Taupīt vai tērēt? Naudas plānošana bērnu acīm

Lai arī kā gribētos, visu nopirkt nav iespējams, jo naudu nevar tērēt bezgalīgi. Bērniem gan šī izpratne veidojas tikai ar laiku – atšķirt vajadzības un vēlmes ir jāmācās. Zinot, kas ir obligāti nepieciešams, bet no kā var atteikties, cilvēks definē prioritātes. Taču dzīve bez vēlmju piepildīšanas arī būtu ļoti skumja. Kā palīdzēt bērnam apgūt naudas plānošanu, lai pietiktu gan vajadzībām, gan vēlmēm, iesaka “Swedbank” Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Jāveido izpratne par vajadzībām un vēlmēm

Naudas ir tikai tik, cik nopelnām, un tā ir jātērē gudri un pārdomāti. Tāpēc ir ļoti svarīgi jau agrīnā vecumā veidot izpratni par to, ka pērkam ne tikai tās lietas, ko gribam, bet arī to, kas ir vajadzīgs, un tas jāsagādā vispirms.

Bērni, it sevišķi paši mazākie, mēdz domāt, ka mantas mājās parādās, jo viņi tās grib. Jau ar bērniem, kas sasnieguši četru gadu vecumu, un pavisam noteikti ar skolēniem var un vajag runāt par naudas vērtību, par to, ka nauda ir jānopelna, ka iztērēt var tikai tik, cik nopelnīts, un visbiežāk pirmās tiek apmierinātas vajadzības, bet pēc tam, izvērtējot, cik daudz naudas atlicis, – arī vēlmes. Tāpēc ir svarīgi saprast, kas ir vēlmes un kas – vajadzības.

Vajadzības ir tas, bez kā nevar iztikt, piemēram, ēdiens, ūdens, apģērbs, mājoklis. Vēlmes ir tās lietas vai pakalpojumi, bez kuriem ikdienas dzīvē varētu iztikt. Vēlmes ir kā sapņi, tās var būt daudz un dažādas. Tās, piemēram, ir lietas priekam – jauns velosipēds, rotaļlietas, kinoteātra apmeklējums, sevis palutināšana ar lielu cukurvates mākoni vai karstās šokolādes dzēriena baudīšana kafejnīcā kopā ar draugiem.

Bērnam var skaidrot, ka arī pieaugušie, plānojot ikdienas budžetu, cenšas ņemt vērā gan vēlmes, gan vajadzības. Tomēr ir maksājumi, kas jāveic obligāti, piemēram, par silto un auksto ūdeni, elektrību, telefonu un internetu, apģērbu, ēdienu, un ir tādi izdevumi, ko var ik pa laikam samazināt vai palielināt, piemēram, izklaides braucieni, saldumi u. c.

Kāpēc nevar (un nevajag) nopirkt visu, ko gribas?

Tā kā nauda “no gaisa nekrīt”, ir nopietni jāapdomā, kam to tērēt. Ja gribam rīkoties ar naudu gudri, ļoti būtiska ir krāšana un mērķu sasniegšana. Krāšana prasa laiku un trenē pacietību, kā arī izpratni, ka vajadzību un vēlmju ir daudz, bet naudas apjoms tomēr ir ierobežots.

Lai bērnam vispār rastos vēlme krāt, ir svarīgi izvirzīt mērķi un izveidot nelielu krāšanas plānu – cik daudz, kādā laika periodā un no kādas naudas iespējams mērķim sakrāt. Mērķi ieteicams vizualizēt un novietot redzamā vietā. Tad katru reizi, kad gribēsies naudu iztērēt citur, tas par sevi visu laiku atgādinās un atteikties no papildu tēriņiem būs vieglāk.

