Valdībā nobremzēts “bordānistu” likumprojekts

Jāņa Bordāna vadītās Tieslietu ministrijas virzītie grozījumi likumā Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru otrdienas valdības sēdē izskatīti, bet lēmums par virzīšanu uz Saeimu atlikts, liecina Valsts kancelejas mājaslapā pieejamā informācija.

Tas nozīmē, ka tieslietu ministra J. Bordāna, kurš bija referents šajā jautājumā, un pieaicināto personu – Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietnieces Lailas Medinas un Uzņēmumu reģistra galvenās valsts notāres Gunas Paideres – klāstītie argumenti valdības locekļiem nav šķituši gana pārliecinoši. Tādējādi pāris dienu laikā šī ir jau trešā bordānistu sakāve cīņā par varu izglītībā, tieslietās un informācijas monopolā.

Melnā nedēļa

Pirmdien Administratīvā tiesa atcēla Ministru kabineta lēmumu par Latvijas Universitātes rektora patriekšanu, kuru valdībai bija uzspieduši bordānisti, tādējādi faktiski diskreditējot visu valdību, izņemot KPV LV ministrus, kuri atļāvās par šo lēmumu nebalsot.

Otrdien Augstākās tiesas senatore secināja, ka J. Bordāna iecerētā ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atstādināšana nav pamatota. Tajā pašā dienā valdība nobremzēja arī bordānistu virzīto likumprojektu, ar kuru tiktu leģitimizēts IT kompānijas monopols Uzņēmumu reģistra informācijas apstrādē.

Pagaidām nav zināms, vai valdības locekļi lēma likumprojektu nobremzēt drošības iestāžu sniegtās informācijas vai kādu citu iemeslu dēļ – valdības sēdē izskanēja tikai tas, ka iebildumi ir Finanšu ministrijai sakarā ar finansējuma pārdali.

Tomēr Neatkarīgajai ir zināms, ka Valsts kanceleja saņēmusi SIA Firmas.lv valdes priekšsēdētāja Aigara Lazdāna parakstītu vēstuli. Tajā izklāstīts, kādas būs sekas, ja bordānistu iecerētais likumprojekts stāsies spēkā. Būtiskākās no tām – no valsts tiks prasītas kompensācijas vairāku miljonu eiro apmērā līdzīgi kā hrestomātisku slavu ieguvušajā sagrieztā zviedru kuģa lietā.

Samērīga kompensācija

Vēstulē valdībai uzņēmēji skaidro, ka būs spiesti vērsties tiesā par zaudējumu piedziņu un prasību kompensēt visos iepriekšējos gados licences maksu par UR dokumentu piegādi – 100 tūkstoši eiro gadā no 2010. gada līdz 2017. gadam un 86,9 tūkstoši eiro par 2018. gadu.

«Mēs tiesiski paļāvāmies uz ES direktīvu 2003/98/EK, kas nosaka Latvijas kā ES dalībvalsts obligātu pienākumu nodrošināt vispārpieejamo UR dokumentu atkalizmantošanu komerciālām un nekomerciālām vajadzībām, bet, ja tiks pieņemts Likumprojekts, tad mēs vērsīsimies LR un ES institūcijās ar prasību kompensēt investoru (tajā skaitā no Vācijas) līdz šim veiktos ieguldījumus saistībā ar UR datu atkalizmantošanu, kas pēc mūsu šībrīža aprēķina sastāda vairāk nekā 5 miljonus eiro.»

Vēstulē teikts, ka papildus iepriekš minētajam tiesā tiks lūgts piedzīt no valsts arī vairāk nekā 170 tūkstošu eiro zaudējumus, kas nodarīti, kopš 2018. gada 1. augusta nedodot atkalizmantošanai vispārpieejamos UR dokumentus – statūtus, dibināšanas līgumus, valsts notāru lēmumus utt.

