Uzpūstais skandāls traumē lidostas reputāciju

Divas dienas vienlaikus daudzi darbinieki vai viņu bērni tiešām bija saslimuši, bet maiņu vadītāji nav mācējuši pārgrupēt atlikušos drošībniekus tā, lai pasažieriem nenāktos stāvēt stundu un divas garās rindās uz izlidošanu. Nekāda slēptā streika nav – pie šāda uzskata pieturas lidostas Rīga vadība, un vēstulē to arī apliecina aptuveni simt drošības dienesta darbinieku. Tomēr pārrunas ar kolektīvu par koplīguma pārskatīšanu ir sāktas.

Cīnoties par lielākām algām un labākiem darba apstākļiem, Eiropas lidostu darbinieki mēdz streikot. Parīze, Brisele, Frankfurte. Vācijā gada sākumā vienlaikus streikoja pat astoņu lidostu drošības dienestu darbinieki un galu galā arī panāca sev algas pielikumu.

Latvijā streikošanas tradīcija nav tik populāra kā Rietumos un darbinieku labturības jautājumi tiek risināti ar citām metodēm.
Saslimšana bija sakritība

Lidostas arodbiedrība ir rosinājusi pārskatīt darbinieku koplīgumu un nākamā gada sākumā nāks ar saviem priekšlikumiem, bet pagaidām krīzes novēršanai starp vadību un darbiniekiem notikušas pārrunas. Veiktas nepieciešamās pārbīdes maiņu darbā, un vismaz pagaidām var teikt, ka ugunsgrēks nodzēsts. Arī lidostas rindu monitorēšanā čaklie sociālie tīkli nomierinājušies, atzīstot, ka drošību pat pīķa laikā nu jau var iziet mazāk nekā pusstundā.

Jāatgādina, ka par 7. un 8. oktobrī notikušo sastrēgumu drošības kontrolē tika palaistas baumas, ka tas noticis slēpta streika dēļ. Proti, darbinieki masveidā izņēmuši slimības lapas (tātad sazvērestībā ar ārstiem), lai pārmācītu vadību. Tika izplatīta viena cilvēka anonīma vēstule visu darbinieku vārdā. Taču vadība un arī kolektīvs noliedz, ka notikušais būtu apzināti saskaņota rīcība. Lidostas pārstāve Laura Karnīte Neatkarīgajai stāsta, ka tā tiešām bijusi sakritība. Daudzi saslimuši. Mēnesi pēc skolas un bērnudāza sākuma arī darbinieku bērni slimojuši, un uzņēmumā neesot tādas prakses, ka cilvēki par katru cenu tiek dzīti darbā. Ja ir attaisnojošs iemesls, lai sēž mājās.

80 pasažieru nokavēja

Lidostas drošībā strādā vairāk par 400 darbinieku. Drošības departamentā ir 483 štata vietas, un no tām 325 – tieši Aviācijas drošības nodaļā. Šie cilvēki pieskata perimetru lidlaukā, uzrauga drošību terminālī, analizē dažādus datus, veic publikai redzamus un neredzamus darbus, kā arī strādā pie slīdošajām bagāžas lentēm un metāldetektoriem. Skaidrs, ka, uz darbu neatnākot 40% cilvēku, aizlāpīt šo iztrūkumu bija visai sarežģīti. Ja nestrādā visas līnijas, rinda aug. Pīķa stundā bija arī tādi pasažieri, kas rindu dēļ nokavēja savus reisus, un tagad tiek vētīts, vai viņi bija ieradušies lidostā vismaz divas stundas iepriekš, kā tas paredzēts lidostas noteikumos. Līdz ceturtdienai bija saņemtas 69 pretenzijas par 80 pasažieriem. Vēl pa kādam pārītim dienā ienākot no tālākiem ceļotājiem. Kompensācijas ir prasītas gan par jaunu biļešu iegādi, gan viesnīcu rezervēšanu. Pretenziju vērtēšana esot finiša taisnē.

Darbinieki atvainojas Līcei

Kas attiecas uz lidostas drošības darbinieku skaitu un pašreizējo atalgojumu, nedz vienu, nedz otru neesot plānots būtiski palielināt. Jaunākais aviācijas drošības inspektors saņem piecus eiro stundā, piemaksas par virsstundu darbu un dažus sociālus labumus. Līdz 1000 eiro mēnesī uz rokas sakasīt nevar, taču jāņem vērā, ka, sākot šo darbu, arī prasības ir visai pieticīgas – vidējā izglītība plus vēlams pamats angļu un krievu valodā. Un esot visas iespējas kāpt pa karjeras un atalgojuma kāpnēm. Pārrunās ar darbiniekiem tomēr konstatēts, ka algu jautājums nav tik daudz sasāpējis kā noslodzes sadalījums, tātad organizācija un plānošana. Darbs drošības kontrolē ir ļoti stresains, un ne katrs šo spriedzi var ilgstoši izturēt. Acīmredzot to nav varējis arī tas viens darbinieks, kurš visu vārdā uzrakstīja anonīmo vēstuli medijiem, vēstot, ka lidostā darba apstākļi ir šausmīgi, tādējādi izraisot lielu skandālu pat ar satiksmes ministra iesaistīšanos. Arī Kremļa propagandas kanāli pārķēra šo ziņu, lai ilustrētu, cik slikti viss ir Latvijā. Citi lidostas Aviācijas drošības nodaļas darbinieki, turklāt krietnā lielākā skaitā, pēc notikušā ir pauduši radikāli atšķirīgu nostāju. Turklāt ne anonīmi, bet ar saviem vārdiem. Kopā to ir ap simtu. Var noprast, ka uz to vienu kolēģi viņi ir dusmīgi. Kopīgā un arī pāris individuālās vēstulēs viņi atvainojušies lidostas vadītājai Ilonai Līcei par «atsevišķa indivīda subjektīvo viedokli». Pauduši pārliecību, ka viņu saslimušie kolēģi nesimulē slimošanu, lai vienkārši pasēdētu mājās pie ģimenes. Un atzinuši arī, ka algu jautājums viņu skatījumā tiekot risināts gana konstruktīvi.

Nav iespējams izmērīt, kā šī ieilgusī izskaidrošanās galu galā ietekmēs darbinieku labklājību un darba apstākļus, taču profesijas prestižam un lidostas reputācijai notikušais par labu nekādi nenāk.