Skaņu mežā’2023 – Debit, Kobijs Sejs un citi

6.-8. oktobrī kultūras ēkā Hanzas Perons (Rīgā, Hanzas iela 16a) notiks Skaņu mežs, ko britu medijs The Wire pērn nodēvējis par lielāko avangarda mūzikas festivālu Baltijā. Festivāls turpina izziņot māksliniekus, programmai pievienojot vokālistu Kobiju Seju (Coby Sey), skaņu mākslinieci Mariju Čavesu (Maria Chavez), ambientās mūzikas producenti Debit un citus. 30. septembrī gaidāms arī festivāla atklāšanas pasākums. Biļetes ir iespējams iegādāties Biļešu servisa kasēs un www.bilesuserviss.lv.

Britu vokālista, producenta un dīdžeja Kobija Seja (Coby Sey) debijas albums Conduit tika iekļauts žurnāla The Wire 2022. gada labāko mūzikas ierakstu sarakstā, savukārt medijs The Guardian Seju portretēja rakstu sērijā “One To Watch”, raksturojot albumu kā vienlaikus politisku un nemierīgu un arī introspektīvu un patiesu. Sejs komentē, ka ieraksts Conduit ir veidots bez kompromisiem un skatās pāri pozitīvu vai negatīvu noskaņu iedalījumam. Vairāk par to, albums ir paredzēts kā aicinājums sapņošanai: ne velti medijā The Quietus ir lasāma Arusas Kureši (Arusa Qureshi) eseja, kurā izklāstīts, kā šī mūzika iedvesmojusi viņas sapņu pasauli.

Sejs ir sastrādājies ar tādiem mūziķiem kā Lafawndah, Mika Levi (Mica Levi), Tirzah un Dīns Blants (Dean Blunt). Viņš vada ikmēneša raidījumu radiostacijā NTS.

Kobijs Sejs savā mūzikā apvieno abstraktu elektroniku, spoken word, r’n’b, post-graimu, drīmpopu, džezu un hip-hopu. Savu muzikālo ietekmju vidū viņš min dziedātāju Grouper, indīroka grupu Sonic Youth, trompetista Mailza Deivisa (Miles Davis) 70. gadu ierakstus un hip-hopa grupu Public Enemy.

Viņa dzīvie priekšnesumi mūzikā iesaista pavadošo grupu trīs cilvēku sastāvā: uz skatuves kāps arī Leiša Tomasa (Leisha Thomas), pazīstama arī kā Alpha Maid, Momoko Gila (Momoko Gill) un Bens Vinss (Ben Vince).

Mūziķa un skaņu mākslinieka Maksa Eilbahera (Max Eilbacher) mājaslapa vēsta sekojošo: “Makss Eilbahers strādā ar skaņu.” Tas nav melots, un šāds šķietami acīmredzams apgalvojums spoguļo arī skanējumu, kas nereti piemīt viņa mūzikai – tā ir abrazīva, taču fokusēta un neieinteresēta sīkumos, kas novērš uzmanību. Ja tajā parādās negaidītas, smalkas detaļas, tās nereti ir efektīvi izceltas un skaidri saklausāmas. Viņa darbi robežojas no ģeneratīvas datormūzikas līdz elektro-akustiskām kompozīcijām un skaņu mākslas instalācijām. Eilbahers ir arī post-minimālisma un avant-roka grupas Horse Lords dalībnieks. Šogad viņš ir arī Eiropas Savienības atbalstītās novatoriskās mūzikas platformas SHAPE+ dalībnieks.

Makss Eilbahers intervijā medijam It’s Psychedelic Baby Magazine uzsver, ka nesaredz datormūziku kā kategoriju, un arī neredz pamatu fetišizēt datoru kā muzikālu instrumentu, asprātīgi piebilstot sekojošo: “Dators ir vienkārši ierīce. [..] Perfektā pasaulē es būtu spējis sev vēlamās skaņas radīt ar kompresēta gaisa flakonu un un spuldzīti, un ne reizi pat nepieskartos datoram. Diemžēl šobrīd man tādu prasmju nav.”

Eilbahers arī labprāt ironizē par skaudra un mērķtiecīga elektroniskās mūzikas komponista klišeju, un atzīst, ka, strādājot ar skaņu, labprāt ļaujas negadījumiem: “Rezultāts, ko sadzirdu caur skaļruņiem, nereti ir ļoti atšķirīgs no tā, ko biju iecerējis savā prātā, taču, ja man patīk tas, ko dzirdu, es ar to strādāju tālāk.”

Visbeidzot, Eilbahers arī pasmejas par izsmalcinātu konceptu un laikmetīgās mākslas žargona kokteili, kas nereti tiek izmantots, lai aprakstītu eksperimentālo mūziku: “Pat ja es sacītu, ka kāds mans skaņdarbs tiecas apcerēt pēckara modernisma arhitektūru Japānā un tās iespējamās sasaistes ar radikālu marksistu idejām Eiropā, pati mūzika tik un tā daudziem cilvēkiem izklausītos pēc zem ledusskapja mirstošas mušas.”