Protams, ja krājkasītē ir zināma naudas summa, var rasties vilinājums to iztērēt kādai pēkšņai iegribai. Taču tērēt tikai tāpēc, ka to var atļauties, nav gudri. Ir gudri to darīt tikai tad, ja kaut kas patiešām ir vajadzīgs, un tikpat gudri ir arī padomāt par to, kas būs vajadzīgs rīt, parīt, nākamnedēļ vai nākamajā mēnesī.
Vēlmes var ierobežot vai atlikt uz vēlāku laiku. Turklāt arī vēlmes var sadalīt prioritātēs – kaut ko vēlos stiprāk, kaut ko ne tik ļoti. Katru reizi, kad pēkšņi sagribas veikalā nopirkt kaut ko garšīgu, der atcerēties, kas ir prioritāte – gardums tūlīt vai tomēr tā otra lielākā, svarīgākā lieta, kurai kādu laiku jau esmu krājis. Tad no našķiem atteikties ir daudz vieglāk.

Ja mērķis ir gana tāls, var ieplānot, ka pusceļā mazās uzvaras kaut kā tiek atzīmētas, lai uzturētu entuziasmu. Vecāki var arī vienoties ar bērnu, ka gadījumā, ja līdz noteiktam laikam bērns pats sakrās pusi, pārējo pieliks vecāki.

Ko darīt, ja bērns kādu laiku pacietīgi krājis, bet pēkšņi zaudē motivāciju un grasās sakrāto iztērēt sīkumos?
Pirmkārt, labi nostrādā nogaidīšanas pieeja. Var mudināt bērnu nogaidīt 48 stundas līdz gala lēmuma pieņemšanai. Nereti pēc šī laika domas mēdz mainīties, jo lēmumu vairs nevada impulss. Ja arī pēc tam bērns grib atteikties no sava mērķa, derētu pārrunāt, kas tam par iemeslu. Varbūt mērķis kaut kādā ziņā kļuvis neaktuāls un to nepieciešams koriģēt.

Pat ja pēc dziļākas sarunas bērns joprojām ir nolēmis uzkrājumu iztērēt, vecākiem to nevajadzētu aizliegt, bet gan ļaut bērnam gūt šo pieredzi un būt līdzās ar mierīgu, nosvērtu sarunu un gudru padomu. Aizliegšana vai kritizēšana nav pareizie rīki. Labāk, lai bērns piedzīvo bankrotu ar pirmajiem 20 eiro nekā vēlāk jau ar krietni lielākām summām. Nav jau tā, ka vienmēr visi lēmumi ir pareizi – kļūdas pieļauj arī pieaugušie, bet ir svarīgi no tām mācīties, lai tās neatkārtotu nākotnē.

Sabiedrības un katra indivīda labklājībai ir vajadzīga laba finanšu veselība, par kuru jāsāk rūpēties jau skolas gados, veidojot izpratni, kas ir nauda, kāpēc svarīga budžeta plānošana, kā pelnīt naudu un kā to gudri ieguldīt. Tāpēc, turpinot pērn aizsākto tradīciju, arī šogad “Swedbank” aicina Latvijas skolēnus iesaistīties finanšu pratības iniciatīvā “Naudas diena”.  Tas būs aizraujošs vienas dienas pasākums visu klašu skolēniem, kur videolekciju formātā interaktīvā, vieglā un aizraujošā veidā finanšu eksperti un vieslektori stāstīs, kas ir nauda, kāpēc svarīga budžeta plānošana, kā pelnīt naudu un kā to gudri ieguldīt.

Pasākums norisināsies visām klašu grupām – no 1.-12. klasei, kur tieši 3.–5. klašu nodarbība būs veltīta tam, kā gudri rīkoties ar naudu, kā atšķirt vēlmes no vajadzībām, kāpēc ir svarīgi izvirzīt mērķus un kā tiem sakrāt naudu. “Naudas diena” notiks 31. oktobrī tiešsaistē naudasdiena.lv visās Latvijas skolās un noslēgsies ar enerģiskās grupas “Citi Zēni” koncertu. Dalība tajā ir bez maksas.