Uzņēmēju optimismu nomainījis piesardzīgs skats, bizness pielāgojas jaunajiem apstākļiem

Ģeopolitiskie riski un nestabilitāte Baltijas valstu uzņēmumu vadītājiem liek būt būtiski pesimistiskākiem nekā gadu iepriekš par ekonomikas attīstību pasaulē un Baltijas reģionā. Lielākās bažas uzņēmēji pauž par ģeopolitisku konfliktu iespējamību, inflāciju un energokrīzi, liecina PricewaterhouseCoopers (PwC) nupat veiktais pētījums “PwC Baltijas uzņēmumu vadītāju aptauja 2023”.

Aptauja, kurā piedalījās 323 uzņēmumu vadītāji Latvijā, Lietuvā un Igaunijā liecina, ka pērn analoģiskā pētījumā fiksēto cerīgo skatu nākotnē ir nomainījušas daudz piesardzīgākas prognozes. Vairāk nekā puse uzņēmumu vadītāju visās Baltijas valstīs (Latvijā un Igaunijā 51%, Lietuvā – 55%) prognozē, ka tuvākā gada laikā pasaules ekonomika piedzīvos lejupslīdi. Arī attiecībā uz savu valstu ekonomiku attīstību prognozes ir līdzīgas – ekonomikas samazinājumu šogad prognozē 63% aptaujāto augstākā līmeņa vadītāju Latvijā, 62% Igaunijā un 40% Lietuvā. Tiesa, uzņēmumu vadītāji Eiropā un pasaulē ir vēl skeptiskāk noskaņoti – Centrālās un Austrumeiropas valstu reģionā (CAE) ekonomikas kritumu prognozē 74% vadītāju, Rietumeiropā – 75%, bet globālais rādītājs pasaulē ir sasniedzis 73%, kas ir pesimistiskākā prognoze pēdējo 10 gadu laikā .

“2022. gads kļuva par kārtējo negaidīto pavērsienu gadu, kas lika uzņēmumu vadītājiem pieņemt lēmumus par pielāgošanos agrāk nepieredzētiem augstas inflācijas un ģeopolitisko risku apstākļiem. To saasināja pieaugošā spriedze energoresursu un citu izejvielu tirgos 2022. gadā,” pētījuma datus komentē PwC Latvija valdes priekšsēdētāja un vadošā partnere Zlata Elksniņa-Zaščirinska. “Minētie apstākļi ir mainījuši uzņēmumu vadītāju noskaņojumu visā Eiropā, kam pamatā ir dažādi iemesli un virkne neskaidrību – par Krievijas uzsāktā kara gaitu Ukrainā, par kara ietekmes dziļumu uz ekonomiku, par Eiropas energouzņēmumu spēju pārorientēties no Krievijas uz citiem energoavotiem, par izejvielu piegādi, kas aizstāj piegādes no sankcijām pakļautajām valstīm, par inflācijas turpmāko dinamiku un pieprasījuma tendencēm cenu kāpuma ietekmē.”

Neraugoties uz ģeopolitisko situāciju un ekonomikas satricinājumiem, Baltijas uzņēmumu vadītāju vidū joprojām saglabājas pārliecība par sava pārstāvētā uzņēmuma apgrozījuma palielinājumu nākamajos 12 mēnešos uz ko norāda 46% aptaujāto Latvijā, 53% Lietuvā un 45% Igaunijā. Vienlaikus uzņēmumu vadītāji visās Baltijas valstīs ir pārliecināti par spēju pārvarēt izaicinājumus un prognozē stabilu uzņēmuma apgrozījuma izaugsmi nākamo trīs gadu periodā (Latvijā – 80%, Lietuvā – 89%, Igaunijā – 83%), kamēr CAE valstīs pārliecināti par to bija tikai 50% aptaujāto.

Lielākie draudi – ģeopolitiski konflikti, inflācija, energokrīze

Novērtējot lielākos draudus, kas turpmākā gada laikā varētu negatīvi ietekmēt uzņēmējdarbību, uzņēmumu vadītāji Baltijā akcentē trīs: ģeopolitiskais konflikts (kā būtiskāko apdraudējumu norāda vadītāji Latvijā un Lietuvā), inflācija (galvenais risks Igaunijā) un energokrīze. Ja pērn šie riski bija krietni mazāk aktuāli, un kā galvenais izaicinājums dominēja darbaspēka pieejamības jautājums, šogad 80% uzņēmēju Latvijā, 82% Lietuvā un 50% Igaunijā satrauc ģeopolitiska konflikta radītie draudi.

Savukārt, lai mazinātu iepriekš minētos draudus, uzņēmuma vadītāji plāno dažādot piedāvātās preces un pakalpojumus (42% Igaunijā, 37% Latvijā un 25% Lietuvā), papildus ieguldīt kiberdrošībā un datu privātuma nodrošināšanā (41% Igaunijā, 35% Lietuvā un 28% Latvijā), kā arī meklēt un apgūt jaunus noieta tirgus (40% Lietuvā, 32% Igaunijā un 25% Latvijā).

