Strauji pieaug podkāstu kultūras attīstība Latvijā
Podkāsti jeb raidieraksti ir jauna un strauji augoša mediju kategorija Latvijā. Podkāstus kopumā klausās 44% jeb aptuveni 613 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16-74 gadiem, liecina Latvijas Radio veiktā aptauja sadarbībā ar Snapshots. Pēdējā gada laikā podkāstu patērētāju loks audzis par 233 tūkstošiem klausītāju.
Statistikas dati liecina, ka podkāstus klausās gan Rīgā, gan Latvijas mazpilsētās un lauku teritorijās, visbiežāk brīžos, kad tiek veikti mājas darbi (45%), pirms iemigšanas (24%), kā arī ēst gatavošanas laikā (22%). Latvijas iedzīvotāji galvenokārt tos klausās mājās (78%), kā arī, esot ceļā vai sportojot (42%), bet visretāk – darbā (16%).
Visbiežāk klausītāji vēlas ar raidieraksta palīdzību padziļināt savas zināšanas par kādu konkrētu tēmu. 48% podkāstu lietotāju tas ir galvenais vadmotīvs, bet 42% svarīgs ir izklaidējošs saturs un 39% aktuālās informācijas ieguve. Piektā daļa auditorijas podkāstos meklē iedvesmu.
Starp populārākajiem podkāstiem Latvijā ir Latvijas Radio veidotie podkāsti: „Krustpunktā”, „Kā labāk dzīvot”, „Pasakas”, „Digitālās brokastis”, „Kā ir būt?”, „Zināmais nezināmajā”, „Ģimenes studija”, „Lieliskais piecinieks” un „Pieci rīti”.
“Pasaulē jau pirms kāda laika sācies kārtējais podkāstu vilnis – šī gada aprīlī vien jau publicētas 48 miljoni raidierakstu epizožu. Latvijas Radio pasūtītā pētījuma rezultāti apstiprina, ka Latvijā tas sācies pagājušajā gadā un sagaidāms, ka, pat ja ne tik strauja, cik aizvadītajā gadā, augšupeja turpināsies arī šogad,” teica Latvijas Radio podkāstu redaktors-attīstītājs Andrejs Siliņš. “Lielās raidierakstu straumēšanas vietnes turpina investēt un attīstīt savas platformas, un podkāstu “spēlē” pirmos soļus spēruši arī līdz šim tajā nebijuši pasaules tehnoloģiju giganti. Arī Latvijas mērogā audio saturs turpina attīstīties gan skaita, gan kvalitātes ziņā.”
Līdz aprīļa vidum podkāstu vietnēs pieejamas 22 jaunas Latvijas Radio satura vienības. Latvijas Radio mērķis ir ne tikai saglabāt esošo līmeni, bet turpināt to celt, piedāvājot sabiedrībai visaptverošu, kvalitatīvu un ērti pieejamu saturu audio formātā.
Sācis skanēt jauns podkāsts par podkāstu tapšanu – „Raidnīca”
Lai informētu par strauji augošo raidierakstu kultūru un podkāstu autoriem Latvijā, sācis skanēt Latvijas Radio podkāsts „Raidnīca”. Tajā uz sarunu tiek aicināti paši raidierakstu veidotāji, kuri stāsta, kā radušies viņu podkāsti un apspriež podkāstu vidē aktuālus tematus. „Raidnīca” klausāma visās lielākajās podkāstu vietnēs, un tās fragmenti dzirdami arī Latvijas Radio 1 ēterā sestdienās, plkst.9.40.
„Raidnīcas” sarunas laikā tiek pievērsta pastiprināta uzmanība kādam konkrētam tematam – podkāstu vēsturei Latvijā, producēšanai, reklamēšanai, vai ar podkāstu Latvijā var nopelnīt, korporatīviem podkāstiem, vārda brīvībai, Latvijas Radio podkāstiem u.c. „Raidnīcu” vada Latvijas Radio žurnāliste Dace Krejere, kurai ir vairāk nekā 20 gadu pieredze radio žurnālistikā.
Pirmajās „Raidnīcas” epizodēs par saviem podkāstiem stāstījuši Lauras Grēviņa, Krišs Kupruks, Aiga Veckalne, Justīne Savitska, Luīze Ratniece un Marta Herca.
Interesanti, ka L.Grēviņa savā podkāstā uz sarunu aicina sabiedrībā populārus un mazāk pazīstamus cilvēkus, kuri stāsta par dzīvi, ģimeni, darbu. G.Ratniece podkāstu veido kopā ar meitu, daloties pieredzē par tēmām – izdegšana, perfekcionisms, pašapziņa, vidusmūža krīze, sapņi, simboli, pasakas u.c. M.Hercas podkāstā sarunas ir par feminismu un, ko šodien nozīmē būt sievietei. K.Kupruks strādā LMT un raidierakstu veido tieši uzņēmuma darbiniekiem. J.Savitska ir Latvijas Radio producente un vada dažādus podkāstus, viņas veidotais raidieraksts “Tēta projekts” saņēmis Latvijas Žurnālistu asociācijas Izcilības balvu. A. Veckalnes raidieraksts ir pirmais valodas podkāsts Latvijā, kur dzirdamas sarunas par latvisko, bet ne tikai – arī par čehu, romu, latgaliešu valodām.
Plānots, ka „Raidnīca” skanēs līdz gada beigām.
Podkāsts ir raidieraksts, ko jebkurš var publicēt speciālās tiešsaistes vietnēs, daloties informācijā.
Papildu info: Snapshots aptaujā intervēti 1002 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 16 līdz 74 gadiem.