Valdība īpašā dokumentā prognozē, kurā brīdī veselības aprūpes sistēma tiktu paralizēta

Lai arī iepriekš pie pašreizējiem inficēšanās rādītājiem bija plānots sākt krīzes komunikāciju un prasīt starptautisko palīdzību, šobrīd izskan ierosinājumi par ierobežojumu mīkstināšanu. Atslepenots valdības dokuments liecina, ka šopavasar valdība rēķinājās, ka pie 20 000 Covid-19 inficēto Latvijas veselības sistēma tiktu paralizēta. Vīrusa izplatībai turpinoties esošajā ātrumā, tas notiks pēc nepilna mēneša, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Jau šobrīd Covid-19 pacienti tiek uzņemti, samazinot citus pakalpojumus. Simtiem mediķu ir inficēti vai atrodas pašizolācijā. Tādēļ veselības aprūpe jau nonākusi krīzē.

Šogad pavasarī eksperti valdībai izstrādāja trīs scenārijus Covid-19 epidēmijas attīstībai. Ziņojums bija noslepenots, bet tagad tam slepenības statuss noņemts. Dokumentā prognozēts mirušo skaits atkarībā no vīrusa izplatības un rēķināts, kurā brīdī veselības aprūpes sistēma tiktu paralizēta.

Optimistiskākajā scenārijā saslimtu 1000 cilvēku, nomirtu 10 līdz 52. Sliktākajā scenārijā inficētos 5% iedzīvotāju jeb teju 100 000, dzīvību zaudētu 1000 līdz 5000. Taču jau pie 1% saslimušo visiem smagi slimajiem nevar nodrošināt intensīvo terapiju, un tikai pie pusprocenta pietrūkst gultas vietu slimnīcās.

Pašlaik Latvijā ar Covid-19 slimo pusprocents valsts iedzīvotāju. Tas vēl nav ļaunākais valdībā skatītais scenārijs, taču uz to virzās. Atbilstoši pavasara prognozēm slimnīcās sāk trūkt vietu.

Ministru prezidents (”Jaunā Vienotība”) Krišjānis Kariņš norāda: “Es jau redzu, ka slimnīcas ir krīzes stāvoklī, mums jau četras nedēļas no vietas, nedēļu no nedēļas stāsta, cik ir nopietna situācija, mums rāda statistiku, kā katru nedēļu pieaug grūtības, katru nedēļu to mediķu skaits, kas ir saslimuši vai karantīnā, kas nevar strādāt. Un tas ir kliedzoši, man liekas, tie dati ir vienkārši kliedzoši.”

“Mums ikdienā ir 200 infekciju gultas, kas būtu brīvas Covid-19 pacientiem. Mums tagad ir paplašināts uz 595 gultām, uz šodienu. Tā starpība starp 200 un 595 ir pārkārtošana, kas ir tāds kodētas nosaukums tam, ka kaut ko citu nedara,” turpina Kariņš.

Eksperti pandēmijai prognozēja četrus posmus. Pirmajos divos saslimstība tiek kontrolēta, un mediķi tiek galā ar inficēto aprūpi. Trešajā veselības aprūpes sistēmas resursi izsīkst, ceturtajā sistēmu pārslogo un vairs nevar nodrošināt neatliekamo palīdzību.

Pēc ekspertu izveidotā pandēmijas plāna Latvija šobrīd ir trešajā posmā, kur lielākajai daļai saslimušo nav iespējams noteikt inficēšanās avotu. Šajā posmā bija plānots sākt krīzes komunikāciju un prasīt starptautisko palīdzību. Tā vietā valdība izskan ierosinājumi par ierobežojumu mīkstināšanu.

Visskaļāk iebilst “KPV LV” politiķi. Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (“KPV LV”) aicina atsākt restorānu darbu un ļaut strādāt skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem. Viņam piekrīt arī labklājības ministre Ramona Petraviča (“KPV LV”). Valdība nesadūšojas uz stingrākiem ierobežojumiem, jo atbalsta sistēma tiem, kas zaudējuši ienākumus, kavējas.

