Valsts izdevumi dzimstības veicināšanai nedod rezultātus

Valsts budžetā iezīmētie izdevumi dzimstības veicināšanai pieauguši no 106,2 miljoniem 2016. gadā līdz 148,7 miljoniem šā gada budžeta likumā, bet jaundzimušo skaits samazināsies no 21 968 līdz aptuveni 17,4 tūkstošiem atbilstoši tam, kāda bijusi dzimstība šā gada pirmajā pusē.

2019.gada pirmā puse pārliecinoši parādījusi dzimstības sarukumu Latvijā trešo gadu pēc kārtas. Treknu punktu pēdējam pārskata periodam pielika jūnijs ar 1508 jaundzimušajiem, kas nozīmē kārtējo dzimstības antirekordu – mazāko bērnu skaitu, kāds jebkad reģistrēts jūnijā 100 gadu laikā, cik tālu sniedzas statistiķu savāktās ziņas par Latvijas Republiku. Pēc jaundzimušo kopskaita Latvija tagad jau ir zem 1998. gada līmeņa, kas līdz šim kalpoja par demogrāfiskās bedres dibenu jeb, optimistiskāk sakot, atspēriena punktu augšupejai. Pēc 2008. gada ekonomiskās krīzes arī demogrāfijā atkal nācās meklēt bedres dibenu, kas izrādījās seklāks nekā 1998. gadā. Atspēriens no šīs otrās bedres deva dzimstības pieaugumu līdz 2016. gada vidum. Kopš tā laika dzimstība dilst aizvien ātrāk mēnesi pēc mēneša un gadu no gada.

Kāpumi un kritumi attiecas ne vien uz dzimstību, bet arī uz intensitāti, kādā Latvijas valsts amatpersonas jau kopš Latvijas PSR laikiem runājušas par dzimstības veicināšanu un gādājušas materiālu atbalstu cilvēkiem, kas audzina bērnus. Pēdējais dzimstības pacēlums precīzi sakrīt ar kādreizējā Ministru prezidenta Valda Dombrovska lēmumu nodibināt Demogrāfisko lietu padomi, par kuras parādīšanos Neatkarīgā informēja 2011. gada 5. jūlijā. Šobrīd tā nav oficiāli likvidēta, bet nedarbojas, jo tās funkcijas kopš Māra Kučinska valdības izveidošanas pārņēmis Demogrāfisko lietu centrs, kas turpina savu pastāvēšanu Krišjāņa Kariņa valdības laikā. Tīri statistiski vērtējot, padomes darbam kaut kādi rezultāti bija, bet centra parādīšanās ir katastrofa. Proti, dzimstības sarukuma sākuma brīdis ir ļoti tuvs deviņiem mēnešiem pēc M. Kučinska valdības darba sākuma 2016. gada februārī. Arī pēc tam turpināja dzimt bērni, par kuru radīšanu vecāki bija izlēmuši laikā, kad Latvijas valdību vadīja drīzāk par V. Dombrovska aizvietotāju nekā par patstāvīgu vadītāju uzskatāmā Laimdota Straujuma. M. Kučinskis nāca ar pieteikumu uz citādiem laikiem, kas tautai nepatika. Nepārprotamāk par dzimstības kritumu to parādīja 13. Saeimas vēlēšanu rezultāti, kuru rezultātā M. Kučinska pārstāvētā partija zaudēja vietu valdošajā koalīcijā un Demogrāfisko lietu centra vadītājs Imants Parādnieks – vietu Saeimā. Jaunās koalīcijas veidošanas gaitā viņš tika iebīdīts K. Kariņa birojā, no kurienes turpina uzturēt Demogrāfisko lietu centru.

