Šmits: Nepieciešamas atkāpes Kopējā lauksaimniecības politikā, lai mazinātu nelabvēlīgu laikapstākļu radīto negatīvo ietekmi
Pirmdien un otrdien, 26. un 27. jūnijā, zemkopības ministrs Didzis Šmits Luksemburgā piedalījās Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes sanāksmē. Ministri pārrunāja situāciju ES lauksaimniecības tirgū pēc Krievijas agresīvā iebrukuma Ukrainā un saistībā ar lauksaimnieciskajai ražošanai nelabvēlīgajiem laikapstākļiem daudzās ES dalībvalstīs. Diskusijas notika arī par Eiropas Komisijas (EK) sagatavoto augu aizsardzības līdzekļu (AAL) ilgtspējīgas lietošanas jauno regulu.
Latvijas lauksaimnieku darbu un ieņēmumus jau pavasarī negatīvi ietekmēja stiprās salnas, un tām tagad, vasarā, sekojošais sausums un karstums. Ilgstoši sausuma apstākļi negatīvi ietekmē lielāko daļu lauksaimniecības kultūru un to attīstību, tostarp lopbarības augu ražību. Tāpēc zemkopības ministrs Didzis Šmits aicināja EK atļaut vairākus izņēmuma pasākumus Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskajā plānā 2023.-2027. gadam, piemēram, pieļaut atkāpes no ES prasībām par neražojošām platībām, lai palīdzētu lauksaimniekiem pārvarēt grūtības un stabilizēt situāciju, saglabājot lauksaimniecības nozares izturētspēju.
“Ekstremālu laikapstākļu dēļ, kas piemeklējuši gan Latvijas, gan citu Eiropas valstu lauksaimniekus, aicinām Komisiju piemērot atsevišķas atkāpes no KLP prasībām,” uzsvēra Didzis Šmits. “Tas ļautu neražojošās lauksaimniecības zemes platības (buferjoslas, laukmales, papuves) izmantot pārtikas ražošanai un lopbarības ieguvei.”
Vairums dalībvalstu pauda atbalstu Latvijas priekšlikumiem piemērot šādas atkāpes Kopējā lauksaimniecības politikā, aicinot EK atbalstīt ierosinātās elastības iespējas lauksaimniekiem tik sarežģītajos apstākļos.
Pārtikas ražotāji ilgstoši ir pakļauti spiedienam, jau sākot ar Covid-19 ierobežošanas pasākumiem līdz situācijai, ko izraisījusi pašreizējā Krievijas militārā agresija Ukrainā. Tāpēc EK nākusi klajā ar priekšlikumu piešķirt 330 miljonu eiro finansējumu 22 ES dalībvalstu lauksaimniekiem, kurus ietekmē nelabvēlīgie klimatiskie apstākļi, augstas resursu izmaksas un dažādi ar tirgu un tirdzniecību saistīti jautājumi. Latvijai atbalstā plānots piešķirt 6,8 miljonus eiro. Jūlija sākumā notiks dalībvalstu diskusijas par EK sagatavoto priekšlikumu, kā arī paredzēts balsojums par tā apstiprināšanu.
Diskutējot par tirdzniecības aspektiem, kas saistīti ar lauksaimniecību, zemkopības ministrs uzsvēra nepieciešamību turpināt atbalstīt Ukrainu, vienlaikus aicinot EK vērtēt svarīgāko ražošanas resursu pieejamību un to cenu kopsakarību ar lauksaimniecības produktu cenu attīstību. Tāpat ministrs vērsa uzmanību, ka ir jāvērtē nevienlīdzīgā tirgus konkurence saistībā ar importa pieaugumu ES no trešajām valstīm un uzsvēra nepieciešamību panākt līdzsvarotus tirdzniecības sarunu rezultātus, ņemot vērā mūsu ražotāju intereses un nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus.
Sanāksmes laikā zemkopības ministrs Didzis Šmits tikās ar Spānijas lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ministru Luisu Planas Pučades (Luis Planas Puchades), ar kuru pārrunāja Spānijas kā ES Padomes prezidentvalsts prioritātes nākamajam pusgadam un uzsvēra Latvijas intereses.
Savukārt diskusijā par AAL lietošanas samazinājumu Latvija tāpat kā citas ES dalībvalstis uzsvēra, ka sagaida EK veikto ietekmes papildu novērtējumu, kam jāsniedz atbildes par AAL lietošanas samazinājuma ietekmi uz pārtikas ražošanu un pietiekamību, cenām, ietekmi uz mežsaimniecību un bioloģisko daudzveidību, kaitīgo organismu izplatīšanās risku, ietekmi uz ražotāju konkurētspēju un rentabilitāti.