Tehnoloģijas – bērnu “digitālās aukles”

Par kādu medijpratību var runāt ar bērniem, kuri vēl neprot ne lasīt, ne rakstīt, bet jau darbojas internetā? Tādi pētījumi ir vajadzīgi, jo tehnoloģijas mainās ļoti strauji un pieaugušajiem ir jāspēj reaģēt, kā tās ietekmē bērnus, sacīja Britu padomes pārstāvniecības vadītāja Latvijā Zane Matesoviča.

Pētījuma rezultāti Latvijā liecina, ka vecāki tehnoloģijas izmanto aukles vietā un uzskata, ka bērni ir pārāk mazi, lai saprastu digitālos riskus.

Jāmācās arī vecākiem

Pētījuma rezultāti Latvijā liecina, ka vecāki tehnoloģijas izmanto aukles vietā un uzskata, ka bērni ir pārāk mazi, lai saprastu digitālos riskus. Bet Latvijas Drošāka interneta centra aptauja par bērnu interneta lietošanas paradumiem liecina, ka daudzi jaunākā skolas vecuma bērni neapzinās riskus. Katra nākamā šā gadsimta desmitgade rada arvien jaunas tendences, kurām ir grūti pielāgoties gan vecākiem, gan izglītības iestādēm. Digitālā plaisa starp paaudzēm likusi radīt padomus, ieteikumus, vadlīnijas vecākiem par to, kā dzīvot online režīmā kopā ar saviem bērniem.

Nākamgad Eiropas Komisija piedāvās vadlīnijas par darbošanos digitālajā vidē vecākiem, kas audzina līdz astoņus gadus vecus bērnus, kā arī pedagogiem.

Jauna Eiropas mēroga problēma

«Neviens nezina šo problēmu: zīdainis un digitālās tehnoloģijas, jo tehnoloģiju ražotāji ir mainījuši lietošanas paradumus,» saka LU profesore pedagoģijas doktore Zanda Rubene, kura bija Eiropas Komisijas pētījuma satura koordinatore Latvijā. Šā gadsimta pirmajā desmitgadē interneta lietošanas paradumi tika attiecināti uz 6-13 gadus veciem bērniem, jo viņi mācēja lasīt un rakstīt. Šajā desmitgadē ir cita tendence – internetu lieto jau 0 gadu vecumā, proti, zīdaiņi jeb Alfa paaudze. Skārienjutīgo tehnoloģiju paaudze.

Latvijā bērni pazūd viedtālruņos

Latvijā mobilās ierīces izmanto katrs otrais bērns vecumā līdz diviem gadiem (47 procenti), katrs trešais bērns skatās mobilās ierīces vismaz reizi dienā, bet 87 procenti bērnu vecumā no trīs līdz sešiem gadiem lieto tehnoloģijas. Eiropas mēroga kvalitatīvajā pētījumā piedalījās 234 ģimenes no 21 valsts, no tām desmit bija Latvijas ģimenes. Pētnieki skaidroja, kā bērni, jaunāki par astoņiem gadiem, darbojas ar digitālām tehnoloģijām un kāda ir vecāku iesaiste bērnu tehnoloģiju lietošanā.

Kādi ir rezultāti? Latvijā bērni viena līdz divu gadu vecumā izmanto arī interaktīvo TV. Iepriekš bija planšetes. Tagad ir viedtālruņi. Daudziem vecākiem nav tādu prasmju kā sešgadniekiem, kas spēlē datorspēles, spēj izveidot digitālus objektus, lejuplādēt, apstrādāt foto. Bērni izmanto tehnoloģijas vidēji divas līdz piecas stundas dienā, galvenokārt brīvdienās.

Visizplatītākais audzināšanas vai sodīšanas veids ir atļauja vai liegums izmantot tehnoloģijas, diemžēl tehnoloģiju izmantošana attīstošos nolūkos nenotiek.

