mēs esam izstrādājuši plānu kopā ar “Latvijas dzelzceļu” . Jau labu laiku iepriekš esam iesnieguši valdībā. Ir bijis saskaņošanas process un iebildumi no Finanšu ministrijas. Cenšamies par šīm iebildēm panākt vienošanos!”

Satiksmes ministrijas ziņojumam par “Latvijas dzelzceļa” nākotni ir ierobežotas pieejamības statuss.

“Nekā personīga” zināms, ka viens no scenārijiem paredz trīs meitas kompāniju “Ldz cargo”, “Ldz Ritošā sastāva serviss” un “Ldz Loģistika” apvienošanu. Ieguvums gan nebūs liels. Uzņēmumu apvienošana, pēc satiksmes ministra sacītā, ļautu samazināt izmaksas par aptuveni 2-3 miljoniem eiro. Netiek izslēgta arī versija pārdot “Latvijas dzelzceļa” apsardzes uzņēmumu “Ldz apsardze”.

Vienlaikus “Latvijas dzelzceļš” valdībai prasīs papildus naudu no budžeta. Ar to nav apmierināta finanšu ministrija, kura uzskata, ka izmaksas vēl jāsamazina.

Ašeradens sacīja: “Šobrīd “Latvijas dzelzceļš” ir pieteicis ļoti nopietnu finansējuma summu, kāda ir nepieciešama. Attiecībā uz šo gadu, es varu pateikt, ka man ir premjera rezolūcija, ka attiecībā uz šo gadu man ir visi resursi jānovirza izglītībai un veselības aprūpei. Tā kā tā situācija ir ļoti, ļoti komplicēta.Es skaitļus nenosaukšu šobrīd. Bet es gribu teikt, ka tie ir pietiekami lieli līdzekļi, un valdībai šobrīd ir absolūti citas prioritātes. Un tās ir jāatrisina pirmajā pusgadā.”

Valsts subsīdijas dzelzceļa uzturēšanai vidēji sasniedz 70 miljonus eiro gadā. Kādu summu “Latvijas dzelzceļš” valdībai prasīs, uzņēmuma pagaidu vadītājs neatklāj.

VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētāja p.i.Rinalds Pļavnieks norāda: “Ir pasažieru pārvadājumi, kas ir objektīvs, noteikts pakalpojuma apjoms no “Latvijas dzelzceļa”. Un tad ir šis te finanšu līdzsvars. Un bieži vien, kad runā par šiem skaitļiem, tie tiek nekorekti sapludināti savā starpā. Bet apjoms finanšu līdzsvaram šo te zaudējumu segšanai, protams, ir atkarīgs ne tikai no mūsu iekšējiem procesiem. Bet arī no tirgus. Bet es domāju, ka tad, kad informatīvais ziņojums tiks skatīts, jo pagaidām tām ir ierobežotas piekļuves statuss, pēc tam būs ļoti plaša komunikācija ar sabiedrību.”

Savukārt Ašeradens pauž: “Infrastruktūra jāuztur, bet zaudējumus segt, tādā apmērā, kādā ir pieteicies “Latvijas dzelzceļš”, pilnīgi noteikti valsts nevar tādu atļauties. Es ceru, ka maijā mēs šos jautājumus sāksim skatīties. Tie ir tiešām strukturāli makroekonomiski jautājumi, ko mēs darām ar infrastruktūrām, kā mēs tās attīstām. Un, protams, mums būtu jāredz jaunā “Latvijas dzelzceļa” vadība, ar ko viņa nāk klajā, kas ir tās idejas. Viens ir ministrija un eksperti, bet bieži vien ir izšķirīgi, kā vadītāji rīkojas.”

Februāra sākumā padome izteica neuzticību “Latvijas dzelzceļa” vadītājam Mārim Kleinbergam. Jauno valdes priekšsēdētāju meklē konkursā. Tajā pieteicies arī uzņēmuma valdes loceklis un pagaidu vadītājs Rinalds Pļavnieks.

“Jā, kopš 9.februāra ļoti nopietni izvērtēju – pieteikties vai nepieteikties šajā atlasē. Un tuvojoties šim te (konkursa ) beigu datumam, tomēr nolēmu iesniegt savu pieteikumu šajā atlases konkursā. Man ir starptautiska loģistikas un piegāžu ķēdes pieredze, kur ir gūta izpratne par transporta uzņēmumu pārvaldību. Par tendencēm nozarē. Ir pārvaldīti šādas jomas uzņēmumi un ir iegūts skatījums par to, kā tas varētu būt “Latvijas dzelzceļā”. Bet, cik tā ir izšķiroša pieredze attiecībā pret citiem atlases dalībniekiem, to vērtēs nominācijas komisija,” saka Pļavnieks.

Rinalds Pļavnieks iepriekš ieņēmis dažādus amatus Francijā bāzētās “GEFCO” grupas uzņēmumos. “Latvijas dzelzceļa” valdei pievienojies pirms pusotra gada. Šobrīd uz atlases laiku veic pagaidu vadītāja pienākumus.

Neoficiāli zināms, ka konkursā uz valdes priekšsēdētāju pieteicies arī “Latvijas dzelzceļa” finanšu direktors Rems Razums.

Razuma profesionālā pieredze saistīta ar dažādu uzņēmumu vadību, tai skaitā “Latvijas Balzams”, “Lido”, “Narvesen”.Bijis “Linstow” valdes loceklis. Razums patlaban ir “Latvijas dzelzceļa” finanšu direktors, kā arī meitas kompānijas “Ldz ritošā sastāva serviss” padomes priekšsēdētājs.

“Es nevaru ne atklāt, ka es to esmu izdarījis, ne teikt, ka es to neesmu izdarījis. Es negribu par šo tēmu runāt,” raidījumam “Nekā personīga” teica Razums.

Nominācijas komisija neatklāj, cik pretendentu pieteicās līdz iepriekš izziņotā termiņa beigām – 20.aprīlim. Šonedēļ konkursu uz “Latvijas dzelzceļa” valdes priekšsēdētāja amatu pagarināja vēl par mēnesi, lai piesaistītu plašāku kandidātu loku.

“Būs nepieciešama tāda liela fleksibilitāte, orientēties arī tādos mūsdienu procesos, jo tas iepriekšējais sadarbības modelis ar Krieviju, ar Baltkrieviju nebūs iespējams kā tāds stabils biznesa veids. Tā kā gan aktīva darbība Centrālāzijā vai sadarbība ar Lietuvu, Igauniju. Es gribētu teikt, ka (Valdes priekšsēdētāja kandidātam) būtu jānāk no biznesa vides, ar tādu mūsdienīgu redzējumu arī. Kāda varētu būt sadarbība “Rail Baltic” projektā, kas līdz šim no “Latvijas Dzelzceļa” puses nav bijusi novērota vispār,” sacīja Vitenbergs.

Pēdējā laikā tiek apsvērts, ka taupības nolūkos “Latvijas dzelzceļu” varētu apvienot ar “Rail Baltica” nacionālo ieviesēju “Eiropas Dzelzceļa līnijas”. Taču par to nepieciešams politiski vienoties.