Socioloģija rāda, ka Lemberga reitings ir gandrīz puse no visa ZZS reitinga

13. Saeimas vēlēšanu rezultāts izrādījies likumsakarīgs Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) – spilgta līdera un runasvīra trūkums ir bijis noteicošais faktors, lai politiskā apvienība šogad sasniegtu krietni mazāku reitingu, nekā tad, kad par premjera amata kandidātu nominēts partijas “Latvijai un Ventspilij” vadītājs Aivars Lembergs.

Socioloģija rāda, ka Saeimas vēlēšanās, kad Lembergs izraudzīts par ZZS premjera amata kandidātu, politiskā spēka rezultāti bijuši gandrīz izcili. Lembergs par ZZS Ministru prezidenta amata kandidātu nominēts 2006., 2010. un 2014. gadā. Tieši šajos gados ZZS saņēmusi lielāko vēlētāju atbalstu.

Kā liecina socioloģijas dati, 9. Saeimā apvienībai augustā bija 11,2% liels reitings, bet rezultātā – 16,7%. Arī 10. Saeimā ZZS uzrāviens pēdējo nedēļu laikā bija vērienīgs – politiskā spēka reitings septembrī bija 9,5%, bet vēlēšanu dienā – 20%. Savukārt 12. Saeimā ZZS gala reitings bija 19,5 %.

Savukārt 2014. gadā, kad Lembergu apsūdzēja tā dēvētājā “oligarhu lietā” un viņš nekandidēja uz premjera amatu, ZZS reitings bija vien 12,3 %. Savukārt 13. Saeimas vēlēšanās ZZS ar Māri Kučinski priekšgalā sasniedza tikai 9,9%. Vēl sliktāku rezultātu politiskā apvienība uzrādīja vien 2002. gadā, kad notika 8. Saeimas vēlēšanās – tās ZZS noslēdza ar 9,4%.

Ja parēķinām politiskās apvienības kopējo rezultātu, tad jāsecina, ka Lemberga reitings ir vien gandrīz puse no ZZS reitinga. Tik krasa atšķirība spilgti norāda uz to, cik liela loma ir spēcīgam līderim.

Politiskajai apvienībai, kurai bieži pārmet komunikācijas prasmju trūkumu un vienveidību, 13. Saeimas vēlēšanu rezultāti ir nopietns signāls, lai pārskatītu savu līdzšinējo darbību un komunikāciju ar sabiedrību. Valdības sasniegumi neko nenosaka, ja nav spēcīga līdera, kas par tiem pavēstītu visai sabiedrībai. Ja līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām ZZS neatrisinās šo problēmu, tad, visticamāk, šīs tai būs pēdējās vēlēšanas.

Foto: F64