“Stūra mājā” plāno izvietot valsts pārvaldes iestādes

Stūra mājā pēc rekonstrukcijas būtu vieta gan Valsts drošības dienesta (VDK) darbībai veltītajai izstādei, gan valsts pārvaldes iestādēm, uzskata Latvijas Okupācijas muzeja (LOM) vadība un Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ). Kā labs piemērs tiek minētas kaimiņvalstis: Viļņā bijušajā čekas namā sava vieta atvēlēta muzejam, sava – tiesu struktūrām. Tallinā saglabāti vēsturiskie pagrabi, bet pārējā ēkas daļā iekārtoti apartamenti.

Arī turpmāk Brīvības ielas 61. namā ir jābūt muzejam, kas glabā atmiņas par tieši šeit notikušo. To nedrīkst aizmirst, par to jāstāsta sabiedrībai, Stūra mājas projekta pārskata konferencē teica LOM direktora vietniece Līga Strazda. Muzejs vienmēr uzņēmies zināmu atbildību par šo ēku, pat tad, kad nav bijusi par to teikšana. 2003. gadā te tika atklāta Gļeba Panteļejeva veidotā piemiņas zīme Melnais slieksnis.

Kad namu atstāja Valsts policija, LOM darbinieki nākuši un lūkojuši, ko varētu iekļaut krājumā un kā varētu izmantot telpas. Diemžēl tolaik finansiālie apstākļi to nav ļāvuši darīt. Tāpat LOM piestrādājis pie tā, lai šis nams saņemtu vēsturiskas piemiņas vietas statusu. Līdz ar to, uz jautājumu, vai muzejam, kas te ir no 2014. gada, kad te īstenots projekts laikā, kad Rīga kļuva par Eiropas kultūras galvaspilsētu, jābūt īslaicīgi vai ilglaicīgi, atbilde esot viena – protams, ilglaicīgi. Vienīgā problēma – kā to panākt? Jau pirms četriem gadiem uzdotie jautājumi palikuši tie paši, kas šobrīd. Tikai izstāde, kas bija paredzēta pusgadam, paildzinājusi savu mūžu. To ļāvusi darīt ikgadējā Kultūras ministrijas piešķirtā dotācija 78 000 eiro apmērā, plus vēl pašu par pakalpojumiem nopelnītais. (Šo gadu laikā ekspozīciju apskatījuši 200 000 cilvēku.) Skaidrs, ka šādā nenoteiktā formātā tas viss var turpināties vēl gadu vai divus, bet ne ilgāk. L. Strazda norādīja, ka kopš 2014. gada LOM ir vienīgais īrnieks šajā namā un līdz šim neviens komercīrnieks nav izrādījis par to interesi, tāpēc diez vai var cerēt, ka tādi atradīsies turpmāk. Ja noņemtu šo opciju – īres nams – un atstātu tikai vēsturiskās ēkas statusu – no tā valstij sliktāk nekļūtu. Patiesībā LOM neesot svarīgi, kāds ir ēkas statuss, jo tam jau tāds ir: vietējā arhitektūras pieminekļa un vēsturiskā notikuma vieta.

Valsts nekustamo īpašumu valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis vērsa uzmanību uz to, ka šis nams savu vēsturisko vērtību ieguvis, jau sākot no 1919. gada, kad Pētera Stučkas valdība te ierīkoja Revolucionārā kara komiteju.

Latvijas brīvvalsts laikā te bija dažādas institūcijas, arī Finanšu un Iekšlietu ministrija, padomju okupācijas gados te atradās VDK un čekas pagrabi, bet laikā līdz 2008. gadam – Valsts policija. Pēdējos gados VNĪ ir atjaunojuši jumtu un fasādi tā, kā tā sauktais Tetera nams izskatījies savos pirmsākumos – pirms Pirmā pasaules kara. 2016. gadā namā veikta arī mākslinieciski arhitektoniskā un kultūrvēsturiskā izpēte, kā arī notikusi tehniskā apsekošana. Ēka tiek apsaimniekota atbilstoši tās pašreizējam piepildījumam.

Šobrīd VNĪ sadarbībā ar LOM gatavojot iespējamos attīstības scenārijus un veicot aprēķinus būvdarbu un nomas izmaksām. Tā, lai šeit varētu izvietot valsts pārvaldes iestādes. Par šo ēku VNĪ neesot šaubu, ka nedrīkst aizmirst tās pagātni, tāpēc pirmais stāvs un pagrabi jāatstāj muzejam. Taču nams ir liels, tā platība ir 8500 kvadrātmetru, tāpēc tas viss jāatgriež apritē, un VNĪ meklēšot iespējas, kā attīstīt pārējās telpas.

Foto: F64

Komentāri

cumshots vines.https://www.yoloxxx.com/

www.yaratik.pro