Skolas, skolēni un pedagogi nav pietiekami nodrošināti ar nepieciešamo datortehniku
Skolu, skolēnu un pedagogu nodrošinājums ar stacionārajiem datoriem, portatīvajiem datoriem un planšetēm ir nepietiekams, lai attālināti nodrošinātu kvalitatīvas izglītības pieejamību valstī un izmantotu digitālos resursus kompetencēs balstīta izglītības satura ieviešanā. Tas secināts Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) veiktajā pētījumā par skolu, skolēnu un pedagogu nodrošinājumu ar datortehniku.
LPS padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure uzsver: “Ņemot vērā pastāvošo situāciju, aicinām atvērt valsts finansētu programmu skolēnu, pedagogu un izglītības iestāžu nodrošinājumam ar stacionārajiem datoriem, portatīvajiem datoriem un planšetēm, lai iespējami īsā laikā ikvienā Latvijas skolā īstenotu pilnvērtīgu attālināto mācību procesu un ieviestu tādus tehnoloģiskos risinājumus, kas ļauj pielietot mūsdienu vajadzībām atbilstošu digitālo mācību saturu un metodes izglītības procesā. Savukārt, lai novērstu sociālekonomiskās situācijas ietekmi uz skolēnu iespēju saņemt kvalitatīvu izglītību, kā prioritāti jānosaka skolēnu apgādi ar nepieciešamo datortehniku, priekšroku dodot bērniem no maznodrošinātajām un daudzbērnu ģimenēm.”
Savukārt Valsts prezident padomniec informatīvās telpas un digitalizācijas politikas jautājumos Ieva Ilvesa akcentē, ka arī “Valsts prezidentam digitalizācija un digitālās prasmes ir nozīmīgs darba jautājums, jo bērnu pilnvērtīga nodrošināšana ar modernajām tehnoloģijām skolās un mācībās mājās nebūs tikai šī brīža krīzes jautājums, bet arī aktuāls valsts attīstībā ilgtermiņā. Ir skaidrs, ka labklājību varēsim celt tikai tad, ja būs pietiekami laba digitālā pratība kopumā un nepieciešamie ieguldījumi digitālajā izglītībā. Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas ir tā nozare, kas ļauj pievienot vērtību ekonomiski un celt produktivitāti, kas Latvijā jau šodien ir ļoti nepieciešama. Tāpēc ir atbalstāmi ieguldījumi digitālajā izglītībā un kopumā tehnoloģiju attīstībā.”
Laika posmā no šī gada 5. novembra līdz 11. decembrim LPS veica pētījumu par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nodrošinājumu, tika aptaujātas 562 pašvaldību vispārizglītojošās izglītības iestādes. LPS mērķis bija noskaidrot, vai esošais informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nodrošinājums izglītības iestādēs, skolēniem un pedagogiem ir pietiekams kvalitatīva attālinātā mācību procesa īstenošanai.
Pētījuma rezultāti liecina, ka kvalitatīvas izglītības nodrošināšanai attālināti kopumā nepieciešamas 86 896 datortehnikas vienības, tai skaitā 12 588 stacionārie datori, 20 561 planšetes un 53 747 portatīvie datori. Savukārt skolēniem no 1. līdz 6. klasei kopumā nepieciešamas 28415 datortehnikas vienības, tai skaitā 20 275 jeb 18% portatīvie datori un 8140 jeb 7,2% planšetes no kopējā izglītojamo skaita. Savukārt 7. līdz 12.klases skolēniem kopumā nepieciešamas 19718 datortehnikas vienības, tai skaitā 16072 jeb 18,2% portatīvo datoru un 3646 jeb 4,1% planšetes no kopējā izglītojamo skaita.
Vienlaikus aptaujas dati parāda, ka pedagogiem kopumā nepieciešamas 10 741 datortehnikas vienības, tai skaitā 9214 jeb 36,5% portatīvie datori un 1527 jeb 6,1% planšetes no kopējā pedagogu skaita.
Izglītības iestādēs kopumā trūkst 3 120 stacionāro datoru. 9 468 stacionārie datori ir nolietojušies un nav pilnvērtīgi lietojami mācību procesā. Trūkst arī 8 186 portatīvie datori un 7 248 planšešu, kopumā veidojot 28 022 tehnikas vienību, kas nepieciešams kvalitatīvas izglītības nodrošināšanai attālināti izglītības iestādēs.
LPS uzsver, ka pastāvošās situācijas rezultātā, pieaug sociālekonomiskā ietekme uz skolēnu iespējām iegūt kvalitatīvu izglītību. Skolas norāda, ka izdegšana vērojama pedagogiem un arī skolēniem, jo ir skolēni, kas attālinātā mācību procesa laikā saskaras ar nopietnām psiholoģiskām problēmām, noslēdzas sevī. Ir skolēni, kuriem ir psiholoģiskais diskomforts tāpēc, ka nav atbilstoša datora, tehnisku iespēju pieslēgties tiešsaistē kopā ar citiem klases biedriem, kā rezultātā pazeminās iespējas apgūt mācību programmu.
“Attālinātais mācību process ir īpašs izaicinājums pašvaldībām, jo izglītība vienmēr ir bijusi prioritāte un šobrīd saskaramies ar nopietniem izaicinājumiem. Regulāri ieguldām skolu tehnoloģijās, tomēr datoru plānveidīga nodrošināšana tika paredzēta klātienes mācībām, bet šobrīd ir cita situācija. Skolas iegādājas datortehniku, bet tas nav pietiekami, jo tā ir vajadzīga vairāk nekā klātienes procesā. Lai arī novada skolās interneta pieslēgums ir labs, tomēr mājsaimniecībās šī situācija ir daudz atšķirīgāka, internets dažviet ir lēns. Arī skolotājiem steidzīgi bija jāapgūst digitālās prasme un tas jāturpina darīt. Svarīgs ir arī mācību saturs, kas joprojām jānodrošina pilnā apmērā. Savukārt ģimenes un to iespējas novadā ir dažādas, nodrošinājums ar tehnoloģijām atšķirīgs. Īpaša uzmanība jāpievērš daudzbērnu ģimenēm, kurās bērniem stundas tiešsaistē pārklājas un nav pietiekami daudz datoru,” skaidro Iecavas novada pašvaldības Izglītības nodaļas vadītāja Vija Ieleja.
Visbeidzot LPS aicina digitālās transformācijas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam 4.1 Rīcības virziens „Digitālās prasmes un izglītība” iekļaut tēmu par skolēnu, pedagogu un izglītības iestāžu nodrošinājumu ar informācijas un komunikācijas tehnoloģijām: mācību platformām, WEB kamerām, stacionārajiem datoriem, portatīvajiem datoriem un planšetēm.