«Mūsu mērķis nav tiesāties ar valsti. Ja valsts tiesību politika ir liegt UR vispārpieejamo dokumentu atkalizmantošanu citu konkurentu uzturētajās tīmekļvietnēs, tad esam ar mieru izskatīt jautājumu par samērīgu kompensāciju, kas atbilstu UR dokumentu atkalizmantošanas aizlieguma mums radītajiem zaudējumiem un nosegtu mūsu 10 gados veiktos ieguldījumus IT sistēmu un datu bāzu izveidošanā, personas datu aizsardzības sistēmu ieviešanā un pakalpojumu klientu bāzes izveidē. Līdzīgi tiem atrisinājumiem, kādi valstī jau ir bijuši (precedenti ar cukurfabriku likvidēšanu vai zvejas flotes kuģu sagriešanu), mēs būtu gatavi sākt sarunas un vienoties par šī mūsu likumīgā un ES tiesību normām atbilstošā biznesa pārtraukšanu Latvijā, saņemot atbilstošas kompensācijas,» vēstulē valdībai norādījis Firmas.lv valdes priekšsēdētājs.

Viena kantora lobēšana

Valdībai atgādināts, ka šobrīd konkurences apstākļos ar UR datiem strādā četri datu atkalizmantotāji. Tie no savas saimnieciskās darbības maksā valsts budžetā nodokļos vairāk nekā vienu miljonu eiro gadā. Papildus atkalizmantotāji valsts budžetā ieskaita arī 350 000 eiro gadā par licenci datu izmantošanai un neprasa valsts budžeta dotācijas par UR dokumentu atkalizmantošanas pakalpojumiem. «Turpretim likumprojekta iniciatori iecerējuši saskaņā ar MK 191. noteikumiem UR informāciju sniegt tikai no AS Emergn apkalpotās UR tīmekļvietnes, prasot katru gadu par šādu pašu pakalpojumu vismaz 1,3 miljonus eiro dotācijas naudu no valsts budžeta. Tādējādi likumprojekta negatīvā ietekme uz valsts budžetu katru gadu būs 2,65 miljoni. Likumprojekta anotācijā šī ietekme arī nav atspoguļota.

Gadījumā, ja UR noslēgtais līgums ar mūsu uzņēmumu, kā to paredz likumprojekta anotācijā ierakstītais, tiks lauzts, informējam, ka mēs nekavējoties vērsīsimies starptautiskajās institūcijās savu likumīgo tiesību aizstāvībai. Mēs, saskaņā ar ES līgumu un LR līgumiem par investīciju aizsardzību, iesniegsim arī prasību kompensēt mūsu uzņēmumam veiktās investīcijas pakalpojumu izveidē un nodrošināšanā kopš 2010. gada,» teikts vēstulē.

Sagrieztais zviedru kuģis – 2

Uzņēmēji pauduši gatavību uzsākt pārkāpuma procedūru par ES tiesību normu tīšu un apzinātu atcelšanu Latvijas likumos no UR un Tieslietu ministrijas amatpersonu puses gadījumā, ja to rīcības rezultātā tiks nodrošināta viena komersanta daudzmiljonu peļņa un tā monopolstāvoklis attiecībā uz vispārpieejamo UR dokumentu datu apstrādi vienā tīmekļvietnē, bet pārējiem četriem konkurējošiem komersantiem to pašu vispārpieejamo UR dokumentu apstrāde to izveidotajās tīmekļvietnēs tiks aizliegta ar likuma grozījumiem.

«Tieslietu ministrijas pārstāve Laila Medina (kura ir viena no likumprojekta autorēm), saskaņā ar publiski pieejamo spriedumu, savulaik jau ir tiesāta un sodīta krimināllietā par nolaidību tā sauktā sagrieztā zviedru kuģa lietā. Šajā lietā amatpersonu vainas dēļ Latvija zaudēja vairāk nekā trīs miljonus dolāru. Minētajā tiesas spriedumā vairākkārt norādīts uz to, kā Medina, «būdama amatpersona, izdarīja noziedzīgu nodarījumu – nolaidību -, tas ir, nevērīgi un neapzinīgi pildīja amatpersonas pienākumus, kas nodarījusi būtisku kaitējumu valsts interesēm, ko aizsargā likums». Rezumējot iepriekš minēto, uzskatām, ka likumprojekta autori un virzītāji šo līdz galam neizstrādāto likumprojektu virza pārsteidzīgi, turklāt anotācijā apzināti noklusējot likumprojekta patieso fiskālo ietekmi uz valsts budžetu.

Ņemot vērā minēto, lūdzam noraidīt likumprojekta tālāku virzīšanu, lai atsevišķu ierēdņu nekompetences vai nolaidības dēļ valsts budžets neciestu vairākus miljonus lielus zaudējumus,» norādīts IT kompānijas vēstulē.

Foto: Valsts kanceleja