Jo vairāk bērnu ģimenē, jo plašāks ir tehnoloģiju klāsts. «Patērētāju sabiedrības iezīme,» konstatē Z. Rubene. Pieaugušie uzskata: tehnoloģijas ir mūsdienīgi, bet nedomā, kā tās izmantos bērnu attīstībā. Te arī atbilde uz jautājumu par mazu bērnu vajadzību pēc medijpratības, taču vecākiem trūkst padoma, ko un kā darīt. Visizplatītākais audzināšanas vai sodīšanas veids ir atļauja vai liegums izmantot tehnoloģijas, diemžēl tehnoloģiju izmantošana attīstošos nolūkos nenotiek. Vai arī tā ir reti izplatīta. Vecākiem ir jāzina, ko katrā interneta platformā bērns var iemācīties, un vecāku uzdevums ir būt klāt bērnu audzināšanas procesā, nevis iedot viedtālruni, lai tas auklē bērnu, uzsver Z. Rubene. Latvijā vecākiem ir interese pilnveidoties kā vecākiem samērā īsu laika posmu – kamēr viņu bērni pieaug līdz trīs gadu vecumam. Pēc tam, pēc viņu domām, ar audzināšanu jānodarbojas pirmsskolā, vēlāk – skolā. Tomēr vecākiem ir jāattīsta paradums bērnam jautāt ne tikai par ēšanu, izpildītiem mājasdarbiem, bet arī par viņa paradumiem onlinerealitātē.

Prasmīgi, bet nezinoši

Nereti vecāki lepojas, ka bērni ir piedzimuši ar zināšanām, kādu pašiem nebija. Viņi ātri apgūst jaunās tehnoloģijas, diemžēl vecāki bieži pārvērtē savu bērnu zināšanas un kritiskās domāšanas spēju. Eiropas Komisija vērš uzmanību, ka digitālā revolūcija arī turpmāk būtiski mainīs to, kā eiropieši dzīvo, strādā un mācās. Eiropas jaunieši ir aktīvi interneta, lietojumprogrammu un spēļu lietotāji, taču viņiem ir jāapgūst medijpratība, kiberhigiēna, lai varētu izvērtēt viltus ziņas, kiberiebiedēšanu, radikalizāciju, kiberdrošības apdraudējumus un krāpniecību. Vairāk nekā 80 procentu jauniešu Eiropā izmanto internetu sociālajām aktivitātēm.

Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska iepazīstināja ar aptauju par bērnu interneta lietošanas paradumiem Latvijā (aptauja pieejama: https://www.diagnostika.drossinternets.lv/). Aptaujā piedalījās 17 806 skolēni no 420 skolām. Tika aptaujāti 3. un 6. klašu skolēni.

Aptaujā piedalījās 8400 trešās klases skolēni, un 1500 no viņiem ir riska grupa. Bērni sacīja, ka viņi bez pieaugušā ietu tikties ar nepazīstamu cilvēku, kas uzrunājis internetā. Vairāk nekā 1000 bērnu uzskata, ka drīkst atklāt interneta sarunbiedram informāciju par dzīvesvietu.

1.klašu skolēnu klupšanas akmeņi ir neprasme izvērtēt interneta iespējas. Piemēram, 70 procentu uzskata, ka nav jāatver nezināma sūtītāja e-pasts (nevis pielikums). 27 procenti aptaujāto ir pārliecināti, ka viņi nav atbildīgi par informāciju, ar kuru dalās digitālajā vidē. Aktuāla tēma ir kailfoto sūtīšana un pārsūtīšana. Daudzi skolēni nezina, ka atbilstoši Latvijas likumdošanai nepilngadīgas personas kailfoto izplatīšana ir krimināli sodāma darbība, kriminālatbildība iestājas no 14 gadu vecuma. Par šādām darbībām nepilngadīgie krimināli sodīti nav, bet piespiedu darbi kā soda veids ir piemēroti.

Bet 47 procenti atbildēja, ka nespēlēs spēles angļu valodā matemātikas apguvei, ja nu «tur», citā valstī, matemātika ir citādāka. Tas liecina, ka bērni nezina, ka bērni nepārvalda analītisko domāšanu.

TENDENCES EIROPĀ:

Kontakts ar tehnoloģijām pirms divu gadu vecuma sasniegšanas.

Vecāki mērķtiecīgi neattīsta bērnu kompetences internetā, bet vairāk kontrolē. Izņēmums ir Skandināvija.

Latvijā, Lietuvā, Baltkrievijā, Rumānijā vecāki rada plašu pieeju tehnoloģijām ar nelieliem ierobežojumiem. Tehnoloģijas kalpo kā aukle.

Foto: Pixabay