Spēles uz dzelzceļa var būt nāvējošas

“Spēles uz dzelzceļa var salīdzināt ar asu nazi – jau kopš bērnības mums stāsta, lai to neaiztiekam, jo var sagriezties. Kad pirmo reizi sev iegriezīsi ar nazi pirkstā, sapratīsi, ka vairāk to nevajag aiztikt. Taču spēles uz dzelzceļa var būt nāvējošas,” uzsver Aleksandrs, kurš īsi pirms savas sestās dzimšanas dienas zaudēja kājas, pieķeroties braucošam vilcienam.

Kā liecina VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) veiktā aptauja, 63% iedzīvotāju savā bērnībā ir rīkojušies pārgalvīgi, iespējams, apzināti vai neapzināti riskējot ar savu veselību vai pat dzīvību. Vairākkārtīgi to ir darījuši 54%.

Aleksandrs silti iesaka vecākiem ar saviem bērniem pārrunāt bīstamās lietas – jo vairāk bērns zinās, ka tas nav droši, jo mazāka būs vēlme izmēģināt. Atceroties dienu, kad Aleksandrs zaudēja kājas, viņš stāsta, ka tās sāpes nevar vārdos aprakstīt. “Tas ir ļoti briesmīgi, kad Tu guli savā asins peļķē un Tu neko nevari izdarīt. Tā arī paliec guļus, saprotot, ka Tu “ieberzies”. Kad es izgāju no komas, es dzirdēju, kā mana mamma raud, un es teicu, lai viņa nomierinās. Viņa bija ļoti priecīga, ka es vispār pamodos. Es gribēju piecelties no gultas, bet man vairs nebija kāju. Mamma teica, ka man nav kāju, bet es tam neticēju. Es mēģināju piecelties, bet man tas vēl joprojām nav izdevies. Tikai nākamajā dienā es sapratu, ka es vairs nekad nestaigāšu.”

LDz ir izstrādājis piecas jaunas dokumentālās īsfilmas, kurās attēloti gan patiesi stāsti ar cilvēkiem, kuri ir cietuši negadījumos uz un pie sliežu ceļiem, gan arī intervijas ar speciālistiem. Aleksandrs ir viens no pieciem dokumentālo īsfilmu varoņiem. Tajās ar saviem stāstiem dalījušies arī Viktora mamma Irina, kuras dēls pēc negadījuma uz dzelzceļa sliedēm cieš no garīgās veselības problēmām, un Jevgenijs, kurš, esot vieglā alkohola reibumā, šķērsoja sliedes neatļautā vietā, pakrita un zaudēja samaņu, un diemžēl slimnīcā pamodās jau bez kājām. Tāpat dokumentālajās īsfilmās attēloti stāsti, kuru varoņi paši par tiem jau vairs nevar pastāstīt. Viena no īsfilmām vēsta par meiteni, kuru steigas un neuzmanības dēļ notrieca vilciens, bet otra – par jaunieša pašnāvību. Šajās filmās pieredzē dalās arī SIA “LDZ CARGO” dīzeļlokomotīves vadītājs Mārcis Čerpinskis un pusaudžu psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs.

Dokumentālās filmas LDz izmantos drošības stundās, izsūtīs skolām, kā arī publicēs Facebook.com un Youtube.com kanālos. LDz pateicas dokumentālo filmu varoņiem par drosmi dalīties ar saviem stāstiem, kā arī kompānijai “Studija Lokomotīve”, kas sagatavoja tos.

Ar Aleksandra stāstu aicinām iepazīties šeit: https://www.youtube.com/watch?v=CnHKT_TKpmw

Komentāri