Skaņu māksliniece un vinilplašu atskaņotāju manipulatore Marija Čavesa (Maria Chavez) un multi-instrumentālists, tagad arī grupas Amen Dunes dalībnieks Džordijs Vīlers (Jordi Wheeler) uzstājas kopā jau kopš 2015. gada. 2021. gadā prestižās koncerttelpas Cafe OTO interneta leibls Takuroku publicēja dueta albumu The Kitchen Sessions: 1-5, 2020. Ieraksts tapis pandēmijas laikā – Ņujorkas iestāde The Kitchen, kas vīrusa izplatības dēļ tika uz laiku slēgta apmeklētājiem, duetam piešķīra iespēju savas telpas (un skaņu inženieri) izmantot ierakstu sesijai. Šie bija ērti darba apstākļi arī pašai Čavesai, kas tobrīd lēni atkopās no sarežģītas smadzeņu operācijas. Čavesa izmantoja astoņus vinilplašu atskaņotājus, savukārt Vīlers šajās sesijās spēlēja klavieres, basģitāru un bandžo.

Čavesas un Vīlera priekšnesums atšķirsies no citiem, jo tas notiks nevis uz skatuves, bet gan Hanzas Perona foajē. Pēc tā noslēguma, trīs dienu garumā minētajā foajē būs apskatāma abu mākslinieku veidota instalācija. Vīlera un Čavesas dalība Skaņu mežā notiek sadarbībā ar skaņu mākslas projektu tekhnē, ko atbalsta Eiropas savienība.

Čavesas skaņu mākslas darbi tikuši izstādīti galerijās Documenta 14 Atēnās, JUDD Foundation Teksasā un Getija muzejā Losandželosā; viņa bijusi redzama gan uz žurnāla The Wire vāka, gan uz akadēmiskā izdevuma History of Electronic and Experimental Music apvākojuma. Džordijs Vīlers ir multi-instrumentālists, kas spēlējis gan kā solo mākslinieks, gan ar grupām

Psychic Ills un SMMRSL.

Meksikā dzimusī un šobrīd ASV dzīvojošā producente un dīdžejs Delija Beatrisa (Delia Beatriz) jeb Debit strādā vairākos estētiskos virzienos: viņas klubu priekšnesumi latīņamerikāņu deju mūziku intergrē tehno un industriālās mūzikas vidē, savukārt viņas solo ieraksti demonstrē strauju pāreju no eksperimentālas deju mūzikas uz pārsteidzoši spocīgu ambiento mūziku. Tāds ir novērojams tieši viņas nesenākajā ierakstā The Long Count, ko medijs The Guardian stāda priekšā sekojoši: “Delija Beatrisa izmanto seno maiju flautas, lai panāktu pārsteidzoši oriģinālu skanējumu. [..] Tā kā no seno maiju civilizācijas nav saglabājušās pierakstītas mūzikas liecības, Beatrisa šiem senajiem pūšaminstrumentiem izgudro jaunu valodu. [..] Tā ir baudpilni savāda klausīšanās pieredze.” The Guardian albumu izcēlis arī sadaļā Global Album of the Month.

Medijs Pitchfork savukārt albumu komentē šādi: “The Long Count stipri atšķiras no lielākās daļas ambientās mūzikas. Līdzīgi kā Elianas Radigas (Eliane Radigue) darbi, albuma neierastās frekvences var panākt savdabīgu psihoakustisku efektu. [..] Līdzīgi kā Tomasa Kēnera (Thomas Köner) izolējošā mūzika, albums emocionāli uzskaņojas nevis uz patīkamas melanholijas nots, bet gan uz nenosakāmu draudīgumu.”

Ieraksts veidots, arhīva ierakstus, kuros tiek spēlēti seno maiju instrumenti, iepazīstinot ar mākslīgo intelektu un pašas Delijas Beatrisas savdabīgo estētiku.

Projekta Shure24 ietvaros par Debit labus vārdus sacījusi arī kādreizējā Skaņu meža viešņa Hollija Herndone (Holly Herndon): “Viņa ir tik enerģiska un harizmātiska, nav cita vārda, kā viņu aprakstīt, kā vien “avangards”.”

Flowerpower ir elektroniskās mūzikas duets no Latvijas, kuru veido komponistes Agita Reķe un Sofija Zaiceva. Fokuss tiek vērsts uz skaņu eksperimentiem dzīvā laika performancēs, izmantojot analogos sintezatorus, dažādus ierakstus, kā arī pievienojot digitālu skaņu, veidotu kādā no datorprogrammām. Flowerpower apvieno eksperimentālu, ambientu improvizāciju ar deju mūzikas elementiem. 2021. gadā Flowerpower izdeva savu pirmo albumu Margery the Medium, savukārt 2023.gada maijā Flowepower piedalījās Tallinn Music Week, uzstājoties uz Skaņu meža skatuves.

Festivāla biļetes cena ir 50 EUR, tās ir iespējams iegādāties Biļešu Servisa kasēs un www.bilesuserviss.lv. Biļete ir derīga trīs festivāla pasākumu apmeklējumam – 30.septembrī mākslas centrā NOASS un 6.-7.oktobrī kultūras ēkā Hanzas Perons. Pārējo festivāla pasākumu apmeklējums ir bez maksas.