Gan Demogrāfisko lietu padome, gan centrs kala plānus valsts resursu pārdalīšanai par labu tiem, kuri audzina bērnus. Finanšu ministrija sniedza Neatkarīgajai salīdzināmus datus par dzimstības veicināšanai klasificēto valsts izdevumu apjomu kopš 2013. gada. Tas bija pirmais gads, kad vispār varēja sākt izpausties Demogrāfisko lietu padomes ietekme, jo padome sanāca tad, kad valdībai pieejamie 2012. gada līdzekļi jau bija pēc būtības sadalīti. Tajā skaitā bija arī izdevumi saistībā ar bērniem, bet laikā no 2013. līdz 2019. gadam dzimstības veicināšanas sadaļa valsts budžetā kāpināta no 35,9 līdz 148,7 miljoniem eiro.
Aktuālā situācija ir tāda, ka šajā gadā izdevumu kopsumma ir nevis kāpusi, bet kopumā zaudējusi 1,1 miljonu eiro attiecībā pret 2018. gadu, jo no budžeta izdevumiem pazudis iepriekš 6,1 miljonu eiro lielais atbalsts mājokļu iegādei ģimenēm ar bērniem. Tomēr dzimstības kritums tīri bioloģisku nosacījumu dēļ vēl nevar sekot finansējuma kritumam, jo līdz šā gada rudenim Latvijā turpinās dzimt bērni, par kuriem viņu vecāki izlēma 2018. gadā, kad pieauga izdevumi dzimstības veicināšanai un citām labām lietām, kādas mēdz aktualizēties pirms katrām Saeimas vēlēšanām. Turklāt cilvēki reti seko izmaiņām valsts budžeta ailēs un šo izmaiņu sekas pamana ar novēlošanos. Šobrīd cilvēku galvās vajadzētu atspoguļoties dzimstības veicināšanai iezīmēto izdevumu 2018. gada uzrāvienam līdz 149,7 miljoniem eiro no 119,6 miljoniem 2017. gadā, kad savukārt bija pieaugums attiecībā pret 2016. gadu. Tādējādi vairāku gadu garumā cilvēkiem tika raidīti signāli, ka valsts bērnu radīšanu materiāli atbalstīs. Cilvēku reakcija tomēr rāda, ka šie signāli nav uztverti atbilstoši valsts iestāžu pieņēmumiem par valsts atbalstu cilvēkiem ar bērniem. Tikpat labi var teikt, ka šos signālus nomākuši citi signāli.

Lauvas tiesu no ģimenēm ar bērniem novirzītā finansējuma apsaimnieko Labklājības ministrija, kuras sadaļā dzimstības veicināšanas izdevumi turpinājuši augt no 117,4 miljoniem 2018. gadā līdz 122,6 miljoniem eiro šogad atbilstoši ģimenes valsts pabalstu izmaksai iedalītās summas pieaugumam no 28,2 miljoniem līdz 32,4 miljoniem. Nav iespējams eksperimentāli pārbaudīt, cik zemu būtu kritusi dzimstība bez pabalstu palielinājuma. Par dzimstības kritumu pabalstu palielināšanas laikā Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece taisnojas ar vārdiem, ka «pabalstu sistēma demogrāfijas jautājumu risināšanā ir nenoliedzami svarīga, taču – tikai stimulējoša. Plānojot ģimenes pieaugumu, jaunie vecāki primāri vadās no ļoti daudziem citiem sociālajiem, ekonomiskiem, racionāliem un emocionālajiem faktoriem. Piemēram, no saviem karjeras izaugsmes plāniem, bērnudārzu pieejamības, citu ģimenes locekļu iespējamā atbalsta, pirmo dzemdību medicīniskās un emocionālās pieredzes utt.» Citiem vārdiem sakot, potenciālie vecāki sapratuši, ka valsts viņiem ar vienu roku kaut ko dos, bet ar otru roku pamanīsies paņemt vairāk nekā spētu paņemt tad, ja viņiem bērnu nebūs.

Lej naudu caurā mucā

Kamēr dzimstība Latvijā septiņu gadu laikā samazinājusies par 1/6 daļu, valsts izdevumi dzimstības veicināšanai četrkāršojušies, tajā skaitā caur Labklājības ministriju plūstošā naudas straume vairāk nekā seškāršojusies.

Valsts kopējo izdevumu, tajā skaitā Labklājības ministrijas apsaimniekoto izdevumu, un jaundzimušo skaita izmaiņas procentos laikā no 2013. gada līdz 2019. gadam.

Komentāri

cumshots vines.https://www.yoloxxx.com/

www.yaratik.pro