Vai Bordāns atriebjas Kalnmeieram par Jurašu un Meroni?
Tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) rīcība, izsakot neuzticību ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram un rosinot vērtēt viņa atbilstību ģenerālprokurora amatam, pārsteigusi pat valsts augstākās amatpersonas, tai skaitā Valsts prezidentu Raimondu Vējoni un premjeru Krišjāni Kariņu (JV). Šāda pēkšņa Kalnmeiera darbības ārpuskārtas izvērtēšana mudinājusi domāt, ka Bordāns, izmantojot savu ministra amata ietekmi, patiesībā gaidījis piemērotu brīdi, lai izrēķinātos ar ģenerālprokuroru. Vai runa ir par vienkāršu atriebību?
Kā zināms, Bordāns žurnālistiem norādījis, ka Tieslietu ministrija Kalnmeiera darbībā konstatējusi pazīmes, kas liecina, ka Kalnmeiers neatbilst Prokuratūras likumā minētajam amatam izvirzītajai nevainojamas reputācijas prasībai. Tajā pašā laikā nevar nepamanīt, ka Bordānam “zobs” uz Kalnmeieru bijis jau iepriekš – tā, piemēram, pie Saeimas janvāra beigās notika Jaunās konservatīvās partijas rīkotā pārdesmit cilvēku “tautas sapulce”, iestājoties pret Ģenerālprokuratūras lūgumu izdot kriminālvajāšanai JKP deputātu Juri Jurašu.
Līdz ar to pieļaujams, ka sekojošā neuzticības izteikšana ir tikai nākamais solis un tam nav nekāda sakara ar to, ka Kalnmeiera līdzšinējā darbība varētu būt nodarījusi kaitējumu valsts un sabiedrības interesēm. Runa drīzāk varētu būt par zemisku atriebību.
Arī pats ģenerālprokurors Kalnmeiers neizslēdz iespēju, ka Bordāna rīcība varētu būt saistīta ar Juraša kriminālprocesu. “Ir problēma apstāklī, ka Ģenerālprokuratūras prokurora lietvedībā atrodas kriminālprocess šīs partijas pārstāvja apsūdzībā. (..) Manuprāt, Bordāna kungs vienā no intervijām bija apstiprinājis, ka informatīvajā ziņojumā viens no punktiem, ar kuriem pamato manas atlaišanas nepieciešamību, ir arī šis kriminālprocess. Ja tas ir tā, tad ļoti rūpīgi vērtējams jautājums, vai tas nav politisks spiediens,” intervijā LTV izteicās Kalnmeiers.
Savukārt Valsts prezidents Raimonds Vējonis norādījis, ka ģenerālprokurora darbību nedrīkst vērtēt, balstoties uz politiskiem motīviem, kuri gan šajā lēmumā ir pārāk acīmredzami. Tikmēr premjers Krišjānis Kariņš savos izteikumos ir lakoniskāks, norādot, ka “ministri var nākt klajā ar dažādiem publiskiem paziņojumiem, taču tie ne vienmēr atspoguļosies valdības kopīgā darbā un lēmumos.”
Tāpat gan netiek izslēgts, ka Jurašs nav vienīgais, kura dēļ Bordāns tā steidz izrēķināties ar Kalnmeieru, bet arī viņa iespējamais atbalstītājs Rūdofs Meroni, kura darbošanās likumību pastarpināti vērtē Valsts policija. Skaidrs, ka, ja tiesībsargājošajās iestādēm radīsies jautājumi arī par Meroni, tad Bordāna atrašanās tieslietu ministra amatā vairs nebūs tik droša, kā tas ir šobrīd.
Diemžēl nevaram būt droši pārliecināti, ka JKP jau pavisam drīz neuzbruks arī citu tiesībsargājošo iestāžu vadītājiem – par to Bordāns paziņojis jau iepriekš, tiklīdz stājās amatā. Gluži vai prātā nāk līdzība ar iedzērušu bāra apmeklētāju, kurš saplēsis vienu alus kausu, nevar rimties, līdz saplēš visus traukus un apgāž mēbeles. Un tas viss – bezkompromisa tiesiskuma vārdā!
Foto: F64