Veselības ministrija (”Attīstībai/Par!”) Ilze Viņķele norāda: “Valdībā diskusijas ir gana dzīvas, un, protams, katrs ministrs vai ministre aizstāv savu nozari un reizēm tās diskusijas ir garas, bet kopumā, kā var redzēt arī pēc valdības lēmumiem, mēs spējām vienoties par kopēju pieeju risinājumiem.”

Savukārt Kariņš saka: “Es esmu rosinājis visās sapulcēs jaunus ierobežojumus bez mitas, un es pakāpeniski cenšos pārliecināt kolēģus, ka mums ir jāiet šajā virzienā. Kamēr esmu savā amatā, es turpināšu šo argumentēt.”

Viedokļi par to, kā panākt sociālo distancēšanos sabiedrībā, atšķiras. Premjers mudina ieviest jaunus aizliegumus, veselības ministre vēl cer pārliecināt sabiedrību ievērot esošos un brīvprātīgi palikt mājās.

“Manuprāt, esošie Latvijas ierobežojumi ir pietiekami. Un viņi ir zinātnē balstīti, tāpēc ļoti svarīgi, ka cilvēki saprastu, kāpēc tie tādi ir – šie ierobežojumi – un kas ir pamatprincipi būtībā. Jo nevar strādāt no mājām, piemēram, un tad aizbraukt pie friziera un vēl satikties ar draugiem un turpināt strādāt no mājām, tas neko nedos. Vai aizbraukt vēl uz sporta zāli. Tātad cilvēkiem ir jāsaprot, ka galvenais ierobežojumos ir novērst nevajadzīgu cilvēku kontaktēšanos ar citiem cilvēkiem,” norāda Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis.

Savukārt Kariņš pauž: “Mēs varētu apturēt šo slimību, ja mēs visi pamostos no rīta un nolemtu kolektīvi, ka tagad mēs tiešām ievērosim visus drošības pasākumus. Nevis ierobežojumus, bet drošības pasākumus. Tātad mēs neciemosimies, mēs ievērosim divu metru distanci, un tur, kur mēs esam iekštelpās, mēs visur valkātu sejas maskas.”

Saslimstības dati rāda, ka paļaušanās uz sabiedrības atbildību nestrādā. Kad Latvijā pavasarī atklāja pirmos Covid-19 gadījumus, tie lielākoties bija cilvēki, kas iebrauca vai atgriezās no ārzemēm. Pirmie uzliesmojumi darbavietās bija apbedīšanas birojā Jelgavā un mēbeļu ražotnē Salaspilī, pēc tam vīruss nonāca sociālajā centrā “Gaiļezers” un “Mārsnēni” Priekuļu novadā.

Rudenī situācija ir daudz sliktāka. Covid-19 uzliesmoja sākumā Rīgā, tad Kuldīgā, Daugavpilī un Vecpiebalgā. Rēķinot uz iedzīvotāju skaitu Rīgā un Latgalē, saslimstības rādītājs ir sliktāks nekā, piemēram, atsevišķos Vācijas reģionos.

Kopš otrā ārkārtējā stāvokļa izsludināšanas pagājušas divas nedēļas. “Google” dati liecina, ka Latvijā šajā laikā cilvēku kustība uz darbavietām, veikaliem vai sabiedriskajā transportā nav samazinājusies tik strauji kā pavasarī. Daugavpilī ierobežojumi sākās jau septembra beigās. Tur cilvēki bijuši paklausīgāki, taču saslimstība vēl nesamazinās.

Pāris mēnešos saslimuši 12 000 cilvēku, kas ir desmitreiz vairāk nekā pirmajā vilnī. Vīruss nav atklāts tikai desmit Latvijas novados. Vašingtonas Universitātes pētījumu centrs šobrīd prognozē, ka, nepastiprinot ierobežojumus, Latvijā Covid-19 līdz martam izraisīs 1000 cilvēku nāves. Masku nēsāšana visur, arī darbavietās, šo skaitli samazinātu līdz 370.

“Mēs varbūt nevadāmies, cik procentu iedzīvotāju saslimst, mēs vadāmies, kāda ir saslimstības, hospitalizācijas līkne, un mēs uzskatām, ka šo līkni var kontrolēt,” saka Dumpis.