Trešā daļa aptaujāto uzņēmumu vadītāju Latvijā (31%) un Igaunijā (32%) arī uzskata, ka viņu pārstāvētie uzņēmumi pēc 10 gadiem nebūs ekonomiski dzīvotspējīgi, ja tie turpinās darboties pašreizējā virzienā, savukārt Lietuvā šāds viedoklis ir gandrīz pusei aptaujāto augstākā līmeņa vadītāju (47%). Uzņēmēji Baltijas reģionā apzinās situāciju un, lai to nepieļautu ir gatavi attiecīgi rīkoties, investējot procesu un sistēmu automatizēšanā, darbaspēka kvalifikācijas paaugstināšanā, tehnoloģiju ieviešanā u.c. Globālā līmenī uzņēmēji ir pesimistiskāki, nekā Latvijā vai Igaunijā, piemēram, CAE reģionā 45% (Lietuvā līdzīgi – 47%) uzskata, ka viņu pārstāvētie uzņēmumi pēc 10 gadiem nebūs ekonomiski dzīvotspējīgi.

Risinājumi – cenu celšana, izmaksu mazināšana, jauni produkti un pakalpojumi

Attiecībā uz konkrētiem soļiem, kas ir jau sperti, vai drīzumā tiks sperti potenciālo problēmu mazināšanai, visu Baltijas valstu uzņēmumu vadītāji ir minējuši cenu paaugstināšanu (vairāk nekā puse uzņēmēju jau spēruši šo soli, aptuveni trešā daļa to vēl plāno), izmaksu samazināšanu – 46% no aptaujas dalībniekiem Latvijā, 54% Lietuvā un 39% Igaunijā ir to jau paveikuši, un aptuveni trešdaļa to vēl grasās darīt. Uzņēmumu vadītāji arī norāda, ka koncentrējas uz centieniem dažādot preču un pakalpojumu piedāvājumu – Latvijā par to jau izšķīrušies 42% aptaujāto vadītāju, un vēl 32% norāda, ka grasās spert šādu soli.

Savukārt novērtējot nozīmīgākos eksporta tirgus, Baltijas valstu uzņēmējiem tie ir abas kaimiņos esošās valstis, kā arī Ziemeļvalstis, Polija un Vācija. Aptaujātie uzņēmumu vadītāji Latvijā par sev nozīmīgākajiem tirgiem uzskata Igauniju (33%), Lietuvu (32%), Vāciju (22%), Zviedriju (16%) un Somiju (14%). Igaunijas uzņēmējiem nozīmīgākie tirgi ir Somija (30%), Latvija (29%) un Lietuva (22%), bet Lietuvas uzņēmējiem izteikts līderis ir Latvija (42%), kam seko Igaunija (29%) un Polija (26%).

Apjomīgas atlaišanas neplāno

Kā pozitīvs faktors jāuzsver tas, ka uzņēmēji neplāno veikt apjomīgu darbinieku atlaišanu – 77% uzņēmumu vadītāju Latvijā norādījuši, ka tuvākā gada laikā to darīt neplāno. 83% atzinuši, ka neplāno arī samazināt atlīdzības līmeni. Jāuzsver, ka tieši darbaspēka piesaiste jau ilgstoši ir bijis viens no lielākajiem izaicinājumiem Baltijas uzņēmumu vidū. Arī 2023. gadā šo kā problēmu min 52% uzņēmumu vadītāju Latvijā, 55% Lietuvā un 43% Igaunijā (atzīstot, ka piesaistīt darbiniekus ir kļuvis grūtāk). Tiesa, visās Baltijas valstīs šis rādītājs ir samazinājies, salīdzinot ar 2022. gadu. Vairāk nekā puse respondentu visās Baltijas valstīs sacījuši, ka turpmākā gada laikā neplāno būtiski mainīt darbinieku skaitu. Līdzīgi kā pērn, lielākā daļa aptaujāto vadītāju Baltijā tuvāko 12 mēnešu laikā paredz atalgojuma palielinājumu robežās līdz 10%.

Valdības uzdevumi – konkurētspējīgi nodokļi, aizsardzība un drošība

Uzņēmumu vadītāji Lietuvā un Igaunijā daudz biežāk minējuši valsts aizsardzības un drošības stiprināšanu (attiecīgi – 62% un 66%), kā galveno valdības prioritāti nākamajiem 12 mēnešiem, savukārt Latvijā tā ir mazāk prioritāra (45% respondentu). Jau ceturto gadu pēc kārtas uzņēmumu vadītāji Latvijā norāda uz nodokļu vides konkurētspēju (68%, aizvadītajā gadā – 71%) kā galveno valdības prioritāti nākamajiem 12 mēnešiem, kam seko uzņēmējdarbības vides attīstīšana (55%, aizvadītajā gadā – 61%), kas savukārt pēdējos četros gados ierindota otrajā vietā, bet kā trešo prioritāti uzņēmumu vadītāji Latvijā izceļ valsts pārvaldes izmaksu samazināšanu (55%, aizvadītajā gadā – 52%). Vadītāji Lietuvā uzskata, ka valdības prioritāšu augšgalā, bez iepriekš pieminētās valsts aizsardzības un drošības, jābūt arī nodokļu vides konkurētspējas veicināšanai (56%, pērn – 64%) un reakcijai uz energokrīzi (51%), savukārt uzņēmumu vadītāji Igaunijā trīs galveno prioritāšu sarakstā ierindo arī reakciju uz energokrīzi (51%) un izglītības politikas atbilstību ekonomiskās vides izmaiņām (43%, pērn – 55%).