Vairākums nodarbināto nav pilnībā apmierināti ar savu darbu, bet tikai daļa gatavi mācīties ko jaunu
Liela daļa nodarbināto Latvijā nav pilnībā apmierināti ar savu darbu, taču tikai daļa ir gatavi aktīvi rīkoties, lai situāciju mainītu, iesaistoties mācībās. Tajā pašā laikā Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) veiktā sabiedriskās domas aptauja* rāda, ka pieaugušie mācības visbiežāk saista tieši ar labākām iespējām darba tirgū. Tas atspoguļo būtisku izaicinājumu: cilvēki saskata mācību vērtību, bet ne vienmēr sper nākamo soli.
VIAA sabiedriskās domas aptauja liecina, ka mācīšanās pieaugušajiem Latvijā saistās gan ar pašrealizāciju, gan ar vēlmi uzlabot savas darba tirgus pozīcijas. Kā galvenie mācību iemesli tiek minēti pašattīstība un interese par ko jaunu (42%), praktisku, ikdienā noderīgu prasmju apguve (41%), lielākas iespējas mainīt darbavietu (26%) vai labāka veiktspēja esošajā darbā (26%). Katrs ceturtais izvēlas mācīties, lai apgūtu jaunu profesiju vai pārkvalificētos, un arī šādu iespēju sniedz VIAA piedāvātās izglītības programmas pieaugušajiem platformā STARS (stars.gov.lv).
Eksperti uzsver, ka pieaugušo izglītībā izšķiroša nozīme ir skaidram un saprotamam ieguvumam – cilvēki daudz biežāk izvēlas mācīties, ja redz tiešu saikni ar labāk apmaksātu darbu, stabilitāti un profesionālo izaugsmi.
“Strauji mainīgajā darba tirgū prasmes noveco arvien ātrāk, un nepieciešamība pēc jaunu zināšanu apguves kļūst par ikdienu. Mācīšanās pieaugušā vecumā ir ne tikai iespēja uzlabot savu karjeru, bet arī būtisks instruments, kas palīdz saglabāt konkurētspēju un noturību dažādos ekonomiskos apstākļos. Diemžēl vērojama tendence, ka tie, kuriem mācības darba situācijas uzlabošanai noderētu visvairāk, tām piesakās retāk,” norāda Valsts izglītības attīstības aģentūras Pieaugušo izglītības departamenta direktore Elīna Purmale-Baumane.
Saskaņā ar Pasaules Ekonomikas foruma 2025. gada ziņojumu par darbavietu nākotni, šajā desmitgadē tiks radīti aptuveni 170 miljoni jaunu darbavietu.1 Prognozes rāda, ka straujākais nodarbināto skaita pieaugums gaidāms ne tikai tehnoloģiju jomā, piemēram, programmatūras un lietotņu izstrādē, bet arī daudzās praktiskās un sabiedrībai kritiski svarīgās profesijās. To vidū ir lauksaimniecības darbinieki, būvniecības speciālisti un amatnieki, pārtikas ražošanas darbinieki, loģistikas un transporta jomas pārstāvji, kā arī pārdošanas speciālisti. Vienlaikus būtiski pieaugs pieprasījums pēc veselības aprūpes un sociālās aprūpes profesionāļiem, pedagogu un augstākās izglītības mācībspēkiem, kā arī projektu vadītāju un uzņēmumu vadības speciālistiem.
Ar Eiropas Savienības fondu atbalstu šādas prasmes iespējams apgūt jau šobrīd. Platformā STARS pieejamas izglītības programmas, kas atbilst šīm tendencēm – tajā iespējams pieteikties apgūt, piemēram, programmēšanas tehniķa profesiju digitālajā jomā, iegūt aprūpētāja un māsas palīga kvalifikāciju veselības aprūpē, kā arī apgūt dažādas tehniskās profesijas un iegūt automehāniķa vai ēku būvtehniķa kvalifikāciju. Turklāt mācību maksa profesiju apguvei ir tikai 5% no kopējās mācību maksas – lielāko daļu sedz Eiropas Sociālā fonda Plus un valsts budžeta finansējums.